rnp
LV RU

Jautājumi/Atbildes

  • Par AS "Swedbank" rēķinu internetbankā
    • Kāpēc izvēlēties e-rēķinu?

      E-rēķins internetbankā sniedz ērtas rēķinu saņemšanas, apmaksas un glabāšanas iespējas. Viss vienuviet – varat ietaupīt laiku, gan pārskatot savus rēķinus, gan tos apmaksājot.

       

    • Cik maksā e-rēķina saņemšana un apmaksa internetbankā?

      E-rēķina pieteikšana un saņemšana internetbankā ir bez maksas. Apmaksa starp Swedbank kontiem ir bez maksas, norēķini uz citu banku kontiem tiek veikti saskaņā ar spēkā esošo maksājumu cenrādi.

      Rīgas namu pārvaldnieka e-rēķina saņemšana un apmaksa ir bez maksas.

    • Kā apmaksāt saņemto e-rēķinu?

      Internetbankā ir divi ērti e-rēķinu apmaksas veidi: nospiežot pogu "Maksāt" vai izmantojot automātisko apmaksu.

    • Kā pieteikt e-rēķina automātisko apmaksu?

      Pie saņemtā e-rēķina internetbankā ir iespēja/poga Pieslēgt automātisko apmaksu. Aizpildot pieteikumu, noteikti jābūt atzīmētai izvēles rūtiņai par automātisko apmaksu. Līguma noslēgšana ir bez maksas.

       

    • Ko nozīmē mēneša limits e-rēķinu automātiskās apmaksas līgumā?

      Līguma noslēgšanas laikā pēc savas izvēles varat norādīt mēneša limitu, kuru nedrīkst pārsniegt, veicot internetbankas e-rēķinu automātisko apmaksu. Ja rēķina summa pārsniedz noteikto limitu, rēķina apmaksa ir atkarīga no tā, vai esat atļāvis veikt daļēju apmaksu. Ja daļēja apmaksa ir atļauta, tad maksājuma saņēmējam tiks pārskaitīta summa, kas veido vismaz pusi no rēķina summas un nepārsniedz noteikto limitu. Ja daļēja apmaksa nav atļauta vai ja var pārskaitīt tikai summu, kas ir mazāka par pusi no rēķina pilnas summas, tad apmaksa netiks veikta. Lūdzu, pārbaudiet, vai mēneša limits ir pietiekami liels un jūsu kontā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai rēķinus varētu apmaksāt noteiktajā termiņā.

      Uzņēmumu pakalpojumu apmaksas kārtība var atšķirties, tāpēc, nosakot savu mēneša limitu, ņemiet vērā arī iespēju, ka mēnesī var tikt iesūtīti vairāki rēķini vai arī var mainīties pakalpojuma izmaksas.

       

    • Kādas ir iespējas izvēlēties rēķina apmaksas dienu?

      Pieslēdzot internetbankas e-rēķinu automātisko apmaksu, varat izvēlēties apmaksas dienu:

      • Apmaksas termiņa dienā (apmaksas galīgais datums, ko pakalpojuma sniedzējs ir norādījis iesūtītajā e-rēķinā).
      • Divas dienas pēc e-rēķina saņemšanas. Šādi e-rēķins tiks apmaksāts savlaicīgi, negaidot termiņu.
      • Divas dienas pirms apmaksas datuma. Ja saņēmējs ir citā bankā, tad būsiet drošs, ka summa saņēmējam tiks ieskaitīta līdz apmaksas termiņam un maksājums netiks nokavēts.
    • Vai apmaksas dienu var mainīt?

      Apmaksas nosacījumus varat mainīt, attiecīgajā internetbankas e-rēķinu automātiskās apmaksas līgumā izvēloties citu apmaksas dienu.

    • Vai internetbankas e-rēķins tiks automātiski apmaksāts, ja kontā nav EUR valūtas, bet ir cita valūta?

      Ja apmaksas datumā kontā nav EUR atlikuma, internetbankas e-rēķins netiks apmaksāts. Kontā ir jābūt EUR valūtas atlikumam. Ja jūsu kontā ir cita valūta, tad pirms atmaksas datuma veiciet valūtas maiņu internetbankā uz EUR.

    • Kas notiek ar automātisko maksājumu, ja apmaksas datumā kontā nav naudas?

      Ja apmaksas datumā nav pietiekams konta atlikums internetbankas e-rēķina apmaksai, sistēma automātiski meklēs naudu vēl 6 dienas. Ja septītajā dienā kontā nebūs pilnas summas e-rēķina apmaksai, rēķins var tikt apmaksāts daļēji, ja jūs automātiskās apmaksas līgumā esat atļāvis daļēju apmaksu.

       

    • Vai varu saņemt citas personas internetbankas e-rēķinu?

      Sākotnēji plānots internetbankas e-rēķinus iesūtīt dzīvokļu īpašniekiem. Ja būs iespēja īrniekiem pieteikties e-rēķiniem, iedzīvotāji par to atsevišķi tiks informēti.

    • Kur varēšu apskatīt apmaksātos un neapmaksātos internetbankas e-rēķinus?

      Tiklīdz internetbankas e-rēķins ir apmaksāts, to var apskatīt arhīvā.

      Ja e-rēķinu nosūtāt uz arhīvu pirms apmaksas, tad to manuāli vairs nevarēs apmaksāt, bet automātiskā apmaksa darbosies.

       

       

    • Kā klients var pārliecināties, ka internetbankas e-rēķina apmaksa ir notikusi?

      Apmaksātie internetbankas e-rēķini ir apskatāmi arhīvā, un otrreiz tos nevar apmaksāt. Gan manuāli veiktos, gan automātiskos maksājumus var pārbaudīt maksājumu vēsturē. Papildu iespēja – pieslēgt SMS atskaites (Ātros paziņojumus) par e-rēķinu apmaksu.

  • Kā daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai kļūt par RNP klientu?
    • Kas jādara, lai kļūtu par SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" klientu?

      Mājas pārstāvim brīvā formā jāuzraksta iesniegums, kurā jāizsaka vēlme kļūt par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” klientu. Iesniegumu var iesniegt jebkurā Klientu apkalpošanas centrā, nosūtot pa pastu, vai elektroniski sūtot to uz e-pasta adresi: rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv 

      Pēc iesnieguma saņemšanas SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" veiks dzīvojamās mājas apsekošanu, iegūs nepieciešamos datus (mājas platība, kopjamās teritorijas platība u.c.) un sagatavos pārvaldīšanas piedāvājumu.

      Pēc pārvaldīšanas piedāvājuma saņemšanas dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums par pārvaldīšanas tiesību nodošanu SIA "Rīgas namu pārvaldnieks".

    • Kas nepieciešams, lai uzsāktu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu?

      Dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem šādi lēmumi par:

      1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu SIA "Rīgas namu pārvaldnieks",

      2) dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotās personas ievēlēšanu pārvaldīšanas līguma parakstīšanai;

      3) parādu atmaksāšanas kārtību pakalpojumu sniedzējiem (ja tāds ir),

      4) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas apmēru.

      Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem no pakalpojumu sniedzējiem (AS „Rīgas siltums”, SIA „Rīgas ūdens”, u.c.) jāpieprasa izziņa par dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku parādu esamību/neesamību, kas pievienojama Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam.

                  Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums pieņemams ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma 16., 17., 18., 19. un 20.panta nosacījumus.

      Sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, uz to uzaicināms SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāvis.

      Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma nosacījumiem, lai pieņemtu lēmumu par atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam, „par” jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašniekiem (17.panta astotā daļa).

  • Par automašīnu caurlaidēm
    • Ko darīt, ja izsniegtā atļauja nozaudēta?

      Ja atļauja tās derīguma termiņa laikā nozaudēta, jāiesniedz RNP atkārtots pieteikums par atļaujas izsniegšanu – tiek izgatavota jauna atļauja, norādot tādu pašu transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, derīguma termiņu ar jaunu atļaujas reģistrācijas numuru. Par atkārtotas atļaujas izgatavošanu tiek aprēķināta maksa par atkārtotu atļaujas izgatavošanu saskaņā ar RNP maksas pakalpojumu cenrādi.

    • Cik ilgā laikā atļaujas tiek izgatavotas?

      Atļaujas tiek izgatavotas 2 darba dienu laikā no pieteikuma saņemšanas/reģistrēšanas dienas.

    • Ko darīt, ja neesmu RNP klients, bet nepieciešams saņemt transportlīdzekļa iebraukšanas/novietošanas atļauju?

      Atļaujas tiek izsniegtas tikai tādā gadījumā, ja noteiktas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu piešķirt tiesības pieprasīt un saņemt transportlīdzekļa iebraukšanas/novietošanas atļaujas personām, kas nav RNP klienti, tai skaitā dzīvokļu īpašumu un neprivatizēto telpu īrniekiem vai nomniekiem. Atļaujas saņemšanai vienlaicīgi iesniedzams maksājuma uzdevums par atļaujas izgatavošanas izdevumu samaksu RNP.

    • Kādus dokumentus nepieciešams uzrādīt RNP Klientu apkalpošanas centrā, pieprasot automašīnas iebraukšanas/novietošanas atļaujas izsniegšanu?

      Klientu apkalpošanas centru speciālisti, pieņemot pieteikumu, pārbauda:

      • personas identitāti (pase, identifikācijas karte, transportlīdzekļa vadītāja apliecība);
      • klienta pilnvarotās personas pilnvarojumu (ja pieprasījumu iesniedz pilnvarotā persona);
      • dzīvokļa īpašuma tiesības, īres vai nomas tiesības apliecinošus dokumentus;
      • transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību.
    • Kas var pieprasīt atļaujas izsniegšanu?

      Pieteikumi atļauju izgatavošanai tiek pieņemti no RNP pārvaldījumā esošās dzīvojamās mājas:

      • dzīvokļa īpašnieka vai īpašnieka pilnvarotās personas (uzrādot notariāli apliecināta pilnvaru, ja pilnvarotājs ir fiziska persona);
      • neprivatizēta dzīvokļa īrnieka/ģimenes locekļa, kam ir spēkā esošs dzīvojamās telpas īres līgums;
      • neprivatizētu neapdzīvojamo telpu nomnieka, kuram ir spēkā esošs nomas līgums.
    • Kāda ir atļaujas izgatavošanas cena?

      Maksa par atļaujas izgatavošanu norādīta RNP maksas pakalpojumu cenrādi.

    • Kāds ir atļaujas derīguma termiņš?

      RNP izsniegto atļauju derīguma termiņš – 12 mēneši, ja teritorijā saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu ir uzstādītas ierobežojošās ceļa zīmes, veikta autostāvvietu teritorijas uzmērīšana un ar kopības lēmumu noteikta atļauju izsniegšanas kārtība.

    • Kā pieprasīt atļauju?

      Atļaujas pieprasīšanai klientam jāaizpilda pieteikuma veidlapa un jāiesniedz to RNP Klientu apkalpošanas centrā (pieteikuma paraugs pielikumā).

       

      PIELIKUMS: 

    • Kā saņemt automašīnu caurlaidi?

      Sākot no š.g. 10.jūlija RNP noteikta jauna kārtība, kādā tiek nodrošināta ierobežojošo ceļa zīmju uzstādīšana pie dzīvojamajām mājām un kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas transportlīdzekļu iebraukšanai/stāvēšanai mājai piesaistītajā teritorijā.

      RNP nodrošina ierobežojošo ceļa zīmju uzstādīšanu un izsniedz transportlīdzekļu iebraukšanas un stāvēšanas atļaujas klientiem, pamatojoties uz saņemto dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par:

      •  pilnvarojumu RNP uzstādīt aizlieguma zīmes „Iebraukt aizliegts” vai „Stāvēt aizliegts” izņemot ar SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atļaujām, dzīvojamajai mājai piesaistītajā zemesgabalā;
      • sertificētu uzņēmēju piesaisti teritorijas uzmērīšanas darbu transportlīdzekļu novietošanai veikšanai un atzinuma sagatavošanai par dzīvojamajai mājai piesaistītās teritorijas izmantošanu, kā arī par ar šo uzdevumu izpildi saistīto izdevumu apmaksas kārtību;
      • pilnvaroto personu saziņai ar RNP par ierobežojošo ceļa zīmju uzstādīšanu un atļauju transporta līdzekļu novietošanai saistīto jautājumu risināšanai atbilstoši sertificētā uzņēmēja atzinumam par teritorijas izmantošanu transportlīdzekļu novietošanai (iespējamo autostāvvietu skaitu);
      • atļauju izsniegšanas kārtību, norādot īpašumu adreses un izsniedzamo atļauju skaitu (paraugi pielikumā).

      Pēc sertificētā uzņēmēja atzinuma par teritorijas izmantošanu transportlīdzekļu novietošanai saņemšanas, transportlīdzekļu stāvvietu teritorijas uzmērīšanas un ierobežojošo ceļazīmju uzstādīšanas, dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par automašīnu iebraukšanas un stāvēšanas atļauju izsniegšanas kārtību mājas iedzīvotājiem, norādot īpašumu adreses un izsniedzamo atļauju skaitu.

       

       

      PIELIKUMI: 

       

       

  • Par ūdens patēriņu
    • Ja ziemas laikā pie zemas ārējās temperatūras dzīvoklī pēkšņi pazudis ūdens, kā var zināt, vai pilsētā tiek veikti kādi remontdarbi, vai arī mājai aizsalis ūdensvads?

      Ūdens apgādes cauruļu aizsalšana tiek reģistrēta salīdzinoši reti. Visbiežāk ūdens apgādes caurules mēdz aizsalt nelielām daudzdzīvokļu mājām (aptuveni 4 - 10 dzīvokļi), kad ārā temperatūras stabiņš nokrītas zem -15 °C grādiem. Tas mēdz notikt tāpēc, ka ūdens apgādes caurules nelielām ēkām vēsturiski izbūvēti salīdzinoši tuvu zemes virsai, līdz ar to – jo aukstāks ir ārā, jo lielāka iespēja, ka arvien dziļāk sasals zeme, kā rezultātā var aizsalt arī ūdens apgādes caurules.

      Savukārt lielām daudzdzīvokļu mājām ūdensvadu aizsalšana netiek novērota, jo ūdensvads izbūvēts pietekama dziļuma vai tehniskajās šahtās, savukārt ūdensapgādes sistēma izbūvēta māju pagrabos, kur cauruļvadi atrodas siltumā, turklāt bieži vien ir siltināti. 
      Precīzu ūdens piegādes pārtraukuma iemeslu var pateikt RNP speciālisti, veicot apsekošanu pēc pieteikuma saņemšanas.

    • Ko darīt, ja mājā nav ūdens, jo, iespējams, aizsalis cauruļvads?

      Ja konstatējat, ka mājā nav ūdens un ir aizdomas par to, ka ūdensvads ir aizsalis, zvaniet uz “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) vienoto informācijas tālruni 8900, reģistrējot pieteikumu. Pēc pieteikuma saņemšanas ar Jums sazināsies atbildīgie speciālisti, lai vienotos par situācijas apstākļu pārbaudi, kā arī pēc apsekošanas – par iespējamajiem risinājumiem.

    • Vai aizsalušos cauruļvadus ir iespējams atkausēt?

      Daļā gadījumos to ir iespējams izdarīt, taču jāņem vērā vairāki būtiski faktori. Pirmais – kur ir notikusi cauruļvada aizsalšana. Ja cauruļvads aizsalis vietā, kur guļvads ir ierakts zem zemes, tad tā atkausēšana aizņems ne tikai ievērojamu laiku (rakšanas darbi, atkausēšanas darbi, kā arī aizrakšanas darbi), bet arī prasīs papildu finanšu līdzekļus (cauruļvadu atkausēšana nav iekļauta mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksā). Turklāt, ja āra gaisa temperatūra ir nemainīgi zema – ap vai zem -15 °C grādiem, tad arī pēc atkausēšanas un rakšanas darbiem pastāv iespēja, ka cauruļvadi atkal aizsals. Kā arī – atkausēšanas darbus iespējams veikt tikai čuguna caurulēm, aizsalušas plastmasas caurules atkausēt nav iespējams.

    • Ja cauruļvadi katru ziemu salst ciet, kad ārā uznāk sals, ko var darīt, lai atrisinātu situāciju?

      Ir mājas, kurām vēsturiski izbūvētas ūdens piegādes caurules, kuras ieraktas salīdzinoši nelielā dziļumā, turklāt nav siltinātas. Lai atrisinātu šādu situāciju, mājas kopīpašniekiem, pieaicinot mājas pārvaldnieku, kopsapulcē ir jāizvērtē iespējamie risinājumi – kā vienu no tiem var minēt jaunu cauruļvadu izbūvi ar atbilstošu siltinājumu, lai novērstu cauruļvadu aizsalšanu. Taču jāņem vērā, ka šādu apjomīgu darbu izpildei nepieciešami finanšu līdzekļi – gan tehniskā projekta izstrādei un saskaņošanai, gan arī pašu remontdarbu izpildei. Ja mājas dzīvokļu īpašnieku kopība lemj par labu šādam risinājumam, tad lēmumā jānorāda darbiem nepieciešamā finanšu līdzekļu avots – tas var būt mājas esošais uzkrājums vai jauna uzkrājuma veidošana. Katra māja ir individuāla, tāpēc, lai rastu risinājumu atbilstoši katras mājas problēmsituācijām, mājas kopīpašnieki var vērsties pie savas mājas namu pārziņa, iecirkņa inženiera vai iecirkņa vadītāja, lai kopīgi izvērtētu optimālāko risinājumu.

    • Nepaspēju iesniegt ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, ko darīt?

      Svarīgi ir atcerieties ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus iesniegt nākamajā mēnesī  (atbilstoši faktiskajam ūdens patēriņam Jūsu dzīvokļa īpašumā), laika periodā no 25.līdz 27.datumam (ieskaitot). Ja norādītais termiņš netiek ievērots, ūdens skaitītāju rādījumi, sūtot elektroniskā pasta vēstules, netiek pieņemti.

       

      Gadījumā, ja ūdens skaitītāju rādījumi netiks iesniegti trīs mēnešus pēc kārtas, RNP, ievērojot grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, sadalīs mājas kopējā ūdens patēriņa starpību starp dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāju rādījumiem vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti vai arī tiem nav veikta verifikācija trīs mēnešu laikā pēc ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanas termiņa beigām.

    • Kādēļ saīsināts ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu iesniegšanas termiņš?

      Termiņš ikmēneša ūdens skaitītāju rādījumu iesniegšanai tiek saīsināts, lai maksimāli samazinātu ūdens patēriņa starpību jeb korekciju, kura veidojas arī tādēļ, ka dzīvokļu īpašnieki/īrnieki ūdens skaitītāju rādījumus nolasa un iesniedz dažādos laikos.

       

      Novērots, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji ūdens skaitītāju rādījumus nodod dažādi – ar savstarpēji būtiski atšķirīgu laika intervālu. Uzrādot iespējami precīzāku faktiski saņemtā ūdens apjomu, tiks nodrošināts taisnīgāks ūdens patēriņa maksas aprēķins.

       

      Ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus iespējams iesniegt:

      • klātienē – nododot rādījumus rakstveidā vai izmantojot ūdens skaitītāju rādījumu nodošanas termināli Rīgas klientu centrā;

      • elektroniski – pašapkalpošanās vortālā www.e-parvaldnieks.lv;

      • iesūtot rādījumus, izmantojot SMS (INSTRUKCIJA).

    • Kādēļ jāmaksā par ūdens patēriņa starpību, ja ūdens patēriņš dzīvoklī ir 0?

      Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” un 17.09.2013 grozījumu Nr.817 redakcijā nosaka ūdens patēriņa starpības aprēķina/sadalīšanas kārtību, proti, ūdens starpība tiek sadalīta atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.

       

      Ūdens patēriņa starpība jeb korekcija tiek sadalīta atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam tikai starp tiem dzīvokļu īpašumiem, kuros nav uzstādīti vai nav verificēti ūdens patēriņa skaitītāji trīs mēnešu laikā pēc verifikācijas termiņa beigām, kā arī tiem, kuri vairāk kā trīs mēnešus nav savlaicīgi iesnieguši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus. Lai izvairītos no ūdens patēriņa starpības aprēķina pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinos, dzīvokļu īpašnieki aicināti katru mēnesi nodot faktiskos ūdens patēriņa rādījumus katra mēneša 25.-27. datumā, kā arī savlaicīgi veikt ūdens patēriņa skaitītāju verifikāciju, kā arī savlaicīgi par to informēt pārvaldnieku – RNP, iesniedzot skaitītāju nomaiņas aktus.

    • Kā tiek aprēķināta ūdens patēriņa starpība (korekcija)?

      Ūdens patēriņa apreķina kārtība dzīvojamai mājai noteikta 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu". Ūdens patēriņa starpības aprēķina kārtība norādīta noteikumu 19.punktā:

       

      19. Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.

       

      19.1 Šo noteikumu 19.punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):

      19.1 1. kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;

      19.1 2. kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;

      19.1 3. kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;

      19.1 4. kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.

    • Kā rodas ūdens patēriņa starpība?

      Rīgā izplatītie ūdens skaitītāji - gan kopīgie, gan dzīvokļos uzstādītie - mēdz būt neprecīzi un to rādījumus ietekmē vairāki faktori. Piemēram, ēku kopīgajiem skaitītājiem raksturīgi, ka, ekspluatācijas gaitā tie “aizaugt” - diametrs kļūst mazāks, un galu galā tas sāk uzrādīt lielāku patēriņu. Toties ar dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem ir tieši pretēji — jo tie vecāki, jo mazāku patēriņu uzrāda.

       

      Tomēr šīs neprecizitātes ir samērā maznozīmīgas salīdzinājumā ar citiem uzskaites precizitāti ietekmējošiem faktoriem. Daudz nozīmīgāku korekciju, kā rāda prakse, ievieš paši patērētāji. Cilvēki mēdz “grēkot”, kvītīs norādot savu vidējo, aptuveno patēriņu, vai arī ņem vērā tikai veselos skaitļus, bet ne rādījumu aiz komata. Mājas kopējā mērogā tas summējas daudzos kubikmetros. Bieži vien skaitītāji tiek nolasīti citā laika periodā, nekā tas tiek darīts ar mājas kopējo skaitītāju. Ir arī cilvēcīgi saprotams “sezonas faktors” jeb personīgā maksājuma izlīdzināšanas tendence: ziemā nereti norāda mazāku patēriņu. Ieguvums ir maksājuma termiņā - reāli iztērētā ūdens apmaksa tiek pārnesta uz vasaru, kad nav jānorēķinās par apkuri, tādejādi kopējais maksājums ziemas sezonā ir mazāks.

       

      Papildus faktors, kas rada ūdens patēriņa starpību, ir tas, ka dzīvokļos uzstādīti B klases skaitītāji. Kaut gan tiem ir veikta verifikācija un ekspluatācija ir atļauta, to plašā daudzveidība rada neprecizitātes.

    • Kā nodot ikmēneša ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus?

      Rādījumus iespējams iesniegt 4 dažādos veidos:

      1. Iesniedzot aizpildītu veidlapu (ikmēneša rēķina apakšējā daļa) piesaistītajā RNP iecirknī, iemetot veidlapu speciāli izveidotā ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nodošanas kastītē;
      2. Elektroniski - reģistrējoties bezmaksas pašapkalpošanās vortālā www.e-parvaldnieks.lv;
      3. Rīgas klientu centrā Brīvības ielā 49/53, Rīgā, 1.stāvā, ievadot datus skaitītāju rādījumu nodošanas terminālī, līdzi ņemot ikmēneša rēķinu;
      4. izmantojot SMS (INSTRUKCIJA)
       
    • Ja ūdens piegādes atjaunošanas darbi aizņems laiku, kā lai dzīvoklī nomazgā rokas vai pagatavo ēdienu?

      Gadījumos, kad mājai nav iespējams nodrošināt ūdens piegādi (avārijas situācijas, ilgstoši ūdensvada remontdarbi, cauruļvadu aizsalšana u.tml.), mājas apsaimniekotājs RNP nodrošina dzeramā ūdens piegādi kannās mājas iedzīvotājiem pēc pieprasījuma. Lai pieteiktu ūdens piegādi kannās, kad mājai ir atslēgta ūdens padeve, aicinām iedzīvotājus vērsties pie RNP, piesakot ūdens iegādi pa tālruni 8900 vai vēršoties pie savas mājas namu pārziņa (tālr.Nr. norādīts lietotāja www.e-parvaldnieks.lv profilā, kā arī ir pieejams, zvanot 8900);

    • Kad jāiesniedz ikmēneša ūdens skaitītāju rādījumi?

      Ikmēneša ūdens skaitītāju rādījumi jāiesniedz katra mēneša 25.-27.datumā.

    • Kur var iesniegt ūdens skaitītāju nomaiņas aktu?

      Skaitītāju nomaiņas aktu/-us iespējams iesniegt jebkurā no "Rīgas namu pārvaldnieks" klientu apkalpošanas centriem. Ar klientu apkalpošanas centru atrašanās vietām un darba laiku iespējams iepazīties mājas lapas sadaļas "KLIENTIEM" sadaļā "KLIENTU APKALPOŠANAS CENTRI".

       

      Aicinām ņemt vērā arī sākumlapā publicētos paziņojumus par izmaiņām klientu apkalpošanas centru darba laikā ikgadējās svētku dienās (Ziemassvētki, Lieldienas u.tml.).

  • Par zemes nomas maksu
    • Īsi par būtisko jautājumos par zemes nomu

      SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) pārvaldīšanā ir ap 4300 dzīvojamo māju.

      No RNP pārvaldīšanā esošajām dzīvojamām mājām ~ 1200 pilnībā vai daļēji atrodas uz zemesgabaliem, kas nepieder dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem. Eiropas valstīs nav sastopama situācija, ka ēka un zeme, uz kuras tā atrodas, pieder dažādiem īpašniekiem (dalītais īpašums), tomēr Latvijā zemes reformas, ēku privatizācijas rezultātā ir izveidojies dalītais īpašums, kas radījis negatīvas sekas – dzīvokļu īpašumu īpašnieki (turpmāk – dzīvokļu īpašnieki) ar zemes īpašniekiem nonākuši piespiedu zemes nomas attiecībās. Zemes nomas maksa apgrūtina dzīvokļu īpašniekus, palielinot veicamo maksājumu slogu. RNP ir aptuveni 80 000 klientu, kuriem jāveic šādi zemes nomas maksājumi. Par citām personām piederoša zemesgabala/tā daļas lietošanu dzīvokļu īpašniekiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pienākums slēgt zemes nomas līgumu.

      Zemes nomas maksa katrai dzīvojamai mājai tiek noteikta, ņemot vērā:

      • zemes kadastrālo vērtību, ko nosaka Valsts zemes dienests;

      • zemes nomas maksas procentu likmi no zemes kadastrālās vērtības;

      • dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā (piesaistītā) zemesgabala platību, kas pieder citai personai.

       

      RNP, pārstāvot dzīvokļu īpašnieku intereses, vienmēr cenšas panākt maksimāli izdevīgus zemes nomas līgumu noteikumus. 

    • Kādēļ zemes nomas rēķinos ir iekļautas iepriekšējo periodu korekcijas?

      Informācija par un ap zemes nomas maksu pieejama ŠEIT

    • Kas ir zemes nomas maksa, kāpēc tā tiek aprēķināta?

      Informācija par un ap zemes nomas maksu pieejama ŠEIT

       

       

    • Kur iepazīties vai zemes nomas līgumu?

      Ar zemes nomas līgumu dzīvokļa īpašnieks var iepazīties jebkurā RNP klientu apkalpošanas centrā (adreses un darba laiki pieejami interneta vietnē – https://www.rnparvaldnieks.lv/lv/klientiem/klientu_apkalposanas_centri/) vai Zemes nomas līgumu nodaļā Aleksandra Čaka ielā 42, Rīgā 106.kabinetā apmeklētāju pieņemšanas laikos:

      pirmdienās no plkst.14:00 līdz plkst.18:00;

      otrdienās no plkst.8:30 līdz plkst.11:00;

      ceturtdienās no plkst.15:00 līdz plkst.17:00;

      iepriekš piesakot tikšanos pie nodaļas lietvedes, tālrunis: 28355989), līdzi ņemot īpašumtiesības un personas identitāti apliecinošus dokumentus (pilnvarotā persona - arī pilnvaras oriģinālu).

    • Ko nozīmē rēķinā pozīcija “Uzkrājums zemes nomas maksai”?

      Ņemot vērā Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 5.punktā noteikto dzīvokļu īpašnieku pienākumu maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, RNP ceturkšņa rēķinos par zemes nomas maksu var tikt norādītas divu veidu maksājumu pozīcijas:

      -          “Zemes nomas maksa par iznomāto zemesgabalu”, ja līgums par zemes nomu ir noslēgts un ir spēkā;

      -          “Uzkrājums zemes nomas maksai”, ja tiek risināts jautājums par zemes nomas līguma noslēgšanu (vai noris tiesvedība) ar zemes īpašnieku.

      Uzkrājums zemes nomas maksai tiek veidots savlaicīgi, lai klientiem izlīdzinātu maksājumus par zemes nomu līdz zemes nomas līguma noslēgšanai.

      Šie finanšu līdzekļi tiek rezervēti zemes nomas saistību segšanai, tā izslēdzot iespēju nākotnē palielināt ikmēneša maksājumus dzīvokļu īpašniekiem (nomas maksas aprēķināšanu vienā maksājumā par vairākiem mēnešiem vai gadiem), jo zemes īpašniekam atbilstoši Civillikumam (1893. un 1895.pants) ir tiesības prasīt zemes nomas samaksu par iepriekšējiem periodiem (līdz pat 10 gadiem), noslēdzot zemes nomas līgumu vai vēršoties ar prasību tiesā.

      Dzīvokļu īpašniekiem pēc zemes nomas līguma noslēgšanas ar zemes īpašnieku vai pēc tiesas nolēmuma likumīgā spēkā stāšanās tiek veikts pārrēķins atbilstoši noslēgtā līguma vai tiesas nolēmuma nosacījumiem. 

    • Kas ir dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšana?

      Saskaņā ar 19.06.2014. grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kas stājas spēkā no 01.10.2014., ir papildināti likuma pārejas noteikumi, nosakot, ka Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.septembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu starp privatizētā objekta īpašnieku un tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizētais objekts. Lai privatizēto daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem vienkāršotu iespēju izbeigt dalītā īpašuma attiecības, ņemot vērā, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”. Šobrīd likumprojekts ir virzīts Saeimā uz 2.lasījumu. Likumprojektu ir iespējams apskatīt: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/webAll?SearchView&Query=([Title]=*dal%C4%ABt*)&SearchMax=0&SearchOrder=4.

    • Kā RNP noskaidro zemes īpašnieku, ar kuru slēgt zemes nomas līgumu?

      Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā (piesaistītā) zemesgabala zemes īpašnieka īpašuma tiesības tiek pārbaudītas zemesgrāmatā. Zemes nomas līgums tiek slēgts tikai ar zemes īpašnieku vai īpašnieka pilnvaroto pārstāvi.

    • Kāpēc dzīvokļa īpašnieks saņem rēķinus par nekustamā īpašuma nodokli no Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes un RNP?

      Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamajā (piesaistītajā) zemesgabalā var būt iekļauti vairāki zemesgabali. Tie var būt privatizēti kopā ar dzīvokļa īpašumu, Rīgas pilsētas pašvaldības īpašums un/vai trešās personas īpašums. Dzīvokļa īpašniekiem par savā īpašumā esošu nekustamo īpašumu (par mājokli un atbilstoši kopīpašuma domājamai daļai privatizēto zemesgabalu) ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli tieši Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei, savukārt RNP – zemes nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kompensācijas maksājumu par periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim ieskaitot, par pārējiem zemesgabaliem, kas nav dzīvokļa īpašnieka īpašumā. 

    • Vai dzīvokļu īpašnieki var izpirkt zem dzīvojamās mājas esošo zemi?

      Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo (piesaistīto) zemesgabalu iespējams izpirkt, vienojoties ar zemes īpašnieku. Ja zemes īpašnieks piekrīt pārdot zemesgabalu un zemes īpašnieka noteiktā pirkuma maksa apmierina dzīvokļu īpašniekus, tiem jāpieņem kopības lēmums par zemesgabala izpirkšanu, to pieņemot ar visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanu (100% balsis „par”). Pirmpirkuma tiesību izmantošanai piemērojama Civillikuma 2060. – 2063.pantā noteiktā kārtība. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiek pārdota zeme zem dzīvojamās mājas, tad pēc analoģijas atbilstoši Civillikuma 2061.pantā noteiktajam pārdevējam jāpiedāvā dzīvokļa īpašniekam iegādāties zemi. Civillikuma 2061.pants paredz, ja pircējs grib pārdot tālāk lietu, kas pirkta ar pirmpirkuma pielīgumu, tad viņam tā tūliņ pēc jaunā līguma noslēgšanas jāpiedāvā pirmpirkuma tiesīgajam, bet pēdējam par to, vai viņš grib šo tiesību izlietot vai ne, jāpaziņo - par kustamām lietām - nekavējoties, bet par nekustamām - divu mēnešu laikā. Ja pirmpirkuma tiesīgais nedod atbildi noliktā laikā, tad viņa pirmpirkuma tiesība izbeidzas.

      Ja zemes īpašnieks, atsavinot zemi, nepiedāvā izmantot pirmpirkuma tiesības, tad saskaņā ar Civillikuma 1381.pantu dzīvokļa īpašniekam ir izpirkuma tiesība.

      Jāvērš uzmanība uz to, ka gan pirmpirkuma tiesības, gan izpirkuma tiesība ir izmantojama tikai gadījumā, ja lieta tiek pārdota (nevis mainīta vai atsavināta citādā veidā) un tā netiek pārdota pa daļām. Turklāt izpirkuma tiesības izmantošana noilgst gada laikā no pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

    • Vai var mainīt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā (piesaistītā) zemesgabala platību?

      No 2015. gada 1. jūlija spēkā stājās grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (85. un 86.pants), kas paredz tiesības zemes īpašniekam vai dzīvokļa īpašniekam ierosināt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā (piesaistītā) zemesgabala pārskatīšanu, ja dzīvojamai mājai noteiktais funkcionāli nepieciešamais (piesaistītais) zemesgabals pilnībā vai daļēji pieder citai fiziskajai vai juridiskajai personai.

      Rīgas domes 2015.gada 3.novembra saistošie noteikumi Nr.177 “Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi” nosaka kārtību par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu.

      Faktiski, ja dzīvojamā mājas dzīvokļu īpašnieki vēlas pārskatīt dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamo (piesaistīto) zemesgabalu, dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam ir jāpieņem lēmums par dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu. Dzīvojamās mājas pārstāvim, pamatojoties uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ar kuru dzīvojamā mājas dzīvokļu īpašnieki ir nolēmuši pārskatīt dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, jāvēršas Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā (Pērses ielā 10/12, Rīgā) ar lūgumu sagatavot iespējamo pārskatāmā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala kartogrāfisko pamatni atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumiem Nr.522 ,,Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” un Rīgas domes 2015.gada 3.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.177 ,,Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas noteikumi”.

       

    • Vai dzīvokļu īpašnieki ir jāaicina uz sarunām ar zemes īpašnieku?

      Ja dzīvokļu īpašnieki izsaka vēlmi piedalīties pārrunās ar zemes īpašniekiem par zemes nomas maksas apmēra vai nomājamās platības noteikšanu un pieņem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu (50%+1 balss „par“), RNP uzaicina dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto pārstāvi. 

    • Kas nosaka zemes kadastrālo vērtību?

      Valsts zemes dienests katra kalendārā gada 1.janvārī izsludina nekustamā īpašuma (zemesgabala) kadastrālo vērtību. Katru gadu zemesgabala kadastrālā vērtība atsevišķos Rīgas pilsētas rajonos var mainīties. RNP nevar ietekmēt kadastrālās vērtības apmēru. 

    • Kas notiek, ja netiek panākta vienošanās ar zemes īpašnieku par zemes nomas līguma noslēgšanu?

      Gadījumā, ja vienošanās par zemes nomas līguma noslēgšanu netiek panākta, zemes īpašniekam normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības celt prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu. Pašreizējā tiesu prakse rāda, ka tiesas spriedumos lielākoties tiek noteikta maksimālā zemes nomas maksas procentu likme 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā uz nenoteiktu laiku, kā arī papildus jākompensē visi tiesas spriedumā noteiktie tiesāšanās izdevumi (valsts nodeva, izdevumi par advokāta palīdzību u.c.). Atbilstoši Civilprocesa likumam tiesas sprieduma labprātīgās izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās. 

    • Kāpēc par zemes nomu jāmaksā vienu reize ceturksnī, nevis katru mēnesi?

      Iepriekš RNP saviem klientiem sagatavoja vienotu ikmēneša rēķinu, kurā tika iekļauta pārvaldīšanas maksa un maksa par saņemtajiem pakalpojumiem. Katrā trešajā ikmēneša rēķinā (reizi ceturksnī) dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamā (piesaistītā) zemesgabala sastāvā ir citai personai piederošs zemesgabals, bija papildus iekļauta maksa par zemes nomu. Lai padarītu rēķinus vieglāk pārskatāmus un saprotamus, RNP no 2012. gada  klientiem atdalīja zemes nomas maksājumu rēķinus no komunālo pakalpojumu rēķiniem, t.i., reizi mēnesī sagatavo rēķinu par pārvaldīšanu un saņemtajiem pakalpojumiem, savukārt reizi ceturksnī – par zemes nomas maksu.

    • Kā tiek noteikta zemes nomas maksa?

      Zemes nomas maksu, kas tiek aprēķināta katram dzīvokļa īpašniekam, veido:

      • zemes kadastrālā vērtība attiecīgajā kalendārajā gadā (nosaka Valsts zemes dienests);

      • līgumā/likumā/tiesas nolēmumā noteiktā zemes nomas maksas procentu likme (saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tā var sasniegt 6% no kadastrālās vērtības gadā);

      • mājai funkcionāli nepieciešamā (piesaistītā) zemesgabala platība, kura atrodas citas personas īpašumā (zemesgabala platība katrai konkrētai dzīvojamai mājai ir atšķirīga).

      Gadījumā, ja zemes īpašnieks ir reģistrējies pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, zemes nomas maksai papildus tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai likmei.

       Mainoties kādam no iepriekš minētajiem lielumiem, mainās zemes nomas maksas apmērs. 

    • Kādi normatīvie akti regulē zemes nomas līgumu slēgšanu un zemes nomas maksas apmēru?

      Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta pirmās daļas trešajā punktā noteikts, ka privatizētā objekta īpašniekam ir pienākums slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemesgabala īpašnieku — fizisko vai juridisko personu —, uz kura atrodas privatizētais objekts.

      Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka zemesgabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku. Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemesgabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Zemesgabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemesgabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības.

      Likums „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta 2¹. punkts nosaka, ja uz (...) zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Minētā norma piemērojama, ja zemesgabala īpašnieks ir persona, kas īpašuma tiesības ieguvusi, pamatojoties uz minēto likumu.

      Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punkts paredz dzīvojamās mājas pārvaldītāja (t.i. dzīvojamās mājas īpašnieks vai šī īpašnieka ar pārvaldīšanas pilnvarojumu līgumu pilnvarots pārvaldnieks) pienākumu slēgt līgumu par piesaistītā zemesgabala lietošanu ar zemesgabala īpašnieku.

      Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5., 9., 10.pants paredz dzīvojamās mājas/dzīvokļa īpašnieka pienākumu nodrošināt, ka tiek noslēgts zemes nomas līgums, ja dzīvojamai mājai piesaistīta citas personas īpašumā esošs zemesgabals, tā daļa.

      Dzīvokļa īpašuma likums 10.panta 5.punkts paredz dzīvokļu īpašnieku pienākumu maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

      Papildus minētajam jānorāda, ka no 2015. gada 1. jūlija spēkā stājās grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (85. un 86.pants), kas paredz tiesības zemes īpašniekam vai dzīvokļa īpašniekam ierosināt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā (piesaistītā) zemesgabala pārskatīšanu. 

    • Zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības privatizētām dzīvojamām mājām

      Katrai dzīvojamajai mājai tās privatizācijas procesā noteikts dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais (piesaistītais) zemesgabals (turpmāk – FNZG), tā platība un robežas.  FNZG platība tiek norādīta arī privatizācijas objekta pirkuma līgumā.

      Dzīvojamai mājai FNZG var sastāvēt no viena vai vairākiem zemesgabaliem, to daļām konkrētā apjomā un robežās.  

      • Tā daļa no FNZG, kas atrodas valsts/pašvaldības īpašumā, tiek privatizēta kopā ar dzīvokļa īpašumu vai ja ir zemesgabala privatizāciju kavējoši apstākļi, tiek piedāvāts privatizēt dzīvokļu īpašniekiem pēc tam, kad zuduši zemesgabala privatizāciju kavējošie apstākļi (zemesgabala pēcprivatizācija).

      Privatizējot šo zemesgabalu, tas ir dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums un, noma par to nav jāmaksā. Taču par šo zemesgabalu ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis saskaņā ar Rīgas pašvaldības Ieņēmumu pārvaldes nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu.

      Ir gadījumi, kad valsts/pašvaldības īpašumā esošo zemesgabalu nav iespējams privatizēt, jo to aizliedz likums. Piemēram, nevar privatizēt zemi, kas atrodas brīvostas teritorijā. Tādā gadījumā par to maksājama noma (šobrīd tā ir 1,5% gadā no nomājamā zemesgabala kadastrālās vērtības), kā arī nekustamā īpašuma nodoklis saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

      • Tā daļa no FNZG, kas atrodas citas privāto tiesību fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, atrodas piespiedu nomā uz likuma pamata, kas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem nav tiesību atteikties maksāt zemes nomu zemesgabala īpašniekam par to daļu, kas no viņa īpašuma iekļauta dzīvojamai mājai FNZG-lā.

      Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrajā daļā noteikts, ka nomas maksu nosaka pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, tā nosakāma 6% gadā no nomājamā zemesgabala kadastrālās vērtības.

      Minētā tiesību normā, tās redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2010. līdz 31.12.2014., bija noteikts, ka papildus nomas maksai dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums kompensēt nekustamā īpašuma nodokli zemesgabala īpašniekam par nomājamo zemesgabalu.

      Arī par šo zemesgabala daļu dzīvokļu īpašniekiem nav tiesību atteikties maksāt zemes nomu zemesgabala īpašniekam. Privatizācijas likuma 50.panta pirmās daļas 3.punktā un 54.panta pirmajā daļā noteikts savstarpējs pienākums dzīvokļu īpašniekiem un zemesgabala īpašniekam noslēgt zemes nomas līgumu.

      Dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku pienākums noslēgt zemes nomas līgumu noteikts arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pantā, 6.panta otrās daļas 4.punktā, 9.pantā.

      Dzīvokļa īpašniekiem ir pienākums pilnvarot vienu personu, kas var būt arī pārvaldnieks, viņu vārdā noslēgt zemes nomas līgumu ar zemesgabala īpašnieku. Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav devuši attiecīgu pilnvarojumu RNP, RNP kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks zemes nomas līgumu ar zemesgabala īpašnieku dzīvokļu īpašnieku vārdā var noslēgt arī pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 7.punktu.

  • Par teritorijas uzkopšanu
  • Par rēķiniem
    • Ikmēneša rēķinu informatīvais skaidrojums

      Klientu ērtībām ir pieejams ikmēneša rēķinu informatīvais skaidrojums. Aicinām ikvienu klientu jautājumu vai neskaidrību gadījumā ielūkoties informatīvajā skaidrojumā par ikmēneša rēķinā norādītās informācijas saturu.

       

      Skaidrojums pieejams ŠEIT.

    • Kādēļ katru mēnesi ir atšķirīgas izmaksas par ūdens uzsildīšanu?

      Patērētās siltumenerģijas aprēķins ūdens uzsildīšanai un cirkulācijai (ja mājā tāda ir) tiek veikts atbilstoši Rīgas domes 2010.gada 24.augusta instrukcijā Nr.9 „Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība” noteiktajai metodikai.

      Pielietotā metodika patērētās siltumenerģijas sadalījumam vasaras un ziemas (apkures sezonā) periodā ir atšķirīga. Apkures periodā patērēto siltumenerģiju karstā ūdens uzsildīšanai aprēķina no kopējās patērētās siltumenerģijas atņem karstā ūdens cirkulācijai un apkurei patērēto siltumenerģiju. Lai aprēķinātu 1m³ ūdens uzsildīšanas izmaksas, iegūto siltumenerģijas daudzumu dala ar uzsildītā ūdens daudzumu. Savukārt vasaras norēķinu periodā patērēto siltumenerģiju karstā ūdens uzsildīšanai aprēķina no kopējās patērētās siltumenerģijas atņem karstā ūdens cirkulācijai patērēto siltumenerģiju. Lai aprēķinātu 1m³ ūdens uzsildīšanas izmaksas, iegūto siltumenerģijas daudzumu dala ar uzsildītā ūdens daudzumu.

       

      Sabiedrība arī paskaidro, ka dzīvojamās mājas kopējais ūdens patēriņa skaitītājs uzskaita tikai aukstā ūdens patēriņu. Pēc dzīvokļu īpašnieku nodotajiem rādījumiem par karsto ūdeni, tiek noteikts, cik no kopējā patērētā aukstā ūdens kubikmetriem, bija patērēts kā karstā ūdens daudzums. Savukārt siltumenerģiju dzīvojamā mājā uzskaita ISM (individuālajā siltummezglā) esošais siltumenerģijas skaitītājs, pēc kura rādījumiem tiek noteikts siltumenerģijas daudzums aukstā ūdens uzsildīšanai, lai tas būtu karsts. Ja dzīvokļu īpašnieki godprātīgi nenodod karstā ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, proti, mazāk nekā patērēts, bet siltumenerģijas patēriņš liels (jo reāli patērēts karstais ūdens vairāk nekā nodots), palielinās karstā ūdens 1 m³ maksa par vienību.

       

      Lai maksa atbilstu reālajam patēriņam, visos dzīvokļos nepieciešams uzstādīt aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītājus, kā arī ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus iesniegt Sabiedrībai aprēķinu veikšanai noteiktajā termiņā.

       

      Vienlaikus Sabiedrība dara zināmu, ka siltumenerģijas tarifu nosaka pakalpojuma sniedzējs, t.i., AS „Rīgas siltums”, pamatojoties uz AS „Latvijas gāze” attiecīgā mēnesī piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības tarifu. Siltumenerģijas tarifs katru mēnesi tiek publicēts AS „Rīgas siltums” mājas lapā internetā www.rs.lv.

       

       

    • Kādēļ rēķinā nav iekļauts veiktais maksājums?

      Viens no tipiskākajām iemesliem, kāpēc klientu samaksātā/pārskaitītā nauda saņemtā rēķina apmaksai netiek pievienota noteiktajam rēķina numuram/klienta kodam, ir maksājuma mērķī nekorekti norādīts vai nenorādīts maksājuma uzdevums. Proti, bieži vien, veicot maksājumu, klienti nenorāda apmaksājamā rēķina numuru – nenorāda, par kuru dzīvokļa īpašumu tiek veikts maksājums, taču norāda saņēmēja kontu, t.i., RNP. Rezultātā pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinam vai zemes nomas rēķinam paredzētā maksājuma summa tiek ieskaitīta RNP kontā, taču netiek pievienota nevienam rēķinam/klienta kodam, nonākot RNP neidentificētajos maksājumos, vai arī maksājums tiek pievienots citam rēķinam, ja rēķina numurs maksājumā norādīts kļūdaini.

       

      Gadījumā, ja šāda ķibele notikusi arī ar Jūsu veikto maksājumu, aicinām rakstīt e-pastu uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv, pielikumā pievienojot maksājumu apstiprinošu izdruku, lai RNP speciālisti Jūsu veikto maksājumu varētu atpazīt un novirzīt tā rēķina apmaksai, kura apmaksai maksājums tika paredzēts.

       

      Vēršam uzmanību, ka pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķina numurs un zemes nomas rēķina numurs katram klientam ir individuāls, tādēļ lūdzam rēķinus apmaksāt atsevišķi, norādot rēķina numuru, kas redzams tā labajā augšējā stūrī un sastāv no astoņu (8) zīmju klienta koda un piecu (5) zīmju koda aiz slīpsvītras. Maksājumu atpazīšana pēc adreses, personas koda, vārda/uzvārda vai citiem parametriem nav paredzēta.

    • Kā izmainās aprēķini, ja dzīvokļa īpašumā mainījies deklarēto personu skaits?

      Dzīvokļu īpašniekiem, sākot ar 2014.gada 6.novembri, aprēķini, kas saistīti ar pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinos iekļauto pozīciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu/izvešanu tiek veikti proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam (kārtību nosaka Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”).

      Pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, sākot ar 2014.gada 19.decembri, aprēķini, kas saistīti ar pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinos iekļauto pozīciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu/izvešanu tiek veikti proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam (kārtību nosaka Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumi Nr.999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”).

    • Kur var apmaksāt ikmēneša rēķinus?

      RNP sagatavotos rēķinus iespējams apmaksāt veikalu "Maxima" kasēs, VAS "Latvijas pasts", kā arī zemāk norādīto banku (rekvizīti) filiālēs.

       

      Elektroniski RNP sagatavotos rēķinus iespējams apmaksāt, veicot finanšu līdzekļu pārskaitījumu, izmantojot internetbanku pakalpojumus. 

       

      Norēķinu rekvizīti:

      RIKOLV2X AS „DNB banka",  LV63RIKO0002013197596
      HABALV22 AS „Swedbank",  LV98HABA0551030734837
      PARXLV22 AS „Citadele banka",  LV83PARX0013044380019
      NDEALV2X Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle,  LV57NDEA0000083069550
      UNLALV2X AS „SEB banka",  LV65UNLA0050017186820
      LATBLV22 AS „Norvik banka",  LV14LATB0002010102046
    • Vai ikmēneša rēķinus ir iespējams saņemt elektroniski?

      Jā, reģistrējoties RNP bezmaksas pašapkalpošanās vortālā www.e-parvaldnieks.lv!

      Aicinām arī atteikties no ikmēneša rēķinu saņemšanas drukātā formā, www.e-parvaldnieks.lv lietotāja konta sadaļā "Profils" atzīmējot aili "Atteikties no papīra formas rēķina".

    • Kā var atteikties no rēķinu saņemšanas drukātā formā?

      Atteikties no ikmēneša rēķinu saņemšanas drukātā formā iespējams www.e-parvaldnieks.lv lietotāja konta sadaļā "Profils" atzīmējot aili "Atteikties no papīra formas rēķina".

    • Kuros datumos tiek izsūtīti ikmēneša rēķini?

      Ikmēneša apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu rēķini tiek sagatavoti un izsūtīti katra mēneša 15.-20. datumā.

    • Kur paliek nauda, kas tiek maksāta par apsaimniekošanu?

      Samaksātā nauda par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu nodrošina pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbību sekmīgu izpildi, proti, tā nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību organizēšanu, izpildi un norēķināšanos par nepieciešamajiem un saņemtajiem materiāliem, veiktajiem darbiem (darbaspēks), ka arī sedz administratīvās izmaksas, piemēram, līgumu slēgšana, skaitītāju rādījumu nolasīšana, uzskaite u.tml.

       

      Apsaimniekošanas maksa katrai dzīvojamajai mājai tiek aprēķināta individuāli, pamatojoties uz mājas tehniskajiem parametriem un stāvokli kopumā. Apsaimniekošanas maksu sastāda vairākas svarīgas pārvaldīšanas darbību izmaksas, piemēram, dzīvojamās mājas kopšana, piesaistītās teritorijas uzkopšana, ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadu sistēmas tehniskā apkalpošana u.c. 

       

      Katrai mājai ik gadu tiek sagatavota obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkums nākamajam gadam, kurā precīzi norādītas apsaimniekošanas maksas komponentes, proti, kādus pakalpojums un to izmaksas apsaimniekošanas maksa ietver. Ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanas tāmi dzīvokļa īpašnieks var iepazīties gan klātienē - RNP Klientu apkalpošanas centros, gan elektroniski - www.e-parvaldnieks.lv

    • Rēķins tiek sagatavots, norādot iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka vārdu, kāpēc tā?

      Jo RNP datubāzē reģistrēts dzīvokļa īpašnieks, kas noslēdzis pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu. RNP ir atsevišķi jāinformē, ja notikusi dzīvokļa īpašnieka maiņa.

       

      Gadījumā, ja notikusi dzīvokļa īpašnieka maiņa, jāvēršas jebkurā RNP Klientu apkalpošanas centrā, uzrādot īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu (piemēram, Zemesgrāmatu apliecību, mantojuma līgumu u.tml.), kā arī ieteicams noslēgt apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgumu. Tiklīdz tiks iesniegta informācija par īpašuma tiesību maiņu, ikmēneša apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu rēķini tiks sagatavoti, norādot jaunā/esošā dzīvokļa īpašnieka vārdu un uzvārdu.

    • Kas ir soda nauda, kāpēc to aprēķina?

      Soda naudu aprēķina gadījumā, ja tiek kavēta ikmēneša rēķina apmaksa. Rēķina apmaksas termiņš norādīts katra mēneša apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu rēķinā. Soda nauda tiek aprēķināta par katru kavēto maksājuma dienu atbilstoši noslēgtā apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līguma nosacījumiem.

      Gadījumā, ja apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgums nav noslēgts, par katru kavēto maksājuma dienu tiek aprēķināti likumiskie procenti atbilstoši Civillikuma nosacījumiem. 

  • Par parādu
    • Kādēļ rēķinā atkal parādās kavējuma nauda, ja iepriekšējais rēķins apmaksāts pilnā apmērā un noteiktajā termiņā?

      Maksājuma kavējuma gadījumā kavējuma nauda tiek aprēķināta par katru maksājuma kavēto dienu. Tādējādi, ja iepriekšējā rēķina apmaksa tika kavēta, nākamajā rēķinā redzamā kavējuma nauda ir norādīta informatīvi uz rēķina sagatavošanas brīdi. Lai iepazītos ar aktuālo kavējuma naudas apmēru rēķina apmaksas dienā aicinām sazināties ar klientu apkalpošanas speciālistiem, zvanot uz RNP vienoto tālruņa numuru – 8900.

    • Kā tiek aprēķināta kavējuma nauda?

      Kavējuma nauda tiek aprēķināta par katru maksājuma kavējuma dienu un tiek ieturēta maksājuma veikšanas brīdī, vispirms dzēšot kavējuma naudu un tad pamatparādu. Pamatparāds tiek samazināts, vispirms dzēšot vecāko saistību, proti, sākotnēji tiek dzēsta kavējuma nauda un tikai tad pamatparāds.

       

      Turpmāk, atbilstoši grozījumiem Civillikuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī, rēķinos attiecībā uz līgumsodu, likumiskajiem un nokavējuma  procentiem mainīsies ienākošo maksājumu naudas sadales principu uzskaite.

       

      Tiks piemērota terminoloģija:

      -          Likumiskie procenti – klientiem, kuriem nav noslēgts līgums;

      -          Līgumsods – ar kuriem noslēgts līgums un līgumā norādīts līgumsods;

      -          Nokavējuma procenti – ar kuriem noslēgts līgums un līgumā norādīti nokavējuma procenti.

       

      No klientiem, kuriem līgumos noteikti nokavējuma procenti, turpmāk saņemtā nauda vispirms tiks novirzīta nokavējuma procentu dzēšanai saskaņā ar līgumā noteikto procentu likmi, pēc tam pamatparāda dzēšanai.

       

      No klientiem, kuriem līgumos noteikts līgumsods, turpmāk saņemtā nauda vispirms tiks novirzīta pamatparāda dzēšanai, pēc tam līgumsoda dzēšanai.

       

      No klientiem, ar  kuriem nav noslēgts līgums, naudas sadales principi paliek nemainīgi.

       

      Līgumsods tiks nodalīts – periodā līdz 2014.gada decembrim un periodā sākot ar 2015.gada 1.janvāri.

       

      Neizpildītā pamatparāda apmērs, no kuras nosaka 10% līgumsoda robežu, ir mainīgs atkarībā no tā, vai parādnieks to laika gaitā ir vai nav pildījis. (samazinoties parādam, proporcionāli samazinās arī līgumsoda apmērs, sasniedzot  līgumsoda 10 % apmēru, tiek apturēts tā pieaugums).

       

      Parādniekiem, ar kuriem noslēgtajos līgumos pielīgts tikai līgumsods un nav noteikti nokavējuma procenti par Sabiedrības naudas lietojumu pēc tam, kad iestājies maksājuma pienākums, pamatojoties uz Civillikuma 1759.pantā noteikto:

       

      Prasot galvenās saistības (pamatparāda) izpildi, vienlaicīgi tiks prasīts likumiskos procentu maksājums (6% gadā), līdz ar to saņemtā nauda vispirms tiks novirzīta likumisko procentu dzēšanai (par naudas lietojumu), pēc tam – pamatparāda dzēšanai, pēc tam līgumsoda dzēšanai.

    • Kā turpmāk veikt izlīguma atmaksu eiro valūtā?

      Ja izlīgums par pakāpenisku parāda apmaksu noslēgts pirms eiro valūtas ieviešanas Latvijā, izlīgumā noteiktās ikmēneša summas apmaksai jākonvertē uz eiro valūtu. Kurss no latiem uz eiro ir 0,702804. Piemēram, ja izlīguma ikmēneša summa apmaksai ir Ls 100, tad konvertēšanas rezultātā apmaksa veicama € 142,29 (Ls 100 : 0,702804) apmērā. Jūsu ērtībai vortāla www.e-parvaldnieks.lv labajā informatīvajā ailē pieejams eiro kalkulators, kurā, ievadot summu latos, tiek automātiski aprēķināta summa eiro (un otrādāk).

    • Vai ir iespējams parādu atmaksāt pakāpeniski?

      Jā! RNP saviem klientiem piedāvā iespēju noslēgt izlīgumu par parāda dzēšanu pakāpeniski. Turklāt, noslēdzot izlīgumu, iespējams dzēst līdz pat 90% aprēķinātā līgumsoda. Līgumsoda apmērs tiek dzēsts, ja:

      • nekavējoties tiek apmaksāts viss pamatparāds un 10% no aprēķinātā līgumsoda, tad līgumsods tiek dzēsts 90% apmērā;
      • izlīgums par parāda apmaksu tiek slēgts uz laiku līdz 6 mēnešiem, tad aprēķināto līgumsodu samazina par 60%;
      • izlīgums par parāda apmaksu tiek slēgts uz laiku no 6 mēnešiem līdz 1 gadam, tad aprēķināto līgumsodu samazina par 50%;
      • izlīgums par parāda apmaksu tiek slēgts uz laiku no 1 gada līdz 18 mēnešiem (1,5 gads), tad aprēķināto līgumsodu samazina par 40%.

      Lai noslēgtu izlīgumu par pakāpenisku parāda nomaksu, iespējams vērsties jebkurā no RNP Klientu apkalpošanas centriem. Klientu apkalpošanas centru saraksts norādīts mājas lapas sadaļas "Klientu serviss" apakšsadaļā "Klientu apkalpošanas centri".

    • Ko pārvaldnieks dara, lai dzīvojamajai mājai nebūtu parādnieku?
      Parādu piedziņai sākumā tiek pielietotas speciālas parādu administrēšanas procedūras, tai skaitā arī informatīvās ietekmes instrumenti. Gadījumā, ja vienošanās netiek panākta, tiek uzsākts tiesvedības process, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir laikietilpīgs process. Līdz ar to parādu atgūšana, diemžēl, nav ātra. Pret dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kas ļaunprātīgi nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem un nemēģina rast kopēju risinājumu ar Sabiedrību par parāda segšanu, RNP sagatavo prasības pieteikumus tiesai par parādu piedziņu. Papildus RNP saviem klientiem piedāvā noslēgt izlīgumu par pakāpenisku parāda nomaksu ar iespēju dzēst līdz pat 90% aprēķinātā līgumsoda.
  • Par apkuri
    • Kad dzīvojamajām mājām tiek pieslēgta apkure?

      RNP visām pārvaldījumā esošajām mājām siltumapgādi pieslēdz līdz ar apkures sezonas sākumu, ņemot vērā laikapstākļus vairāku dienu griezumā. Iepriekšējos gados apkures sezona Rīgā uzsākta aptuveni 15. oktobrī.

       

      Ņemot vērā, ka RNP sadarbībā ar a/s „Rīgas siltums” 2013./2014.gada apkures sezonā veica būtiskas izmaiņas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu automatizēto siltummezglu iestatījumos, masveidīga apkures atslēgšana turpmāk RNP pārvaldījumā esošajās mājās vairs nebūs nepieciešama. Izņēmums ir mājas, kurās ir cietā kurināmā katlumājas.

       

      Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība uzskata par nepieciešamu uzsākt apkures sezonu ātrāk par RNP noteikto laiku, dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums kopsapulcē/veicot aptauju un jāiesniedz pieņemtais lēmums RNP - apkure tiek pieslēgta dzīvokļu īpašnieku lēmumā noteiktajā termiņā/dienā.

    • Kā tiek aprēķinātas apkures izmaksas?

      RNP apkures izmaksas noteiktai dzīvojamajai mājai aprēķina, pamatojoties uz AS "Rīgas siltums" iesniegto rēķinu, kurā norādīta maksa par patērētajām megavatstundām ūdens uzsildīšanai, tai skaitā apkurei, karstā ūdens padeves un cirkulācijas nodrošināšanai (ja mājai šādi pakalpojumi tiek piegādāti).

      Aprēķina metodika noteikta LR Rīgas domes instrukcijā Nr.9 "Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība"

  • Par siltināšanu
    • Kādi ir galvenie ieguvumi pēc dzīvojamās mājas siltināšanas?
      • Ievērojami samazinās mājas siltumenerģijas patēriņš;
      • tiek uzlabots ēkas vizuālais izskats;
      • palielinās dzīvokļa īpašumu vērtība;
      • iespēja saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides līdz pat 90%.
    • Kur var uzzināt par uzsākto siltināšanas projektu virzību, kā arī par mājas siltināšanas iespējām?

      Detalizētāku informāciju var iegūt, uzdodot jautājums Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļas darbiniekiem, rakstot uz e-pastu uvn@rnparvaldnieks.lv

    • Kādu informāciju sniedz energoaudits?

      Energoaudita pārskats sniegs informāciju par:

      Esošajiem ēkas energoefektivitātes rādītājiem;

      Ēkas renovācijas priekšlikumiem (kādi darbi jāveic un kādi materiāli jāizmanto);

      Energoefektivitātes rādītāju prognozi pēc renovācijas pasākumu īstenošanas (iespējamais siltumenerģijas ietaupījums);

      Vietām ēkas fasādē, pa kurām aizplūst siltums.

    • Kas jādara, lai uzsāktu energoauditu?

      Darbības:

      Dzīvokļu īpašnieki iesniedz lēmums par energoauditu;

      SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārbauda vai tas ir spēkā;

      Ja dzīvokļu īpašnieku lēmums ir spēkā, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” sagatavo un iesniedz REA pieteikumu par energoauditu;

      REA organizē iepirkumu par energoauditu veikšanu;

      Tiek slēgts trīspusējais līgums starp REA, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” un energoaudita veicēju;

      Sertificēts energoauditors apseko dzīvojamo māju, veic aprēķinus, sagatavo energoaudita pārskatu;

      SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” nosūta sagatavoto energoaudita pārskatu dzīvokļu īpašnieku pārstāvjiem.

    • Vai energoaudita veikšanai ir paredzēts pašvaldības finansējums? Kādas ir vidējās energoaudita izmaksas?

      Saskaņā ar Rīgas domes 2013.gada 24.septembra saistošajiem noteikumiem Nr.47 „Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā” dzīvojamo māju energoauditu veikšanai ir paredzēts pašvaldības līdzfinansējums 80% apmērā no energoaudita izmaksām, bet ne vairāk kā 426,86 EUR.

      Aprēķināts, ka 2014.gadā energoaudita vidējās izmaksas bija ap 167,00 EUR.

    • Ar ko jāsāk, ja dzīvokļu īpašnieki domā par dzīvojamās mājas siltināšanu?

      Dzīvojamai mājai nepieciešams veikt energoauditu. Energoaudita pārskatā būs informācija par esošajiem ēkas energoefektivitātes rādītājiem, ēkas siltināšanas priekšlikumiem (kādi darbi jāveic un kādi materiāli jāizmanto), energoefektivitātes rādītāju prognozi pēc siltināšanas pasākumu īstenošanas u.c.

      Energoauditu veikšanai šobrīd ir pieejams pašvaldības līdzfinansējums. Par to detalizētāka informācija pieejama mājaslapas sadaļā „Projekti”, apakšsadaļā „Energoauditi”.

    • Vai energoauditu var veikt vasarā?

      Jā, energoauditu var veikt vasarā un jebkurā citā gada laikā. Savukārt termogrāfiju ir iespējams veikt tikai tad, ja atšķirība starp ēkas telpu temperatūru un āra temperatūru ir vismaz 10 grādi, taču termogrāfija nav obligāta energoaudita pārskata sastāvdaļa.

    • Kur var iegūt informāciju par energoaudita veikšanu?

      Detalizētāku informāciju par energoauditu veikšanu, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu vai aptaujas anketu paraugus Jūs varat saņemt kontaktējoties ar SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļas projektu vadītāju Eviju Gravu, tālruņa Nr.29374417, e-pasta adrese: siltinasana@rnparvaldnieks.lv.

  • Par māju apsaimniekošanu
    • Kā reģistrēties e-pārvaldniekā?

      Lai reģistrētos, nepieciešams norādīt klienta kodu un pēdējā rēķina kopējo apmaksas summu. Rēķina numura pirmie astoņi cipari līdz šķērssvītrai „/” ir klienta kods.

    • Kā notiek māju vecāko apmācības dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājumos?

      Lai pieteiktos māju vecāko jeb pilnvaroto pārstāvju apmācību semināru ciklam, jāvēršas RNP Klientu apkalpošanas centrā, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu un pilnvarojumu apliecinošu dokumentu (ja pilnvarojuma dokuments iepriekš vēl nav bijis iesniegts un reģistrēts RNP). RNP Klientu apkalpošanas centra speciālisti palīdzēs noformēt pieteikuma iesniegumu un reģistrēs to RNP lietvedības sistēmā.

       

      Ņemot vērā, ka semināru dalībnieku skaits ir ierobežots, dalībnieki tiek iekļauti interesentu sarakstā. Atlase notiks rindas kārtībā, par semināru norises vietu un laiku interesenti tiks informēti personīgi.

       

      Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 17.panta septītajā daļā noteikto, lēmuma pieņemšanai par dzīvokļa īpašnieku pilnvaroto personu apstiprināšanu, nepieciešams, lai „par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz 2/3 (divas trešdaļas) no visiem mājas dzīvokļu īpašumiem.

  • Par tiešajiem norēķiniem
    • Kāpēc septembrī saņēmu paziņojumu par parādiem un tiešajiem norēķiniem? Kas ar to domāts?

      2014.gada septembrī RNP nosūtītie paziņojumi dzīvokļu īpašniekiem ir saistībā ar tiešiem norēķiniem, pamatojoties uz grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.
      Likuma pārejas noteikumu 16.punkts nosaka, ka pārvaldniekam ir pienākums ne vēlāk kā līdz 2014.gada 30.septembrim nosūtīt dzīvokļu īpašniekiem paziņojumu, kurā norāda:

      - kopējo parādu par katru dzīvokļu īpašumu mājai piegādāto pakalpojumu un atsevišķi — katra dzīvokļa īpašnieka parādu par katru pakalpojumu, noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējam pārskaitīto maksājumu apmēru un parādu pakalpojuma sniedzējam par laiku līdz paziņojuma sagatavošanas dienai;
      - informāciju par dzīvokļu īpašnieku pienākumu pieņemt lēmumu par kārtību, kādā veicami turpmākie maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, norādot paredzētos maksājumu veidus un kārtību, attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu;
      - no pakalpojumu sniedzējiem saņemto informāciju par rēķinu apkalpošanas maksu, ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu par tiešiem norēķiniem.

      Minētais paziņojums satur nepieciešamos datus un informāciju, lai dzīvokļu īpašnieki varētu pieņemt lēmumu, vai turpmāk izvēlēties tiešu norēķinu ar pakalpojuma sniedzēju, vai arī norēķinu veikt kā līdz šim – ar RNP starpniecību.

    • Kas mainīsies, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu slēgt tiešo norēķinu līgumus, piemēram, ar SIA „Rīgas ūdens” vai AS „Rīgas siltums”?

      Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki pieņems lēmumu slēgt tiešo norēķinu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, piemēram, par siltuma, ūdens un kanalizācijas vai atkritumu izvešanas pakalpojumu, šo pakalpojumu sniedzēji katru mēnesi, katram attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam sagatavos atsevišķu rēķinu par iepriekšējā mēnesī nodrošināto pakalpojumu (šobrīd maksa par konkrēto pakalpojumu tiek iekļauta RNP sagatavotajā ikmēneša pakalpojumu rēķinā).

      Tas nozīmē, ka viena RNP rēķina vietā dzīvokļu īpašnieki saņems vairākus – atsevišķus rēķinus – RNP sagatavoto rēķinu, rēķinu par ūdeni un kanalizāciju, rēķinu par siltumenerģiju, rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu.

      Piebilstams, ka bez nodrošinātā pakalpojuma izmaksām, pakalpojumu sniedzēju sagatavotajos ikmēneša rēķinos papildus tiks iekļauta arī maksa par rēķina sagatavošanu, kā arī, klientam viena RNP rēķina vietā būs jāmaksā komisijas maksa (bankai, pastam, veikalam) par vairāku rēķinu apmaksas veikšanu.

    • Kāda ir pakalpojumu sniedzēju ikmēneša rēķinu sagatavošanas maksa?

      Saskaņā ar pakalpojumu sniedzēju RNP iesniegto informāciju, ikmēneša pakalpojumu rēķinu sagatavošanas maksa ir šāda: 

      -          AS „Rīgas siltums” – 3,87 EUR;

      -          SIA „Rīgas ūdens” – 3,19 EUR;

      -          SIA „Clean R” – 3,62 EUR.

      Katrs pakalpojuma sniedzējs ir veicis savus aprēķinus par viena rēķina sagatavošanas administratīvajām izmaksām. Plašākas informācijas saņemšanai par katra konkrētā pakalpojuma rēķinu maksu RNP aicina vērsties pie attiecīgā pakalpojuma sniedzēja.

    • Kas būs, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība nepieņems lēmumu par tiešiem norēķiniem?

      Ja līdz 2014.gada 30.novembrim RNP nesaņems dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu „par” vai „pret” tiešiem norēķiniem, attiecīgi RNP šajās mājās organizēs dzīvokļu īpašnieku aptauju – katram dzīvokļa īpašniekam tiks nosūtīta aptaujas anketa, kas būs jāaizpilda un jāiesniedz RNP aptaujas anketā norādītajā termiņā.

      Ja kāds dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nebūs iesniedzis RNP aizpildītu aptaujas anketu, tad tas dzīvokļa īpašnieks būs balsojis „pret” lēmuma pieņemšanu par tiešiem norēķiniem, kas veicami bez RNP starpniecības. Apkopojot anketēšanas rezultātā iegūtos „par” un „pret”, RNP noskaidros dzīvokļu īpašnieku vairākuma gribu, kas ir ekvivalents dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam.

    • Kā varēs uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības aptaujas rezultātiem par tiešajiem norēķiniem?

      RNP apkopos dzīvokļu īpašnieku aptaujas anketas, sagatavos balsošanas protokolu un nosūtīs to visiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Tie RNP klienti, kuri reģistrējušies elektronisko pakalpojumu vortālā www.e-parvaldnieks.lv, ar balsošanas protokolu varēs iepazīties minētajā vortālā.

    • Ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu „pret” tiešajiem norēķiniem – kā turpmāk tiks veikti aprēķini par pakalpojumiem?

      Ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu „pret” tiešajiem norēķiniem, tad pakalpojumu aprēķinos saglabāsies līdzšinējā kārtība – RNP veiks pakalpojumu aprēķinus un norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar savstarpēji noslēgtiem līgumiem, un arī turpmāk ik mēnesi katrs dzīvokļa īpašnieks saņems vienu RNP sagatavoto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinu.

    • Ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu „par” tiešiem norēķiniem – vai tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuriem nav parādu par saņemtajiem pakalpojumiem, būs jāmaksā kaimiņu parādi?

      Ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu „par” tiešiem norēķiniem, tad dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jānosaka kārtība kā tiks veikta dzīvokļu īpašnieku parādu apmaksa par saņemtajiem pakalpojumiem.

    • Kādā laika posmā ir jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par tiešiem norēķiniem?

      Lai RNP varētu savlaicīgi izvērtēt dzīvokļu īpašnieku kopību lēmumus un veikt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktās darbības saistībā ar tiešiem norēķiniem, RNP ir noteikusi, ka līdz 2014.gada 30.novembrim katrai dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai nepieciešams pieņemt lēmumu par tiešiem norēķiniem.

    • Kā pieņemt lēmumu par tiešajiem norēķiniem manai mājai?

      Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi pieņemami, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma (turpmāk – Likums) 16., 17., 18., 19., 20. un 21.panta nosacījumus.

      Saskaņā ar Likuma 19.pantu:

      (1) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā.

      (2) Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību.

      (3) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.

      (4) Dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā.

      (5) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs. Pieņemtais lēmums noformējams rakstveidā, skaidri norādot dzīvokļu īpašnieku „par”/„pret” balsojumu.

      Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādos veidos:

      -          dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (Likuma 19.pants),

      -          nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā (Likuma 20.pants),

      -          citādi savstarpēji vienojoties (Likuma 21.pants).

      Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no minētajiem veidiem tie pieņemti.

      Visi dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi noformējami rakstveidā (Likuma 18.panta piektā daļa).

      Dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi par tiešiem norēķiniem iesniedzami jebkurā RNP klientu apkalpošanas nodaļā un attiecīgā pakalpojuma sniedzējam 2 (divu) nedēļu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

      Papildus informācija par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un dzīvokļu īpašnieku kopsapulču protokolu noformēšanu pieejama RNP klientu apkalpošanas nodaļās un interneta vietnē www.rnparvaldnieks.lv.

    • Kas jānorāda dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā par tiešiem norēķiniem?

      Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā jāietver šāda informācija:

      -          datums, ar kuru tiks mainīta maksājumu kārtība;

      -          maksājumu kontrole attiecībā uz parādsaistībām, kas dzīvokļu īpašniekiem izveidojušās līdz tiešo maksājumu uzsākšanai;

      -          dzīvokļu īpašnieku kopējais parāds attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam;

      -          kritēriji un aprēķinu metodika, pēc kādas tiks aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvokļa īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu.

      -          vai nav arī jāpilnvaro konkrēta persona, kas būs tiesīga parakstīt līgumus par tiešajiem norēķiniem ar attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem?

    • Ja man nav parādu par pakalpojumiem, vai tagad man būs jāmaksā kaimiņu parādi?

      RNP katru mēnesi veic visu pakalpojumu sniedzēju (SIA „Rīgas ūdens”, AS „Rīgas siltums”, SIA „Clean R” u.c.) sagatavoto rēķinu savlaicīgu apmaksu neatkarīgi no tā, vai kāds no dzīvokļa īpašniekiem nav veicis norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem. RNP klientiem, kuriem nav parādu par saņemtajiem pakalpojumiem, nav pienākums apmaksāt kaimiņu parādus.

      Parādu piedziņas darbības RNP vērš tieši pret konkrēto parādnieku

    • Kā es varu uzzināt, cik un kurš kaimiņš ir parādā par saņemtajiem pakalpojumiem?

      Ievērojot dzīvokļu īpašnieku tiesības, bet tajā pašā laikā, nepārkāpjot Fizisko personu datu aizsardzības likuma nosacījumus, RNP ir izstrādājusi kārtību, kā dzīvokļu īpašnieki var saņemt informāciju saistībā ar savas dzīvojamās mājas parādniekiem.

      Dzīvokļa īpašniekam (vai viņa notariāli pilnvarotajai personai) ir jāvēršas jebkurā RNP Klientu apkalpošanas nodaļā ar personas identitāti un dzīvokļa īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem. Klientu apkalpošanas speciālists, izvērtēs uzrādītos dokumentus un pret parakstu izsniegs informāciju par dzīvojamās mājas parādniekiem.

    • Ko nozīmē paziņojuma 3.punktā iekļautās AS „Rīgas siltums” – 3,87 EUR, SIA „Rīgas ūdens” – 3,19 EUR, SIA „Clean R” – 3,62 EUR summas?

      Paziņojuma 3.punktā norādītās summas ir pakalpojumu sniedzēju (AS „Rīgas siltums”, SIA „Rīgas ūdens”, SIA „Clean R”) aprēķinātā maksa par 1 (viena) ikmēneša pakalpojuma rēķina sagatavošanu, ja RNP klienti lems „par” tiešajiem norēķiniem ar attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem.

      Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu „par” tiešiem norēķiniem savā mājā, tad turpmāk pakalpojumu sniedzējs katram attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam ik mēnesi sagatavos vēl vienu atsevišķu pakalpojumu rēķinu (RNP sagatavotajos rēķinos šīs pakalpojumu pozīcijas vairs netiks iekļautas). Papildus maksai par saņemtajiem pakalpojumiem, dzīvokļu īpašniekiem būs jāsamaksā arī maksa par rēķina sagatavošanu, t.i.:

      AS „Rīgas siltums” – 3,87 EUR

      SIA „Rīgas ūdens” – 3,19 EUR

      SIA „Clean R” – 3,62 EUR

      Dzīvojamajā mājā tiešo norēķinu kārtību var ieviest tikai tādā gadījumā, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu, kurā izteikta šāda vēlme. 

    • Ja mājā ievieš tiešo norēķinu kārtību – vai tas nozīmē, ka tiks ieviesta tiešo norēķinu kārtība ar visiem dzīvojamās mājas pakalpojumu sniedzējiem?

      Dzīvokļu īpašnieku kopība var pieņemt lēmumu par tiešo norēķinu kārtību ar konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem vai ar visiem pakalpojumu sniedzējiem.

      Piemēram, ja dzīvokļu īpašnieki lemj, ka vēlas tiešos norēķinus tikai ar SIA „Rīgas siltums”, tad turpmāk SIA „SIA „Rīgas siltums” katru mēnesi, katram dzīvokļa īpašniekam papildus RNP rēķinam izrakstīs atsevišķu rēķinu, kurā iekļaus maksu par siltumenerģiju, kā arī maksu par šī rēķina sagatavošanu 3,87 EUR apmērā.

      Ja dzīvokļu īpašnieki lemj, ka vēlas tiešo norēķinus ar visiem pakalpojuma sniedzējiem, arī tad būs jāslēdz atsevišķi līgumi ar katru pakalpojuma sniedzēju, piemēram, „SIA „Rīgas siltums”, SIA „Rīgas ūdens”.

    • Ja viens dzīvokļa īpašnieks būs „pret” tiešo norēķinu kārtību, bet pārējie mājas dzīvokļu īpašnieki „par” – vai tam vienam dzīvokļa īpašniekam arī būs saistoša tiešo norēķinu kārtība?

      Pakalpojuma sniedzējs neatkarīgi no pakalpojumu apmaksas veida (tiešie norēķini vai ar RNP starpniecību), nodrošina pakalpojumu piegādi dzīvojamajai mājai kopumā, nevis katram dzīvokļa īpašniekam individuāli. Tādējādi, ja dzīvokļu īpašnieku vairākums (50% + 1) lems par tiešo norēķinu kārtības ieviešanu dzīvojamajā mājā, tad kārtība būs saistoša visiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, t.sk. tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri būs balsojuši „pret” tiešajiem norēķiniem.

Uzdot Jautājumu


Vārds, uzvārds *:

E-pasts *:
Klienta kods:
Adrese:
Jūsu jautājums *:
Faili:
* Obligāti aizpildāmie lauki.

Pakalpojumu piegādes pārtraukumi

26.06.2017 (10.00) līdz 26.06.2017 (16.00)
Elektroenerģijas padeves pārtraukums
Zvaigžņu iela 15
26.06.2017 (22.00) līdz 27.06.2017 (24.00)
Siltumtīklu hidrauliskā pārbaude (karstā ūdens padeves pārtraukums)
Aleksandra Grīna iela 1, 3, 5; Alīses iela 6, 8, 10; Anniņmuižas iela 2B, 20, 22,40F, 44, 46, 48, 50, 54, 56, 82, 84, 86, 88; Auces iela 1A, 5, ; Auru iela 7B, 13A; Āgenskalna iela 20, 22, 22A,22B, 22C; Baldones iela 24, 26, 28; Baltā iela 9, 9 K-1, 11, 11 K-1, 17, 19, 22, 22 K-1, 24; Bēnes iela 1, 1A, 2, 3; Buļļu iela 3A, 35A, 35B, 40B, 44B; Cementa iela 18, 20; Dagmāras iela 9, 9A, 14, 18; Dammes iela 1, 7, 22, 24, 26, 28, 30, 33; Daugavgrīvas iela 56, 60, 68A, 70 K-1, 70 K-2, 70 K-3, 70 K-4, 70 K-5, 132 K-2; Dāvida iela 4, 6; Dreiliņu iela 14, 16, 18, 20; Dubultu iela 4, 7, 16, 18, 19, 20, 21, 23; Dzegužu iela 1 K-1, 1 K-2, 3,5,7; Dzirciema iela 1, 7 K-1, 7 K-2, 21, 24A, 25, 27, 31, 33, 35, 37, 39, 41, 43, 45, 47, 49, 52 K-1, 52 K-2, 56 K-2, 57, 61, 70, 72, 74; Eduarda Smiļģa iela 1; Elvīras iela 9A, 9B, 9C, 10, 13, 13A, 13B; Garā iela 16, 18, 19, 20, 21, 22, 23, 28, 30, 33, 35; Gregora iela 4, 6, 12 ; Grīvas iela 3, 5, 7, 11, 17, 23, 25; Imantas iela 1 L-2, 2, 3A, 6A; Jaunsaules iela 3A, 5A, 5B, 7A, 18A, 18B; Jūrmalas gatve 37A, 91, 91 K-1, 93, 93 K-1, 93 K-2, 95, 99, 101; Kalnciema iela 1 K-1, 1 K-2, 1 K-3, 15, 47; Kandavas iela 8, 8 K-1, 8 K-2, 8 K-3, 8 K-4, 8 K-6, 8 K-7, 8 K-8, 8 K-9, 12; Kleistu iela 4, 6, 11, 15, 17, 18, 19, 21; Klīveru iela 1, 1A; Koorperatīva iela 3A, 4A, 6A; Kristapa iela 8, 8A, 8B, 10, 12, 14, 16, 16A, 16B, 16C, 18, 20, 22, 24, 26; Kuģu iela 22; Kuldīga iela 13A, 15, 39A, 46; Kurzemes prospekts 2, 6, 10, 12, 16, 20, 30, 34, 40, 42, 46, 48, 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 68, 80, 82, 84, 86, 88, 90, 92, 94, 96, 98, 100, 102, 104, 104A, 106, 110, 112, 122, 124, 126, 128, 134, 136, 138, 164; Kūdras iela 7; Lidoņu iela 1, 3A, 7, 11, 13, 15, 17, 19, 21, 23, 23A, 30; Lilijas iela 9, 15A, 17A, 21; Mazā stacijas iela 4, 6, 20, 22; Mazā Kandavas iela 3A, 3B; Mazā Krūmu iela 1, 3, 5, 6, 8, 9; Mārtiņa iela 7; Melnsila iela 16, 18, 19, 20, 21, 23, 24, 25, 26, 28; Meža iela 2A; Morica iela 16, 20B; Motoru iela 3, 5, 7; Olaines iela 1, 3; Palangas iela 1, 5, 6, 7, 8; Progresa iela 1, 3A, 4, 6, 8, 12; Renģes iela 1, 2, 2A, 2B, 4, 5, 7 K-2; Riekstu iela 9, 10, 12, 16, 17, 18, 18 K-1, 19, 21, 23; Rigondas iela 6, 8, 10;Saldus iela 18; Saulgožu iela 2, 4, 11, 13, 15, 17, 21, 27 K-4; Sidraba iela 1; Skujienes iela 9, 11, 13; Slokas iela 33, 46A, 48, 48A, 50A, 64, 64 K-1, 64 K-2, 70, 72, 112, 114, 130D, 138, 140, 142, 163, 165, 167, 169, 183, 185, 187, 189, 191, 193, 195, 205A, 215, 217; Spilvas iela 7, 13, 15, 17, 25, 33, 35, 37, 37B; Staraja Ruses iela 5, 7, 9, 11, 24, 26; Stūres iela 1 A, 2A, 6, 7; Šauļu iela 1, 2, 4A, 6; Tapešu iela 19, 23, 24, 25, 43, 44, 45, 45A, 46, 54, 55; Tālavas gatve 3, 5, 9, 11, 13; Usmas iela 9, 16, 17; Vilhelma Kreslera iela 5; Vaidelotes iela 13, 15, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, 24, 25, 26, 28; Valguma iela 6, 20, 21, 26, 35; Vecā Buļļu iela 10, 14, 16, 25; Vecā Jūrmalas gatve 1, 1B, 5, 7; Vīksnes iela 29A; Vīlipa iela 6, 10; Zentenes iela 3, 10, 11, 22, 24, 26, 28, 30, 37, 39, 47, 49
26.06.2017 (21.00) līdz 27.06.2017 (4.00)
Karstā ūdens padeves pārtraukums
Krišjāņa Valdemāra iela 52/54, 79/81, 91, 95, 99, 101; Miera iela 16 K-1, 16 K-2, 16 K-3; Nītaures iela 4; Tomsona iela 13, 19, 21, 23, 25, 25 K-1