2020-06-30
Par reklāmām un izkārtnēm pie ēku fasādēm
Reklāmu un izkārtņu izvietošanu Rīgas pilsētā reglamentē Rīgas domes 2013. gada 26. novembra saistošie noteikumi Nr. 77 „Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā” (turpmāk – Noteikumi), kuru 4. punkts nosaka, ka tiesības izvietot reklāmu ir visām personām, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Rīgas pilsētas būvvaldē saņēmušas atļauju reklāmas izvietošanai, kā arī samaksājušas pašvaldības nodevu par reklāmas izvietošanu publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Saskaņā ar Noteikumiem, personai, kura vēlas izvietot reklāmu/izkārtni vai izvietot reklāmas objektu bez piesaistes zemei, pašvaldībā papildus iesniegumam (kurā norādīti dati par reklāmas devēju un reklāmas izplatītāju, bankas rekvizīti, reklāmas vai reklāmas objekta izvietošanas adrese un izvietošanas laiks, krāsainas reklāmas vai reklāmas objekta vizuālās skices vai fotomontāžas, norādot izmēru, un mērogu, papildefektu raksturojumu), jāiesniedz reklāmas devēja rakstisku apliecinājumu, ka saņemta būves, zemes īpašnieka, valdītāja vai to pilnvarotas personas rakstiska piekrišana izkārtnes izvietošanai, ja izkārtni paredzēts izvietot uz citām personām piederoša nekustamā īpašuma.
Daudzos gadījumos komersanti, kuru pakalpojumu sniegšanas vieta atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, vēršas pie šo dzīvojamo māju pārvaldnieka – SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) –, nevis pie nekustamo īpašumu īpašniekiem vai valdītājiem, lai saskaņotu izkārtnes izvietošanu. Tomēr RNP nav ne pārvaldīšanā esošo nekustamo īpašumu īpašnieks, ne arī valdītājs, un tā kompetencē neietilpst izkārtnes izvietošanas saskaņošana, ja nav saņemts pilnvarojums no attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības. Kopš 2011. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Dzīvokļa īpašuma likums, lai saskaņotu izkārtnes izvietošanu, jāsaņem Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums. Dzīvokļu īpašnieku kopība var izskatīt jautājumu par kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā, par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā, kā arī, pieņemt lēmumu par atlīdzības, t.i. nomas maksas, noteikšanu par izkārtnes vai reklāmas izvietošanu (Civillikuma 927.,1038. un 2112. pants).
Par reklāmām dzīvojamo māju koplietošanas iekštelpās
RNP nesniedz pakalpojumus reklāmas bukletu, skrejlapu un citu informatīvu, reklāmu saturošu materiālu sagatavošanā un izplatīšanā, t. sk., neatbalsta un nesaskaņo reklāmu saturošu materiālu izvietošanu dzīvojamo māju kāpņu telpās. Kaut arī dzīvojamo māju kāpņu telpas likuma izpratnē nav publiskas lietošanas iekštelpas un reklāmas izvietotājiem šādos gadījumos nav jāsaņem Rīgas pilsētas būvvaldes atļauja, taču reklāmu devējiem un izplatītājiem ir jāatceras, ka reklāmas materiālus var izvietot tikai tajās kāpņutelpās, kurās dzīvokļu īpašnieki par to ir lēmuši.
Atsevišķās RNP pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās tiek konstatēti reklāmas materiālu nesēji (stendi), kuru īpašnieks nav identificējams, par reklāmas izvietošanu nav noslēgts nomas līgums un dzīvojamā māja ieņēmumus negūst. Lai RNP varētu rīkoties attiecībā uz šiem reklāmas stendiem, aicinām dzīvokļu īpašniekus būt aktīviem sava īpašuma pārvaldīšanas jautājumos un vērsties pie pārvaldnieka ar lūgumu izvērtēt iespēju demontēt patvaļīgi izvietotās konstrukcijas.
Par reklāmas saturu
Par reklāmas saturu ir atbildīgs reklāmdevējs jeb tas, kurš gūst materiālu labumu no tā, ka tiek reklamētas viņa preces vai pakalpojumi, kā arī izgatavotājs un izplatītājs. RNP noslēgto līgumu ietvaros nepiedalās reklāmdevēju atlasē un neveic reklāmas materiālu satura saskaņošanu.
Latvijas tiesību akti paredz, ka reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi. Tiesību akti, kas reglamentē reklāmu izvietošanu Rīgas pilsētā:
Par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ieņēmumiem no reklāmām
To dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kuru kopīpašumā esošās daļas par atlīdzību ir nodotas lietošanā citām personām, informācija par šo ieņēmumu apmēru ir pieejama ikgadējos dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu pārskatos (pārskata ieņēmumu daļā pozīcijā “Citi ieņēmumi”). Minētie ieņēmumi neveido atsevišķu uzkrājumu, tāpēc tie tiek pievienoti dzīvojamās mājas kopējam līdzekļu atlikumam.
Ja dzīvokļu īpašnieku kopība iebilst pret reklāmas izvietošanu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajās daļās, Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki var izskatīt jautājumu par kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā un pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par atteikšanos no ieņēmumiem no reklāmas vietu nomas un par reklāmas nesēju demontāžu.
