Informācijas tālrunis: 8900

Tiešie maksājumi - jautājumi un atbildes

2014-10-02

1. Kāds likums regulē tiešos maksājumus, to ieviešanas kārtību?

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums – 2014.gada 15.janvārī stājās spēkā minētā likuma grozījumi, kas nosaka ne tikai tiešo maksājumu ieviešana/noraidīšanas kārtību, bet arī pārvaldnieka pienākumu dzīvokļu īpašniekiem sniegt informāciju par dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku maksājumiem, tai skaitā parāda apjomu (ja tāds ir) u.tml.

Pamatojoties uz grozījumiem dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības ir tiesīgas pieņemt lēmumus, saistībā ar tiešiem norēķiniem par maksājumu veidu un kārtību, kādā veicami turpmākie maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu (siltumenerģijas, dabasgāzes piegādes, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu, sadzīves atkritumu izvešanas) nodrošināšanu, nosakot:

  • vai katrs dzīvokļa īpašnieks turpmāk par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem patstāvīgi norēķināsies ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, veicot tiešus maksājumus pakalpojumu sniedzējam (nevis kā šobrīd – SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”);
  • vai arī dzīvokļu īpašnieku kopība lems par uzdevuma došanu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) organizēt maksājumu iekasēšanu no dzīvokļu īpašniekiem par attiecīgo dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu un saņemto maksājumu pārskaitīšanu attiecīgā pakalpojuma sniedzējam dzīvokļu īpašnieku vārdā.

2. Kāpēc septembrī saņēmu paziņojumu? Kas ar to domāts?

2014.gada septembrī RNP nosūtītie paziņojumi dzīvokļu īpašniekiem ir saistībā ar tiešiem norēķiniem, pamatojoties uz grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.

Likuma pārejas noteikumu 16.punkts nosaka, ka pārvaldniekam ir pienākums ne vēlāk kā līdz 2014.gada 30.septembrim nosūtīt dzīvokļu īpašniekiem paziņojumu, kurā norāda:

  • kopējo parādu par katru dzīvokļu īpašumu mājai piegādāto pakalpojumu un atsevišķi — katra dzīvokļa īpašnieka parādu par katru pakalpojumu, noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējam pārskaitīto maksājumu apmēru un parādu pakalpojuma sniedzējam par laiku līdz paziņojuma sagatavošanas dienai;
  • informāciju par dzīvokļu īpašnieku pienākumu pieņemt lēmumu par kārtību, kādā veicami turpmākie maksājumi par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, norādot paredzētos maksājumu veidus un kārtību, attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu;
  • no pakalpojumu sniedzējiem saņemto informāciju par rēķinu apkalpošanas maksu, ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu par tiešiem norēķiniem.

Minētais paziņojums satur nepieciešamos datus un informāciju, lai dzīvokļu īpašnieki varētu pieņemt lēmumu, vai turpmāk izvēlēties tiešu norēķinu ar pakalpojuma sniedzēju, vai arī norēķinu veikt kā līdz šim – ar RNP starpniecību. 

3. Kā pieņemt lēmumu?

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi pieņemami, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma (turpmāk – Likums) 16., 17., 18., 19., 20. un 21.panta nosacījumus.

Saskaņā ar Likuma 19.pantu:

(1) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā.

(2) Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību.

(3) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.

(4) Dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā.

(5) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs. Pieņemtais lēmums noformējams rakstveidā, skaidri norādot dzīvokļu īpašnieku „par”/„pret” balsojumu.

Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādos veidos:

    • dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (Likuma 19.pants),
    • nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā (Likuma 20.pants),
    • citādi savstarpēji vienojoties (Likuma 21.pants).

Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no minētajiem veidiem tie pieņemti.

Visi dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi noformējami rakstveidā (Likuma 18.panta piektā daļa).

Dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi par tiešiem norēķiniem iesniedzami jebkurā RNP klientu apkalpošanas nodaļā un attiecīgā pakalpojuma sniedzējam 2 (divu) nedēļu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

Papildus informācija par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un dzīvokļu īpašnieku kopsapulču protokolu noformēšanu pieejama RNP klientu apkalpošanas nodaļās un interneta vietnē www.rnparvaldnieks.lv.

4. Kas jānorāda dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā par tiešiem norēķiniem?

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā jāietver šāda informācija:

  • datums, ar kuru tiks mainīta maksājumu kārtība;
  • maksājumu kontrole attiecībā uz parādsaistībām, kas dzīvokļu īpašniekiem izveidojušās līdz tiešo maksājumu uzsākšanai;
  • dzīvokļu īpašnieku kopējais parāds attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam;
  • kritēriji un aprēķinu metodika, pēc kādas tiks aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvokļa īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu.

5. Kādā laika posmā ir jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par tiešiem norēķiniem?

Lai RNP varētu savlaicīgi izvērtēt dzīvokļu īpašnieku kopību lēmumus un veikt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktās darbības saistībā ar tiešiem norēķiniem, RNP ir noteicis, ka līdz 2014.gada 30.novembrim katrai dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai nepieciešams pieņemt lēmumu par tiešiem norēķiniem.

6. Ko nozīmē paziņojuma 3.punktā iekļautās AS „Rīgas siltums” – 3,87 EUR, SIA „Rīgas ūdens” – 3,19 EUR, SIA „Clean R” – 3,62 EUR summas?

Paziņojuma 3.punktā norādītās summas ir pakalpojumu sniedzēju (AS „Rīgas siltums”, SIA „Rīgas ūdens”, SIA „Clean R”) aprēķinātā maksa par 1 (viena) ikmēneša pakalpojuma rēķina sagatavošanu, ja RNP klienti lems „par” tiešajiem norēķiniem ar attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu „par” tiešiem norēķiniem savā mājā, tad turpmāk pakalpojumu sniedzējs katram attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam ik mēnesi sagatavos vēl vienu atsevišķu pakalpojumu rēķinu (RNP sagatavotajā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinos šīs pakalpojumu pozīcijas vairs netiks iekļautas). Papildus maksai par saņemtajiem pakalpojumiem dzīvokļu īpašniekiem būs jāsamaksā arī maksa par rēķina sagatavošanu, t.i.:

  • AS „Rīgas siltums” – 3,87 EUR
  • SIA „Rīgas ūdens” – 3,19 EUR
  • SIA „Clean R” – 3,62 EUR

Dzīvojamajā mājā tiešo norēķinu kārtību var ieviest tikai tādā gadījumā, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu, kurā izteikta šāda vēlme.

7. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu „pret” tiešajiem norēķiniem – kā turpmāk tiks veikti aprēķini par pakalpojumiem?

Ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu „pret” tiešajiem norēķiniem, tad pakalpojumu aprēķinos saglabāsies līdzšinējā kārtība – RNP veiks pakalpojumu aprēķinus un norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar savstarpēji noslēgtiem līgumiem, un arī turpmāk ik mēnesi katrs dzīvokļa īpašnieks saņems vienu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinu.

8. Kas notiks, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība nepieņems lēmumu par tiešiem norēķiniem?

Ja līdz 2014.gada 30.novembrim RNP nesaņems dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu „par” vai „pret” tiešiem norēķiniem, attiecīgi RNP šajās mājās organizēs dzīvokļu īpašnieku aptauju – katram dzīvokļa īpašniekam tiks nosūtīta aptaujas anketa, kas būs jāaizpilda un jāiesniedz RNP aptaujas anketā norādītajā termiņā.

Ja kāds dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nebūs iesniedzis RNP aizpildītu aptaujas anketu, tad tas dzīvokļa īpašnieks būs balsojis „pret” lēmuma pieņemšanu par tiešiem norēķiniem, kas veicami bez RNP starpniecības.

Apkopojot anketēšanas rezultātā iegūtos „par” un „pret”, RNP noskaidros dzīvokļu īpašnieku vairākuma gribu, kas ir ekvivalents dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam.

9. Kā varēs uzzināt aptaujas rezultātus?

RNP apkopos dzīvokļu īpašnieku aptaujas anketas, sagatavos balsošanas protokolu un nosūtīs to visiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Tie RNP klienti, kuri reģistrējušies elektronisko pakalpojumu vortālā www.e-parvaldnieks.lv, ar balsošanas protokolu varēs iepazīties minētajā vortālā.

10. Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu slēgt tiešo norēķinu līgumus, piemēram, ar SIA „Rīgas ūdens” vai AS „Rīgas siltums”?

Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki pieņems lēmumu slēgt tiešo norēķinu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, piemēram, par siltuma, ūdens un kanalizācijas vai atkritumu savākšanas pakalpojumu, šo pakalpojumu sniedzēji katru mēnesi katram attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam sagatavos atsevišķu rēķinu par iepriekšējā mēnesī saņemto pakalpojumu (šobrīd maksa par konkrēto pakalpojumu tiek iekļauta RNP sagatavotajā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinā).

Tas nozīmē, ka viena RNP rēķina vietā dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki saņemsvairākus atsevišķus rēķinus – RNP rēķinu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, rēķinu par ūdeni un kanalizāciju, rēķinu par siltumenerģiju, rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu.

Piebilstams, ka bez nodrošinātā pakalpojuma izmaksām, pakalpojumu sniedzēju sagatavotajos ikmēneša rēķinā papildus tiks iekļauta arī maksa par rēķina sagatavošanu, kā arī klientam viena RNP rēķina vietā būs jāmaksā komisijas maksa (bankai, pastam, veikalam) parvairāku rēķinu apmaksas veikšanu.

11. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu „par” tiešiem norēķiniem– vai tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuriem nav parādu par saņemtajiem pakalpojumiem, būs jāmaksā kaimiņu parādi?

Ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu „par” tiešiem norēķiniem, tad dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jānosaka kārtība, kā tiks veikta dzīvokļu īpašnieku parādu apmaksa par saņemtajiem pakalpojumiem.

12. Ja mājā ievieš tiešo norēķinu kārtību – vai tas nozīmē, ka tiks ieviesta tiešo norēķinu kārtība ar visiem dzīvojamās mājas pakalpojumu sniedzējiem?

Dzīvokļu īpašnieku kopība var pieņemt lēmumu par tiešo norēķinu kārtību ar konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem vai ar visiem pakalpojumu sniedzējiem.

Piemēram, ja dzīvokļu īpašnieki lemj, ka vēlas tiešos norēķinus tikai ar SIA „Rīgas siltums”, tad turpmāk SIA „SIA „Rīgas siltums” katru mēnesi, katram dzīvokļa īpašniekam papildus RNP rēķinam izrakstīs atsevišķu rēķinu, kurā iekļaus maksu par siltumenerģiju, kā arī maksu par šī rēķina sagatavošanu 3,87 EUR apmērā.

Ja dzīvokļu īpašnieki lemj, ka vēlas tiešo norēķinus ar visiem pakalpojuma sniedzējiem, arī tad būs jāslēdz atsevišķi līgumi ar katru pakalpojuma sniedzēju, piemēram, „SIA „Rīgas siltums”, SIA „Rīgas ūdens”.

13. Ja viens dzīvokļa īpašnieks būs „pret” tiešo norēķinu kārtību, bet pārējie mājas dzīvokļu īpašnieki „par” – vai tam vienam dzīvokļa īpašniekam arī būs saistoša tiešo norēķinu kārtība?

Pakalpojuma sniedzējs neatkarīgi no pakalpojumu apmaksas veida (tiešie norēķini vai ar RNP starpniecību), nodrošina pakalpojumu piegādi dzīvojamajai mājai kopumā, nevis katram dzīvokļa īpašniekam individuāli. Tādējādi, ja dzīvokļu īpašnieku vairākums (50% + 1) lems par tiešo norēķinu kārtības ieviešanu dzīvojamajā mājā, tad kārtība būs saistoša visiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, t.sk. tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri būs balsojuši „pret” tiešajiem norēķiniem.

14. Ja man nav parādu par pakalpojumiem, vai tagad man būs jāmaksā kaimiņu parādi?

RNP katru mēnesi veic visu pakalpojumu sniedzēju (SIA „Rīgas ūdens”, AS „Rīgas siltums”, SIA „Clean R” u.c.) sagatavoto rēķinu savlaicīgu apmaksu neatkarīgi no tā, vai kāds no dzīvokļa īpašniekiem nav veicis norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem. RNP klientiem, kuriem nav parādu par saņemtajiem pakalpojumiem, nav pienākums apmaksāt kaimiņu parādus.

Parādu piedziņas darbības RNP vērš tieši pret konkrēto parādnieku.

15. Kā es varu uzzināt, cik un kurš kaimiņš ir parādā par saņemtajiem pakalpojumiem?

Ievērojot dzīvokļu īpašnieku tiesības, bet tajā pašā laikā, nepārkāpjot Fizisko personu datu aizsardzības likuma nosacījumus, RNP ir izstrādājusi kārtību, kā dzīvokļu īpašnieki var saņemt informāciju saistībā ar savas dzīvojamās mājas parādniekiem.

Dzīvokļa īpašniekam (vai viņa notariāli pilnvarotajai personai) ir jāvēršas jebkurā RNP Klientu apkalpošanas nodaļā ar personas identitāti un dzīvokļa īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem. Klientu apkalpošanas speciālists izvērtēs uzrādītos dokumentus un pret parakstu izsniegs informāciju par dzīvojamās mājas parādniekiem.

Papildus informācija pieejama ŠEIT, RNP Klientu apkalpošanas centros, pa tālruņa numuru 8900, kā arī elektroniski – rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv.