Informācijas tālrunis: 8900

Videonovērošanas veikšana daudzdzīvokļu mājā un tās piesaistītajā teritorijā

2022-06-03

Iesaistoties daudzdzīvokļu mājām piegulošo teritoriju sakopšanā un labiekārtošanā, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki aizvien biežāk vēlas mājas piesaistītajā teritorijā izvietot videonovērošanas kameras – uzraudzīt kārtību pašu spēkiem labiekārtotajos pagalmos, to pasargāšana no nelūgtiem viesiem un vandāļiem, kā arī rūpes par bērnu drošību spēļu laukumos utt. Vēlme ir cēla, taču pirms videonovērošanas uzstādīšanas jāņem vērā vairākas nianses.

 

Jāņem vērā Dzīvokļa īpašuma likums

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Savukārt, Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

Tas nozīmē – videonovērošanas kameras var uzstādīt daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās vai tās teritorijā, ja ir saņemta attiecīgajā daudzdzīvokļu mājā dzīvojošo personu piekrišana vai pieņemts lēmums daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai aptaujas formātā atbilstoši iepriekš minētajam likumam un būs saistošs visiem daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem un lietotājiem.

Pieņemot kopības lēmums, dzīvokļu īpašniekiem ne tikai jālemj par to, ka tiek uzstādīta videonovērošana, bet arī jādefinē datu apstrādes pārzinis un finansējuma avots – no esošā vai veidot jaunu.

Informācija, kā kopība var pieņemt lēmumu, kā arī lēmumu paraugi pieejami šeit.

 

Jāņem vērā datu apstrādes noteikumi

Vairākumā gadījumu videonovērošana ir personas datu apstrāde. Koplietošanas telpu videonovērošanas laikā iegūtie attēli satur personas datus, līdz ar to apstrādē ir jāievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības (VDAR), kuras noteikumus nacionālā mērogā regulē Fizisko personu datu apstrādes likums.

 

Ja ir nolemts veikt videonovērošanu, jāņem vērā

Pārzinim (fiziskai vai juridiskai personai, publiskai iestādei, aģentūrai vai citai struktūrai, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus un kuras vārdā tiek veikta datu apstrāde šajā konkrētajā gadījumā) ir jānodrošina un jāizstrādā savas videonovērošanas politikas nostādnes un procedūras, ka videonovērošanai ir tiesisks pamats, tai skaitā nosakot mērķus, kura sasniegšanai videonovērošanas ieraksts tiks izmantots, kā arī pārliecināties, ka izvēlētajam mērķim veicamajai personas datu apstrādei būs tiesisks pamats un nodrošināts, ka tiek ievērotas personu, kuras tiek plānots novērot.

 

Jāizvieto informatīvas zīmes, kurās norādīts, kas un kādam nolūkam veic novērošanu. Fizisko personu datu apstrādes likuma 36. panta 3. daļa nosaka, ka šādā zīmē jānorāda pārziņa nosaukumu, kontaktinformāciju, datu apstrādes mērķi, kā arī iekļauj norādi par iespēju iegūt citu VDAR 13.pantā norādīto informāciju.

 

Pārliecināties, ka, izmantojot videonovērošanas sistēmu, netiek uzņemts vairāk, nekā nepieciešams mērķa sasniegšanai. Ja videonovērošanas sistēma pieļauj, ka novērošanas perimetrs ir mainīgs ( tas mainās automātiski vai manuāli) un tiek ierakstīta audioskaņa, tam jāatbilst leģitīmajām interesēm, jo videonovērošana pieļaujama, kamerai fiksējot tikai to vietu, kurā sagaidāms potenciālais īpašuma apdraudējums. Videonovērošanas kameras īpašniekam kā pārzinim jāizpilda VDAR noteiktie pienākumi attiecībā uz personām, kuras tiks nofilmētas, tai skaitā jānodrošina VDAR 15. pantā noteiktās datu subjekta tiesības.

 

Nodrošināt uzņemtā materiāla drošību – turēt to drošā vietā un pārliecinieties, ka neviens to nevar noskatīties bez pamatota iemesla un/vai netiek pārsūtīti kādām citām organizācijām. Jāņem vērā arī videonovērošanas kameras fiziskais novietojums dabā – tā, lai tā nav viegli pieejama trešajām personām. Ir jānosaka atbildīgā persona, kas to visu kontrolē un uzrauga.

 

Nofilmēto saglabāt tikai tik ilgi, cik ir nepieciešams – regulāri izdzēst ierakstus, kad tie vairs nav vajadzīgi. Tas nozīmē – datu ievākšanai jānotiek ne ilgāk un ne vairāk, kā nepieciešams mērķa (īpašuma aizsardzības) sasniegšanai. Nav pieļaujama neierobežota videonovērošana un datu uzglabāšana ar domu “gan jau kādreiz noderēs”. Ja, piemēram, videonovērošanu veic pie mājokļa ārdurvīm pa nakti un nākamajā rītā nekāds pret īpašumu vērsts incidents nav noticis, šajā laikā veiktais ieraksts būtu jāizdzēš. Patvaļīga un neierobežota cilvēku filmēšana var tikt pielīdzināma izspiegošanai, kas ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums!

 

Aicinām iepazīties ar Eiropas Komisijas tīmekļa vietni, kas veltīta datu aizsardzības reformai. Minētajā vietnē iespējams iegūt plašāku informāciju par datu aizsardzību, VDAR prasībām u.c. VDAR piemērošana; VDAR principi; datu apstrādes juridiskais pamats; pienākumi; darbs ar iedzīvotājiem; izpilde un sankcijas

 

Papildu informācija ir pieejama arī Datu valsts inspekcijas mājas lapas publikācijā “Rekomendācija “Videokameru uzstādīšana un videonovērošanas veikšana fiziskas personas privātīpašumā”.