Informācijas tālrunis: 8900

Ar gribasspēku un entuziasmu cīnās par energoefektīvu Rīgu

2017-04-10

Aicinām iepazīties ar Daces Rozenšteinas rakstu žurnālam “Būvinženieris”, kurā energoefektivitātes veicināšanas jomas speciālists Mārtiņš Upītis, Rīgas namu pārvaldnieks pārstāve Signe Kajaka un Swedbank biznesa klienta apkalpošanas menedžeris Arnis Neimanis skaidro, kā renovēt māju, kā piedalīties energoefektivitātes atbalsta programmā, kur vērsties pēc palīdzības, kā iegūt finansējumu, kā arī atjaunotās mājas piemērs – soli pa solim.

Lai gan ēku energoefektivitātes jomā Latvija vēl ir tikai ceļa sākumā, jaunā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma ļauj cerēt, ka drīzumā arvien biežāk skatieniem pavērsies renovētas energoefektīvas daudzdzīvokļu mājas un estētiska vide.

Pēc Ekonomikas ministrijas mājaslapā publiskotajiem datiem, iepriekšējās atbalsta programmas ietvaros iespēju renovēt dzīvojamās mājas ar ERAF līdzfinansējumu Latvijā kopumā izmantojušas 740 daudzdzīvokļu ēkas. Tostarp aktīvākās pašvaldības bijušas Liepāja (110 renovētas ēkas), Valmiera (60) un Ventspils (57). Lai gan nereti nākas dzirdēt, ka, salīdzinot ar citām pašvaldībām, Rīga ir ļoti kūtra ēku energoefektivitātes jomā, pēc renovēto ēku skaita aizvadītajā periodā Rīga ierindojas ceturtajā vietā ar 46 renovētām daudzdzīvokļu mājām. Protams, jāņem vērā, ka tie ir dati par ēkām, kas renovētas ERAF atbalsta programmas ietvaros, jo vairākās pašvaldībās, piemēram, Liepājā, Valmierā un Jelgavā, ēkas renovētas, izmantojot arī pašvaldību līdzfinansējumu, pašu iedzīvotāju līdzekļus vai citas atbalsta formas. Ņemot vērā lielo daudzdzīvokļu ēku apjomu Rīgā, līdz šim renovēto namu skaits tiešām ir niecīgs. Mēģināsim noskaidrot, kādi ir galvenie iemesli Rīgas iedzīvotāju kūtrumam un kā to mainīt, kā arī uzzināsim kādu iedvesmojošu stāstu, kā ar gribasspēka un entuziasma palīdzību iespējams veikt ēkas atjaunošanu (renovāciju) un uzlabot dzīves kvalitāti.

Attēlā: RNP renovētā māja Bauskas ielā 51

Rīgā viss notiek lēnāk

Lai noskaidrotu rīdzinieku kūtruma iemeslus, aprunājāmies ar jomas ekspertiem, kuri ir cieši saistīti ar ēku energoefektivitātes veicināšanu gan šajā, gan iepriekšējā atbalsta periodā. Attīstības finanšu institūcijas Altum Energoefektivitātes kompetences centra eksperts Mārtiņš Upītis par vienu no iemesliem uzskata faktu, ka vienas mājas iedzīvotāji nekomunicē savā starpā, līdz ar to viņiem ir grūtāk vienoties kopējam lēmumam par ēkas atjaunošanu. Pēc Upīša domām, šādās mājās arī kopsapulces tiek rīkotas reti un, sanākot kopā, lielāka uzmanība tiek veltīta iedzīvotājiem sasāpējušo jautājumu izklāstīšanai, līdz ar to viņi nav gatavi konstruktīvām sarunām par ēkas atjaunošanu. Tāpēc ēkas virzība atjaunošanai būtu jāsāk ar regulārām sapulcēm. «Protams, vēl viens būtisks iemesls ir labās pieredzes trūkums Rīgā. Citās pilsētās, kur renovēto māju īpatsvars ir daudz lielāks, iedzīvotājiem principā vairs nav jāstāsta par renovācijas nepieciešamību, viņi paši redz labos piemērus, apzinās ieguvumus, vēršas ar konkrētiem jautājumiem pie pārvaldnieka, ko un kā labāk darīt, lai varētu piedalīties šajā programmā. Būtiski ir arī atrast prasmīgu un atbildīgu projekta vadītāju, kas palīdzēs sagatavot un iesniegt nepieciešamos dokumentus dalībai programmā,» stāsta Mārtiņš Upītis.

Līdzīgās domās par rīdzinieku zemās aktivitātes iemesliem ir Signe Kajaka, SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) pārstāve, ar pieredzi vairāk nekā 300 daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas projektu vadīšanā. Vienlaikus viņa uzsver, ka palēnām rīdzinieku aktivitāte pieaug: «Rīgā dažādu iemeslu dēļ viss notiek lēnāk, taču pagājušajā atbalsta perioda beigās, kad programma teju, teju jau bija galā, cilvēki bija kļuvuši ļoti aktīvi. Mums ir virkne projektu, kas tika izstrādāti iepriekš, bet netika īstenoti, jo beidzās programmas periods. Patlaban vairāku dzīvojamo māju, kuru kopīpašnieki pieņēma lēmumu par dalību jaunajā atbalsta programmā, projektiem tiek precizēta tehniskā dokumentācija (jo normatīvi un prasības ir mainījušās) iesniegšanai Altum

Savukārt AS Swedbank biznesa klientu apkalpošanas menedžeris Arnis Neimanis, kurš specializējies daudzdzīvokļu māju rekonstrukcijas un renovēšanas finansēšanā, stāsta, ka problēmas sagādā lēmuma pieņemšanas process, jo mājās ar 70–100 dzīvokļiem panākt 2/3 dzīvokļu īpašnieku piekrišanu ir sarežģīti. Neimanis uzskata, ka lielāku aktivitāti varētu vēlēties arī no namu pārvaldniekiem: «No iedzīvotājiem esam dzirdējuši, ka pārvaldnieks iedzīvotājus nav informējis par iepriekšējo periodu un iespējamo ES fondu atbalstu. Informācija saņemta tikai no plašsaziņas līdzekļiem.» Neimanis prognozē, ka šajā atbalsta periodā, kas ilgs līdz 2023. gadam, rīdzinieku aktivitāte varētu pieaugt, jo pārvaldnieki kļuvuši aktīvāki, arī plašsaziņas līdzekļos un iestāžu un banku mājaslapās pieejama plaša informācija par iespēju saņemt ES fondu līdzfinansējumu 50% apmērā no kopējām attiecināmām atjaunošanas izmaksām.

Ierobežojumi vai aplami pieņēmumi?

Pagājušā gada nogalē RNP kopā ar Altum un Ekonomikas ministriju rīkoja informatīvus seminārus rīdziniekiem, stāstot par pieredzi un iespēju iesaistīties jaunajā atbalsta programmā. Šajos semināros nācās secināt, ka iedzīvotāju vidū iesakņojušies vairāki stereotipi, kas viņus attur no aktīvākas iesaistīšanās lemšanā par ēkas atjaunošanu.

Altum administrētajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, tāpat kā jebkurā citā ES fondu finansētā aktivitātē, ir dažādi nosacījumi, kas projektu pieteicējiem jāievēro. Diemžēl iedzīvotāji, līdz galam tos neizprotot, mēdz aplami pieņemt, ka tie ir kārtējie ierobežojumi, lai atsijātu lielu daļu projektu pieteicēju, un, nenoskaidrojot detaļas, atmet ar roku ēkas atjaunošanas iespējām. Piemēram, programmā ir nosacījums, ka ēkas iedzīvotāju komunālie parādi nedrīkst būt lielāki par 10% no šo pakalpojumu rēķinu summas pēdējā gada laikā. Tā kā daudzu Rīgas māju komunālo pakalpojumu rēķinos tiek norādīta mājas kopējā parāda summa, kas nereti pārsniedz vairākus tūkstošus eiro, iedzīvotāji automātiski pieņem, ka viņu ēka nevar pieteikties līdzfinansējuma jeb granta saņemšanai. Mārtiņš Upītis atklāj, ka tas nav ierobežojums, bet gan nosacījums, kas kalpo kā rādītājs mājas iedzīvotāju disciplīnai – vai viņi ir gatavi uzņemties saistības un veikt aizņēmuma atmaksu bankai? «Ja mēs kā privātpersonas, aizejam uz banku, arī tiek izvērtēta mūsu kredītvēsture un maksātspēja, un tāpat ir ar mājām,» uzsver Upītis. Arī Signe Kajaka vērš uzmanību uz aplamu šā nosacījuma izpratni: «Daudziem šķiet, ka Rīga ir pilsēta ar vislielākajiem parādiem, bet tā nebūt nav. Konsultējot interesentus, šā kritērija dēļ man nav nācies atteikt nevienai mājai. Cilvēkus nobiedē skaitlis par ēkas kopējo parādu, kas tiek uzrādīts rēķinos, taču tas nenozīmē, ka šis parāds ir pēdējā gada laikā nesamaksātā summa, šis skaitlis atspoguļo gan aktuālo, gan vēsturisko ēkas parādu. Iespējams, tas ir pat viena konkrēta dzīvokļa īpašuma vairāku gadu garumā uzkrāts parāds, visticamāk notiek parādu piedziņas darbs. Tāpēc jāsaprot, ka Altum ņem vērā gada laikā ēkai izrakstītos rēķinus un pretim saņemto apmaksu. Nereti rēķinā mājai parādās gandrīz 10 000 eiro parāds, taču pēdējā gada griezumā maksāšanas disciplīna ir 110%, kas nozīmē, ka aktuālie rēķini tiek apmaksāti un ir laba maksāšanas disciplīna. Tāpēc nevajag baidīties, ir jāvēršas pie namu apsaimniekotāja un jānoskaidro!»

Vēl viens stereotips – mājas ar malkas apkuri nevar saņemt finansējumu, jo par šādu ēku atjaunošanu īpaši netiek runāts. «Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas netiek šķirotas pēc apkures veida. Neviens nav teicis, ka daudzdzīvokļu māja, kurai ir alternatīva apkure, nevarētu startēt šajā programmā. Līdz ar to nav iemesla par šīm ēkām runāt atsevišķi, jo nosacījumi dalībai programmā gan mājām ar centrālo apkuri, gan gāzes, gan malkas apkuri ir nemainīgi,» uzsver Signe Kajaka. Eksperti teic, ka mājām, kas vēlas saņemt grantu, uzmanība jāpievērš citiem būtiskiem nosacījumiem, piemēram, vienam īpašniekam nevar piederēt vairāk kā 20% no dzīvojamās mājas dzīvokļu skaita (izņemot valsts vai pašvaldības institūcijas), tāpat jāskatās, lai nedzīvojamo telpu platība ēkā (ja tajā atrodas kādi veikali, kafejnīcas u.c.) nepārsniegtu 25%.

Arī bažām par siltumenerģijas patēriņa prasību ievērošanu pēc ēkas atjaunošanas nav pamata. Gan Upītis, gan Kajaka stāsta, ka lielākajā daļā atjaunoto ēku (provizoriski ap 70% gadījumu) patēriņš ir vēl mazāks, nekā paredzēts energoauditā. «Auditā tiek paredzētas vidēji 55 kWh/m2 gadā pēc ēkas atjaunošanas, bet, apskatot konkursā Energoefektīvākā ēka pieteiktās mājas, redzam, ka patēriņš nereti ir 30–40 kWh/m2 gadā, kas ir gandrīz uz pusi lielāks ietaupījums, nekā sākotnēji plānots,» teic Signe Kajaka.

Attēlā: RNP renovētā māja Finiera ielā 15

Labprāt izskaidros un palīdzēs

Lai izvairītos no situācijas, kad pārprastu nosacījumu un aplamu pieņēmumu dēļ tiek palaista garām iespēja saņemt grantu, māju vecākajiem, dzīvokļu īpašniekiem un viņu pilnvarotajām personām (apsaimniekotājiem) ir dažādas iespēju saņemt konsultācijas, lai noskaidrotu, vai viņi var piedalīties šajā programmā, kādas darbības viņiem jāveic, lai saņemtu grantu. Piemēram, RNP nodrošina konsultācijas ikvienam RNP pārvaldīšanā esošas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas dzīvokļu īpašniekam, ja vien tas izrāda interesi. «Mēs tiekamies ar interesentiem, apskatām un izanalizējam mājas datus par siltumenerģijas patēriņu iepriekšējos gados. Pārrunājam mājas tehniskās problēmas un attiecīgi nepieciešamos remontdarbus. Tad izpētām Altum mājaslapā pieejamo energoefektivitātes kalkulatoru projekta attiecināmo izmaksu aprēķināšanai, nosakām, kādus darbus par šo naudu būtu iespējams veikt, lai projekts būtu rentabls. Pēc līdzības ar citām renovētām ēkām nosakām iespējamo ietaupījumu. Tas, protams, ir provizorisks aprēķins ar mērķi sagatavoties sapulcei (vai aptaujai), kurā iedzīvotāji lems par ēkas atjaunošanas nepieciešamību,» par RNP sniegto atbalstu stāsta Kajaka. Tāpat RNP darbinieki palīdzēs noorganizēt dzīvokļu īpašnieku sapulci, sastādīt projektēšanas uzdevumu, kā arī sagatavos un iesniegs nepieciešamo dokumentāciju Altum.

Tā kā atbalsta saņemšanai pieteikto projektu un to dokumentācijas atbilstību izvērtē Altum, arī viņi nodrošina konsultāciju iespējas gan namu pārvaldniekiem, gan arī aktīvākajiem dzīvokļu īpašniekiem un māju pilnvarotajām personām. Tiesa gan, interesenti sākotnēji ir aicināti iepazīties ar Altum mājaslapā pieejamo informāciju un tad vērsties iestādes filiālēs, kur tiks sniegta vispārēja informācija par programmas nosacījumiem. Tālāk jau ar konkrētiem jautājumiem par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu interesentus konsultēs Energoefektivitātes kompetences centra eksperti. «Izvērtējot iesniegto dokumentāciju, nereti tiek konstatētas nepilnības, kā dēļ pieteikumi tiek atdoti atpakaļ precizēšanai un labošanai. Tāpēc nākas dzirdēt komentārus, ka mums ir pārāk augstas prasības. Bet būtībā mēs vērtējam būvnormatīvu izpildīšanos projekta dokumentācijā. Atšķirībā no iepriekšējā perioda nauda projekta īstenošanai tiek piešķirta sākumā, nekādas korekcijas un neplānotās izmaksas nav pieļaujamas, mēs norādām uz nepilnībām, lai izvairītos no situācijas, ka projekta realizācijas laikā projektam tiek noteiktas neattiecināmās izmaksas, kuru dēļ iedzīvotājiem jātērē papildu līdzekļi, ko vairs nav iespējams daļēji nosegt ar līdzfinansējumu (grantu),» skaidro Mārtiņš Upītis.

Tā kā programmas ietvaros ir pieejams grants līdz 50% apmērā no ēkas atjaunošanai attiecināmajām izmaksām, konsultācijas par kreditēšanas iespējām ir pieejamas arī bankās. Arnis Neimanis atklāj, ka par finansējumu mēdz interesēties gan dzīvokļu īpašnieki, gan to pilnvarotās personas. Tā kā kreditoru izvēlas paši dzīvokļu īpašnieki, konsultācijas ir labs veids, kā noskaidrot kreditēšanas nosacījumus, piedāvātās procentu likmes un citu kreditora izvēlei saistošu informāciju.

Attēlā: RNP renovētā māja A.Dombrovska ielā 49

No runām pie darbiem

Kamēr liela daļa rīdzinieku vēl šaubās un pārdomā iespējas, lūk, piemērs, no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Anniņmuižas bulvārī 60, Rīgā, kur aktīva iedzīvotāja ķērās pie darbiem un nu jau sešus gadus dzīvo energoefektīvā ēkā, kas nodrošina komfortablu dzīvi un mājas iemītniekiem ļāvusi ietaupīt vairāk nekā 20 000 eiro pēc kredīta maksājumiem.

Fakti

  • 45 dzīvokļu māja Anniņmuižas bulvārī 60, Rīgā.
  • Ekspluatācijā nodota 1975. gadā.
  • 464. sērija (tā sauktais lietuviešu projekts).
  • Kopējā platība – 2934 m2.

Kā radās ideja?

  • Slikts ēkas tehniskais stāvoklis.
  • Auksti dzīvokļi (temperatūra telpās ziemas laikā 16 oC).
  • Lieli rēķini.
  • Nesakārtota vide.
  • Iespēja saņemt līdzfinansējumu.

Realizācija

  • 2009. gada marts – sasaukta iedzīvotāju kopsapulce.
  • 2009. gada jūnijs – nodibināta DZīB AB60.
  • Tiek lemts par līdzšinējā pārvaldnieka maiņu un ēkas atjaunošanas uzsākšanu.
  • 2009. gada oktobris – DZīB AB60 pārņem mājas apsaimniekošanu.
  • 2009. gada novembris – BEMA iesniegts projekts par dzīvojamās mājas atjaunošanu.
  • 2010. gada aprīlis – parakstīts līgums par projekta realizāciju.
  • Īstenošanas laiks – 7 mēneši.
  • Ēkas atjaunošanas izmaksas – 170 000 eiro (58,20 EUR/m2).

Anita Bērziņa ir šīs mājas iedzīvotāja un DZīB AB60 valdes priekšsēdētāja: «Es šajā mājā dzīvoju kopš 2002. gada. Bija jūtams, ka māja noveco, radās dažādas problēmas un nepieciešamība pēc remontdarbiem. Dzīvokļi mums bija ļoti auksti – pēdējā gadā pirms ēkas atjaunošanas uzsākšanas ziemā temperatūra dzīvoklī bija 16 grādi. Logiem kāpņu telpā bija tikai viena rūts, kāpņu telpas sienas norakstītas ar rupjībām – īsāk sakot, ēka bija ļoti sliktā stāvoklī. Un katru dienu, nākot mājās un to visu redzot, pārņēma nepatika dzīvot šādā ēkā. Kad uzzināju par iespēju saņemt Eiropas fondu līdzfinansējumu, ķēros šai lietai klāt, jo man tieši bija iegadījies brīvāks laiks. Kad kļuva skaidrs, ka ar esošo mājas pārvaldnieku atjaunošanu veikt nav iespējams, dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē nolēmām atteikties no esošā pārvaldnieka un nodibinājām DzīB AB60

Anita Bērziņa atceras, ka arī viņu mājā netrūka skeptiķu, taču viņa apstaigāja visus dzīvokļus un, izmantojot kā piemērus jau renovētas ēkas, katru dzīvokļa īpašnieku iepazīstināja ar plānotajām izmaksām un ietaupījumiem. «Mūsu mājai palaimējās, ka saprātīgo bija vairumā. Atskatoties uz tā brīža situāciju un paveroties apkārt, kas notiek citās mājās, es teiktu, ka šī trešdaļa skeptiķu un pretinieku būs vienmēr, un viņus nekādā veidā nevarēs pārliecināt. Būtībā nav jēgas tērēt enerģiju un laiku, lai pārliecinātu pilnīgi visus, svarīgi ir savākt nepieciešamo vairākumu un virzīties uz priekšu. Ar skeptiķiem var runāt, un ar viņiem ir jārunā, bet ar pretiniekiem tas principā nav iespējams. Sākums bija diezgan grūts. Iedomājieties, ka jūs atverat biedrības kontu, un tajā ir pilnīga nulle. Tas nebija viegli, bet tikām ar visu galā. Tā kā pēc izglītības esmu inženiere, man ir šādas tādas tehniskās zināšanās. Protams, man bija ārkārtīgi daudz jāmācās, bet to visu var izdarīt, ja ir vēlēšanās. Es ieguvu vērtīgas zināšanas un, jāteic, nenožēloju ne mirkli,» ar gandarījumu stāsta Anita Bērziņa.

Atjaunošanas process ēkai noritēja veiksmīgi – nekādu būtisku starpgadījumu un problēmu nebija. Bērziņa uzsver, ka tas lielā mērā atkarīgs no labas komandas: pārvaldnieka, projektētāja, būvnieka un, protams, arī no ieinteresētiem dzīvokļu īpašniekiem.

Uz jautājumu, kā dzīve mainījusies pēc ēkas atjaunošanas, Anita Bērziņa ar prieku saka: «Mēs dzīvojam skaistā mājā, kurā ir prieks atgriezties. Un svarīgi, ka dzīvoklī ir silts par pieņemamu cenu. Man dzīvoklī ir 21 grāds, es varu brīvi regulēt savus radiatorus un pielāgot savām vēlmēm, neko lieku nemaksājot. Mums šeit ir labi!»

Attēlā: RNP renovētā māja Ļermontova ielā 8

Ir jārīkojas!

Skaidrs, ka, sēžot dīvānā un prātojot: kā būtu, ja būtu, pats no sevis nekas nenotiks. Mūsu uzrunātie eksperti aicina iedzīvotājus nebaidīties, jautāt un būt aktīvākiem. Mārtiņš Upītis piebilst, ka dalība energoefektivitātes programmā ir lieliska iespēja ne tikai tādēļ, lai samazinātu mājas siltumenerģijas patēriņu un ietaupītu, bet arī gadījumos, kad ēkai nepieciešami nozīmīgi remontdarbi, ko par pašu līdzekļiem nav iespējams veikt. Līdzīgu viedokli pauž Signe Kajaka, izklāstot piemēru par kādu 105 gadus vecu dzīvojamo māju ar dzīvojamo platību 1118 m2: «Ja dzīvokļu īpašnieki ik mēnesi uzkrājumiem novirza 0,20 EUR/m2, mājai kopumā tie ir 223,60 eiro mēnesī, gadā tie ir aptuveni 2683,20 eiro. Tas nozīmē, ka šī māja divus trīs gadus krātu naudu tikai jumta nomaiņai. Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka krāšana mājas remonta darbiem ir bezgalīga – kamēr sakrāj naudu problēmas risināšanai mājas vienā galā, otrā jau klāt ir jaunas problēmas, kas atkal prasa finanšu līdzekļus.»

Paskatoties situāciju citos reģionos, var redzēt, ka aktīvāki iedzīvotāji ir tajās pašvaldībās, kur pašvaldība papildus atbalsta ēku atjaunošanu. Piemēram, Liepājā tika nodrošināta ēkas atjaunošana ar domes atbalstu 30% apmērā. Cilvēki redz, ka pašvaldība par viņiem rūpējas. Tagad Liepājā tiek piedāvāts atbalsts vides labiekārtošanas darbiem, priekšroku dodot mājām, kas tiek virzītas atjaunošanai, kā arī iespēja saņemt atbalstu Mums Rīgā pagalmi ir katastrofālā stāvoklī, iedzīvotājiem ir bail iebraukt iekšpagalmos. Ja pašvaldība piedāvātu kādus bonusiņus, piemēram, iekšpagalmu sakārtošanai vai atbalsta saņemšanai projekta izstrādei, jo šajā atbalsta programmā projektēšanas izdevumi nav iekļauti attiecināmajās izmaksās, ļoti iespējams, ka rīdzinieku aktivitāte būtu vēl lielāka. Pirmos soļus aktivitātes veicināšanai Rīgas pašvaldība jau ir spērusi – tiek īstenota programma, kas paredz līdzfinansējumu vēsturisko ēku vai vēsturiskajā centrā esošo ēku renovācijai. Tas ir labs sākums, kā pašvaldībai iesaistīties vairākus gadu desmitus novārtā atstātā dzīvojamā fonda sakārtošanā.

Taču, kamēr uz papildu atbalstu no pašvaldības vēl atliek tikai cerēt, ir tik daudz ieguvumu, ko mēs, dzīvokļu īpašnieki un sabiedrība kopumā, varam iegūt, tāpēc nevajag kavēties, ir jāiet uz priekšu un jārīkojas.

Raksta avots: Rozenšteina,Dace. 2017. “Ar gribasspēku par energoefektīvu Rīgu.” Būvinženieris Nr.54