rnp
LV RU

Ēku siltināšana Rīgā – mīti un realitāte

29.02.2012
Ēku siltināšana Rīgā – mīti un realitāte
Foto: F64

Ervins Straupe,  SIA „Rīgas namu pārvaldnieks" valdes priekšsēdētājs:
 
Aizvadītajās dienās plašsaziņas līdzekļos daudz runāts par ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmu un tās virzību Rīgā. Ņemot vērā, ka aptuveni 60% no pilsētas dzīvojamā fonda apsaimnieko SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", kura vārds šajā kontekstā locīts, uzskatu par nepieciešamu paust arī savu viedokli siltināšanas jomā.
 
 
Gribu uzsvērt, ka lēmumu par sava mājokļa siltināšanu un, attiecīgi, arī šo darbu apmaksu, var pieņemt tikai un vienīgi paši dzīvokļu īpašnieki. Ne pašvaldība, ne "Rīgas namu pārvaldnieks" nevar šo procesu uzsākt "piespiedu kārtā", ja dzīvokļu īpašnieki to nevēlas un nav gatavi arī segt ar siltināšanu saistītos izdevumus.
 

Taču ir jāsaprot, ka dzīvojamo ēku siltumefektivitātes paaugstināšanas programma, īpaši ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, ir efektīvs un nepieciešams instruments, lai dzīvokļu īpašnieka maksājumi samazinātos, bet un dzīves kvalitāte paaugstinātos. Arī bez Eiropas līdzfinansējuma, ņemot vērā energoresursu cenas, ilgtermiņā ēkas siltināšana ir ekonomiski pamatota. Ar līdzfinansēju – divkārt izdevīgāka.

 

Kam jāpieņem lēmums par ēkas siltināšanu?


Lēmums par ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu jāpieņem ēkas īpašniekiem. Lielākajai daļai ēku Rīgā, diemžēl, siltumenerģijas patēriņš ir nesamērīgi augsts. Protams, padomju laikā, kad enerģija un tātad arī siltums bija relatīvi lēts, energoefektīvas ēkas nebija prioritāte. Šodien, kad lēta enerģija ir izsapņota un nu jau aizmirsta vīzija, bezjēdzīga siltuma tērēšana, "apsildot gaisu" liecina par nesaimnieciskumu. Taču lēmuma pieņemšana daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašniekiem nav vienkāršs process. Kopīpašums nekādi nav uzskatāms par labāko īpašuma formu. Jo vairāk īpašnieku, jo vairāk domstarpību – šī atšķirīgo prioritāšu aksioma ir iekodēta cilvēka dabā. Tāpēc lēmuma pieņemšana namā ar 20 dzīvokļiem ir daudz vieglāka nekā ēkā ar 120 dzīvokļiem. Tomēr, jo ātrāk dzīvokļu īpašnieki apzināsies, ka tieši no viņu spējas vienoties par būtiskiem jautājumiem ir atkarīga viņu mājokļa kvalitāte, jo ātrāk katrs no šiem cilvēkiem izjutīs augstāku dzīves komfortu un mazākus maksājumus par siltumu. Nenoliedzami, arī mūsu spēja skaidrot visus "par" un "pret" īpašnieku kopsapulcē ietekmē lēmuma pieņemšanas ātrumu. Augusi ir arī dzīvokļu īpašnieku biedrību aktivitāte. Jau fakts, ka dzīvokļu īpašnieki spējuši sanākt kopā un izveidot biedrību, liecina par augstāku organizētības līmeni, salīdzinot ar ēkām, kurās biedrības nav izveidotas.

 

Kam jābūt ieinteresētam ēkas energoefektivitātes paaugstināšanā?


Man neizprotamu viedokli laikrakstā "Diena" paudis energoauditors Valdis Zaķis, kurš apgalvo, ka "apsaimniekotājs nav motivēts samazināt siltumapgādes sistēmas izmaksas". Neesmu kompetents runāt par citiem apsaimniekotājiem, bet mūsu uzņēmums ir skaidri definējis, ka siltuma maksājumu, tāpat kā citu tranzītmaksājumu samazināšana ir mūsu prioritāšu saraksta augšgalā. Pirmkārt, jo mazāki maksājumi klientam, jo mazākas summas mūsu klienti paliek parādā mūsu uzņēmumam. Tas īpaši attiecināms uz siltumu, jo tas viens no lielākajiem regulārajiem maksājumiem. Otrkārt, kvalitatīvi renovētas ēkas uzturēšanas izdevumu plāns ir prognozējamāks nekā pirmsavārijas stāvoklī esošas ēkas uzturēšana. Katras avārijas novēršana ietver neplānotu paaugstinātu finanšu slogu klientam, jo avārijas remonta darbi izmaksā vairāk nekā plānveida remonts. Uzņēmuma interesēs ir nenoslogot klientus ar neplānotiem maksājumiem, nemazināt viņu spēju norēķināties par pakalpojumu. SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" aizvadītajā gadā plašsaziņas līdzekļos aktīvi aicināja iesaistīties siltināšanas programmā, turpināsim informēšanas kampaņu arī šogad. Katru nedēļu uzņēmu pārstāvji organizē un piedalās vidēji 10 kopsapulcēs par siltināšanas jautājumiem, kā arī veic sarunas ar vismaz 10 māju vecākajiem. Jaunu stimulu siltināšanas programmai nodrošinājusi Rīgas pašvaldība, līdzfinansējot ēku energoauditu.

 

Savukārt jautājumā par to, ka dzīvokļu īpašnieku interese par īpašuma apsaimniekošanu ir nepietiekama, man energoauditoram Valdim Zaķim jāpiekrīt, bet tas nenozīmē, ka apsaimniekotājam jāatmet tam ar roku.

 

Nenoliedzami, ieinteresēta ir arī pašvaldība. Realizējot ēku renovācijas programmu, pašvaldības teritorijā vizuāli ēkas pēc renovācijas kļūst pievilcīgas, sakārtojas dzīves vide.

 

Situācijas attīstība


SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" dibināšanas brīdī 2010. gada nogalē, izmantojot Eiropas līdzfinansējumu uzņēmuma saimniecībā, kura tika veidota no 15 pašvaldības namu pārvaldēm, nebija nosiltināta neviena dzīvojamā ēkā. Arī šodien nav nosiltināta neviena ēka. Pirmais projekts, kurš bija apstiprināts aizvadītajā gadā un kuru bija plānots realizēt līdz ziemas sākumam, tika atlikts, jo dzīvokļu īpašnieki papildināja renovācijas projektu un tas šobrīd ir saskaņošanas stadijā.

Pēdējo mēnešu laikā 43 mūsu apsaimniekošanās esošo ēku dzīvokļu īpašnieki pieņēmuši lēmumu par energoaudita veikšanu. Pēc audita katrai no šīm ēkām tiks sagatavots projekts un, dzīvokļu īpašnieku pozitīva lēmuma gadījumā, tiks uzsākta tā realizācija. Līdz marta otrajai nedēļai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā būs iesniegti jau 9 renovācijas projekti. Intereses pieaugums ir saprotams, jo, izvērtējot siltināto ēku projektus, jāsecina - renovēto lielo dzaudzdzīvokļu ēku rēķinos, paralēli pieaugumam par renovācijas izdevumiem, samazinās maksājums par patērēto siltumenerģiju. Savukārt ēka pēc renovācijas ir ne vien komfortablāka, bet arī vizuāli pievilcīgāka. Arī dzīvokļu tirgus vērtība renovētās ēkās ir augstāka.

 

Epilogs


Jā, cilvēki apzinās, ka Eiropas līdzfinansējums ļauj ar mazāku personīgu ieguldījumu ne vien nosiltināt ēku, bet arī savest kārtībā jumtu, un renovēt arī koplietošanas telpas. Tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ieņēmuši nogaidošu pozīciju, ir jāapzinās, ka Eiropas līdzfinansējums tuvākajā laikā var beigties. Protams, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" speciālisti turpinās detalizēti skaidrot visus ar renovāciju saistītos jautājumos, tostarp izvērtēt ieguldījumu apmērus un ekonomisko ieguvumu, ikvienam klientam atgādinot, ka līdzfinansējuma apmērs ir ierobežots. Neizmantojot ERAF finansējumu, nākotnē, iespējams, ka viss būs jādara par savu naudu.

 

Tie, kas vēlās vairāk uzzināt par iespējām izmantot ES finansējumu, var vērsties ar saviem jautājumiem pie Rīgas namu pārvaldnieka speciālista Arta Ivbuļa: artis.ivbulis@rnparvaldnieks.lv, tel. 26172479.

 

Raksts publicēts portālā Delfi:

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ervins-straupe-eku-siltinasana-riga-miti-un-realitate.d?id=42162822

 

 

Jaunākie raksti

Pakalpojumu piegādes pārtraukumi

17.09.2019 (12.00) līdz 17.09.2019 (18.00)
Ūdens padeves pārtraukums
Tālivalža 13; Zalkšu 5; 5a; 7; 8a; 9; 10; 12; 14; 14a; 16; 18
17.09.2019 (9.00) līdz 17.09.2019 (20.00)
Ūdens padeves pārtraukums un dzeramā ūdens padeves pārtraukums (ūdensvada skalošanas darbi)
Baltā iela 1,1a,1b,2,2a,3,3a,3b,3c,3d,4,5,5b; Daugavgrīvas iela 112,114
17.09.2019 (10.00) līdz 17.09.2019 (21.00)
Aukstā ūdens padeves pārtarukums
Parādes iela 24