2024-06-04
Ir sācies vasaras košākais laiks un arī laiks, kad pilsētas namu pagalmos tiek pļauta zāle.
To darot, cenšamies atrast līdzsvaru starp ļoti dažādajām iedzīvotāju vēlmēm, kā arī pašvaldības noteikumiem. Tāpēc vēlamies izstāstīt, kā mēs organizējam savu darbu un kā varam sadarboties ar iedzīvotājiem, lai piemājas teritorija būtu prieka avots mājiniekiem un garāmgājējiem.
Ko paredz Rīgas domes noteikumi. Zālei Rīgas iekšpagalmos jābūt īsākai par 20 cm – šo prasību mums ir jāievēro.
Ko vēlas iedzīvotāji. Cilvēki ir ļoti dažādi un gluži saprotami atšķiras arī vēlmes, gaumes un izpratnes par to, kā ir pareizi. Gārsas un nātres vieniem būs nīstamas nezāles, citiem vērtīgi augi. Pļavās vieni redz nekoptību, ērces un alerģijas, citi – dabisku skaistumu, vietu bitēm un sienāžiem. Praksē par vienu un to pašu ataugušu zālāju varam saņemt iebildumus par nepļaušanu, savukārt uzreiz pēc nopļaušanas – nožēlu, ka nopļauta skaista pļava.
Kā strādājam ar uzņēmumiem, kurus algojam zāles pļaušanai. Zāles pļāvējiem no savas puses lūdzam pļaut pēc iespējas saudzīgi, lai nesabojātu zālāju, nedz cilvēku īpašumu, nedz arī apdraudētu mazās radības, kas var slēpties zālē (tāpēc zāli nepļauj no perimetra uz vidu).
Lūdzam zāles pļāvējiem, lai saudzē arī cilvēku neoficiāli iekoptos košumaugus, viņi patiesi cenšas šo lūgumu ievērot un parasti tas arī izdodas. Tomēr neoficiāli izveidotās dobes nevaram iezīmēt pļaušanas plānos, tāpēc neizbēgami būs situācijas, kad zālē ieaugušus augus pļāvējs nepamanīs vai neatpazīst kā saudzējamus.
Ko darīt, lai košumaugu dobe būtu pasargāts no pļaušanas. Zaļā teritorija pie mājas pieder visiem dzīvokļu īpašniekiem kā kopībai. Un šī kopība var pati nolemt, vai ļaut aktīviem kaimiņiem pie mājas ierīkot dobi. Ja lēmumu ir pieņēmusi dzīvokļu īpašnieku kopība, namu pārvaldnieks var būt drošs, ka izvēli atbalsta iedzīvotāju vairākums. Pēc šāda lēmuma dobe kā saudzējama būs iekļauta pļaušanas plānos.
Ko darīt, lai zālājs pie mājas tiktu uzturēts kā dabiskā pļava. Tāpat kā par dobi, arī par dabiskās pļavas veidošanu lēmumu jāpieņem mājas iedzīvotāju kopībai. Bet dabiskajai pļavai vajadzīgs vēl viens solis – pēc kopības lēmuma tā ir jāpiesaka projekta “Pilsētas pļavas” sarakstā.
Tad šo pļavu pļaus vienu vai divas reizes gadā, bet 2 metru platumā gar ceļiem un taciņām – regulāri, lai zāle nepārsniegtu 20 cm. Dabiskai pļavai izvēlas piemājas teritoriju, kur nav izstaigātu celiņu un pa kuru vismazāk pārvietojas cilvēki. Noļauto zāli pļavā nesagrābj uzreiz, bet gan pēc izžūšanas – kad no augiem izbirušas sēklas, kas ļauj pļavai atjaunoties.
Ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu māja var arī nolemt, ka iedzīvotāji zāli pļaus paši, bez pārvaldnieka palīdzības. Bet arī pļaujot pašiem, jāpilda pašvaldības prasības.
Kā pieņemt kopības lēmumu. Lai pieņemtu lēmumu, “PAR” jānobalso vairāk nekā pusei dzīvokļu īpašnieku. Saeima ir pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz, ka no 2024. gada novembra pietiks ar trešdaļu balsu, ja pirmajā balsojumā neizdodas savākt kvorumu. Ja Jūs vēlaties šādu balsojumu organizēt arī Jūsu mājā, jautājiet SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” – mēs palīdzēsim sagatavot nepieciešamos dokumentus un noorganizēt iedzīvotāju kopsapulci vai aptauju, lai lēmumu pieņemtu.
