Kas ietekmē apkures maksu?

2020-02-05

Saņemot jaunākos rēķinus par apkuri, virkne dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki cenšas noskaidrot, kādēļ par apkuri nereti jāmaksā vairāk nekā tajos ziemas mēnešos, kad termometra stabiņš ilgstoši bija noslīdējis zem 0. Taču salīdzināt šā gada rēķinu ar pagājušā gada rēķinu nebūs korekti, jo dzīvojamās mājas apkures izmaksas ir mainīgs lielums un to ietekmē divas būtiskas komponentes – siltumenerģijas tarifs un patērētais siltumenerģijas daudzums.

Siltumenerģijas tarifs

Siltumenerģijas tarifu Rīgā nosaka AS “Rīgas Siltums”, kas no 2019. gada 1. augusta palielinājis siltumenerģijas tarifu par 17% – līdz 2019. gada 30. jūlijam tarifs bija 44,39 EUR/MWh bez PVN, savukārt no 1. augusta tas ir 51,90 EUR/MWh bez PVN. Šis tarifs saglabāsies līdz 2021. gada 31.jūlijam.

Par siltumenerģijas cenas paaugstinājumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) klienti tika informēti 2019. gada augustā ar ziņojumu pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinā: “Informējam, ka sākot ar 2019. gada 1. augustu stājas spēkā AS „Rīgas Siltums” noteiktais siltumenerģijas tarifs – 51,90 EUR/MWh bez PVN”.

Dzīvojamās mājas kopējais siltumenerģijas patēriņš

Bieži RNP klienti vēlas uzzināt, kādēļ viņu dzīvojamā mājā apkures cena par vienību vai patērētais siltumenerģijas daudzums ir lielāks vai mazāks nekā blakus esošajā vai kādā citā Rīgas dzīvojamā mājā. Dzīvojamās mājas kopējais siltumenerģijas patēriņš atkarīgs no āra gaisa temperatūras, tai skaitā arī no vēja virziena, vēja stipruma un gaisa mitruma, kā arī ēkas individuālajā siltummezglā noteiktā temperatūras režīma, kas regulējas automātiski atbilstoši āra gaisa temperatūrai, iedzīvotāju paradumiem un ēkas tehniskā stāvokļa, tādēļ maksa par apkuri dažādos mēnešos atšķiras. Aicinām klientus pievērst uzmanību rēķinā iekļautajai informācijai, jo RNP ikmēneša sagatavotajos rēķinos tiek ievietota informācija par dzīvojamās mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, tai skaitā izdalīts patēriņš par apkuri, karsto ūdeni un ūdens cirkulāciju.

Ja divas dzīvojamās mājas vizuāli izskatās vienādas, iespējams, ka ir arī vienas sērijas mājas, nedrīkst uzskatīt, ka tās ir identiskas, jo tās var būt celtas dažādos laika periodos, celtniecībā izmantotas dažādas metodes un materiāli utt., kā arī jāņem vērā mājas tehniskais stāvoklis – gadiem ritot, katras mājas tehniskais stāvoklis apkārtējās vides ietekmē mainās. Mājas tehniskā stāvokļa izmaiņas var ietekmēt vairāki faktori, piemēram:

• mājas atrašanās vieta – to var ietekmēt lielceļa tuvums (piemēram, automašīnu radītās vibrācijas), tuva atrašanās vieta ūdenstilpei, gruntsūdeņi u.tml.;
• mājas iedzīvotāji, kā arī garāmgājēji izturēšanās pret īpašumu – rūpīga vai nesaudzīga;
• veiktie remontdarbi laika gaitā – veikto darbu veids, apjoms utt.;
• mājas celšanas laikā izmantotie materiāli un darbu izpildes kvalitāte;
• kā arī daudzi citi faktori.

Kā piemērus esam salīdzinājuši piecas dzīvojamās mājas, kas ir RNP apsaimniekošanā, un to siltumenerģijas patēriņu:

• dzīvojamā māja Nr. 1 un Nr. 2 vizuāli izskatās vienādas, taču mājā Nr. 1 ir lielāka apkurināmā platība, kā arī siltinātas ēkas gala sienas;
• dzīvojamā mājas Nr. 3 apkurināmā platība ir teju tikpat liela, cik mājai Nr. 2, taču tā celta vēlāk, kā arī izmantoti citi celtniecības materiāli;
• divas “Staļina laikā” celtās mājas, no kurām viena pavisam nesen (2018. gadā) tika renovēta AS “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” programmas ietvaros, tai skaitā arī veicot nepieciešamos darbus, lai novērstu siltuma zudumus. Dzīvojamā māja Nr. 4 2018/2019 apkures sezonu uzsāka renovētā mājā, tādējādi varēja salīdzināt, cik ļoti samazinājies siltumenerģijas patēriņš.

* Siltumenerģijas patēriņš un cena par vienību pēc dzīvojamās mājas atjaunošanas.

Aprēķini par siltumenerģiju tiek veikti atbilstoši AS “Rīgas Siltums” sagatavotajam rēķinam par dzīvojamajā mājā patērēto siltumenerģiju, pielietojot Rīgas domes 2010. gada 24. augusta instrukcijā Nr.9 „Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība” noteikto metodiku. Ja ēkā ir karstā ūdens cirkulācija, tad vispirms aprēķina cirkulāciju, tad karsto ūdeni, un viss, kas paliek, – uz apkuri. Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki iesniedz nekorektu informāciju par patērēto karsto ūdeni, tad var būt situācija, ka tiek norādīta lielāka summa par vienību apkurei. Tieši šī iemelsa dēļ mēs vienmēr esam lūguši klientus iesniegt korektu informāciju par karstā ūdens patēriņu.

Kā jau iepriekš minējām, arī āra gaisa temperatūra ietekmē to, cik daudz siltumenerģijas dzīvojamā māja patērē. Salīdzinot 2019. gada decembri ar 2018. gada decembri, pagājušā gada decembris bija par 3,8 °C augstāka nekā 2018. gada decembrī. Tas nozīmē, ka salīdzinot ar 2018. gada decembrī, siltumenerģijas patēriņš samazinājies par 15%. Toties tas, ka AS “Rīgas Siltums” 2019. gada augustā palielināja tarifu par 17%, nerealizēja cerības, ka par apkuri būs jāmaksā mazāk nekā iepriekšējā apkures sezonā.

Lai gan šī ziema ir siltāka nekā iepriekšējā, 2019. gada decembra vidējā āra gaisa temperatūra bija par 1,3 °C aukstāka nekā tā paša novembrī. Ārā gaisa temperatūras pazemināšanās dēļ 2019. gada decembra rēķinos patērēto siltumenerģiju izrakstītā summa ir vidēji par 15% lielāka nekā tā paša gada novembrī. Siltumenerģijas tarifs abos mēnešos bija vienāds – 51,90 EUR/MWh bez PVN.

Lai izvairītos no turpmākiem pārpratumiem saistībā ar patērēto siltumenerģijas daudzumu, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, pieņemot kopības lēmumu un norādot finansējuma avotu, ir iespēja uzstādīt siltumenerģijas kontroles mērītāju (aiz komercskaitītāja) centrālapkures kontūrā.

Informāciju, kādā dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums, atradīsi ŠEIT!

• 62
• 76