2025-10-10
Visā Latvijā un arī galvaspilsētā pašlaik norit dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšana – iedzīvotāji, kuri to nebija izdarījuši līdz šim, pārņem no pašvaldībām savu māju pārvaldīšanas tiesības. Šis ir būtisks solis pašiem iedzīvotājiem, jo palīdzēs kvalitatīvāk iesaistīties savas mājas pārvaldīšanā un vieglāk organizēt mājai nepieciešamos remontu un labiekārtošanas darbus.
Atbilstoši Saeimas uzdotajam uzdevumam, Rīgā aptaujas par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu saviem klientiem organizējam mēs, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.
Lai mūsu klienti varētu pieņemt izsvērtu un informētu lēmumu, katram dzīvokļa īpašniekam kopā ar balsojuma anketu nosūtām lēmuma pieņemšanai svarīgo informāciju, tāpāt atbildam uz jautājumiem un šeit esam publicējuši plašu papildu skaidrojumu: https://rnparvaldnieks.lv/noderigi/dzivoklu-maju-privatizacijas-pabeigsana/
Jaunais pārvaldīšanas līgums ir sagatavots, ņemot vērā vairākus likumus – Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas, Dzīvokļa īpašuma un Patērētāju tiesību aizsardzības likumu –, kā arī gadu gaitā uzkrāto klientu vajadzību analīzi. Līguma izstrādes gaitā RNP konsultējāmies ar Ekonomikas ministriju, Augstāko tiesu un par vairākiem būtiskiem punktiem arī ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC). Konsultācijas ar PTAC turpinām arī pašlaim un, ja saskaņā ar PTAC norādēm līgumā būs vajadzīgas kādas izmaiņas, kas ir mūsu klientu inreresē, tās veiksim.
Līgums izstrādāts, ņemot vērā šādus principus:
Publiskajā vidē pašlaik izskanējuši vairāki nepatiesi apgalvojumi par jauno līgumu, tāpēc šeit apkopojām skaidrojumu par to, kā jaunais līgums veidots:
Līgumos, kurus piedāvājam saviem klientiem privatizācijas procesa pabeigšanā, nokavējuma procenti par kavētu maksājumu paredzēti 0,1 % apmērā. Līgumos, kurus ar mājām slēdzām iepriekš, tas bija noteikts 0,2 % apmērā. Veidojot jauno līgumu, ņēmām vērā, ka RNP pārvaldītajām mājām kopumā ir laba maksāšanas disciplīna, tāpēc lēmām nokavējuma procentu samazināt.
Līdz ar jauno līguma projektu ikvienai mājai nosaucam arī konkrētu pārvaldīšanas maksas piedāvājumu. Vairāk nekā pusei māju pārvaldīšanas maksa nākamajā gadā būs mazāka, vairāk nekā trešdaļai nemainīsies, bet mazākajai daļai pavisam nedaudz pieaugs.
Tā kā RNP strādā brīvas konkurences apstākļos, uzņēmumam ir jāspēj saviem klientiem piedāvāt labu, izdevīgu cenu. Cenas samazinājumu esam spējuši nodrošināt, efektivizējot savu darbību un profesionāli organizējot iepirkumus un saņemot labākās cenas no piegādātājiem. Savukārt neliels cenas pieaugums paredzēts tikai tām mājām, kurām tas objektīvi nepieciešams, – ir jāveic lielāki pārvaldīšanas darbi vai tirgū mainījusies veicamo darbu cena. Piemēram, nākamajā gadā vajadzīgs elektrības pretestības mērījums vai lielgabarīta atkritumu izvešana no pagraba, vai kāds cits liels darbs. Atsevišķos gadījumos pati māja ir lēmusi saņemt lielāku pakalpojumu apmēru, attiecīgi maksājot vairāk.
Tā kā mums ir svarīgs caurspīdīguma princips, ar šo līgumu esam sākuši pāreju uz gala cenas norādīšanu ar tajā jau iekļautu pievienotās vērtības nodokli (PVN). Situācijās, kad tas ir radījis pārpratumus ar iedzīvotājiem vai sajūtu, ka ir pieaugusi apsaimniekošanas maksa, jo ir salīdzina cenu bez PVN ar cenu ar PVN, esam individuāli to skaidrojoši klientiem. Kopumā lielākajai daļai māju esam raduši iespēju mazināt maksu, un lielai daļai tā nemainās vispār.
Līguma pielikumā, ko iedzīvotāji saņem pirms balsojuma, ir saraksts ar visiem pakalpojumiem, ko pārvaldnieks mājai piedāvā. Pilnīgi visi regulāri nepieciešamie darbi pakalpojumu maksā ir ietverti tāpat kā līdz šim. Papildus ir skaidri norādīts, kuri pakalpojumi ir ikmēneša pārvaldīšanas maksā, bet par kuriem jāmaksā pēc vajadzības. Šis ir būtisks uzlabojums, jo iepriekš iedzīvotājiem šādas skaidrības nebija.
Publiski izskanējis, ka sniega izvešana un lāsteku skaldīšana turpmāk nav ietverta pārvaldīšanas maksā. Šeit vēlamies uzsvērt, ka šis pakalpojums arī līdz šim tika sniegts par papildu samaksu, par to var pārliecināties katras mājas finanšu pārskatā.
Būtiski uzsvērt, ka šāda norēķinu kārtība ir klientu interesēs un iedzīvotājiem finansiāli izdevīga. Tas nozīmē, ka par pakalpojumiem, kuru apjomu nevar paredzēt, vai kas vajadzīgi ļoti reti, nav jāmaksā katru mēnesi, bet gan tad, kad tos vajag. Tas nozīmē, ka ziemās bez sniega un bez lāstekām mēs šo pakalpojumu neierēķinām maksā un šādās ziemās klientiem nav lieki jāmaksā par darbiem, kas nav nepieciešami.
Līdz šim Ministru kabineta noteikumos paredzētā kārtība, ka remontu plānu pārvaldnieks veido vienu reizi gadā, būtiski ierobežoja iespēju pārvaldniekam reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām. Tas ir, ja mājai gada vidū rodas vajadzība pēc iepriekš neparedzēta remontdarba, to nebija iespējams izdarīt, neuzliekot iedzīvotājiem kopības lēmuma slogu. Šādi notika arī tad, kad gada sākumā prognozētā būvdarbu cena, piemēram, līdz vasarai bija augusi, tāpēc darbu nācās pārcelt uz nākamo gadu, kad varēs grozīt remontdarbu plānu. Šis praksē ļoti bieži bija klientu neapmierinātības iemesls, jo nespējām operatīvi apkalpot māju, tāpēc atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm iestrādājām iespēju remontdarbu plānu mainīt biežāk.
Būtiski, ka biežāka plāna maiņa ir tikai iespēja, ko izmantot pēc nepieciešamības un saskaņā ar mājas kopības vēlmēm.
Pašlaik strādājam pie iespējas, lai klienti mūsu digitālajos kanālos var saņemt ļoti operatīvu informāciju par izmaksām un veiktajiem darbiem – dokumentāciju, fotofiksācijas, izmaksas.
Arī līdz šim iedzīvotāju uzkrājuma fonda droša un gudra pārvaldīšana ir bijusi RNP prioritāte, ar jauno līgumu esam to īpaši nostiprinājuši. Tas ir, jau līgumā ir ierakstīts, ka klientu uzkrājumus uzglabājam tikai Valsts kasē un Latvijas lielākajās, drošākajās kredītiestādēs (tās pēc reitinga regulāri pārvērtējam). Kredītiestāžu uzkrātos procentus ieskaitām māju uzkrājumā.
Tas nozīmē, kamēr iedzīvotāji krāj naudu lielākiem remontdarbiem, šī nauda strādā mājas interesēs un pelna procentus pašām mājām – ar šo savu no nozares atšķirīgo praksi īpaši lepojamies. Līgumā arī esam paredzējuši iespēju uzkrājuma līdzekļus izvietot Latvijas Republikas emitētos (tas ir – tikai valsts emitētos, bez riska) vērtspapīros, ja tādi būs, lai iedzīvotāju nauda tiktu pārvaldīta, gūstot ieņēmumus māju interesēs.
Lielākiem maksājumiem, kas nepieciešami reti (piemēram, enerogaudits vai lāsteku skaldīšana), esam paredzējuši izlīdzinātā maksājuma principu, lai izvairītos no situācijas, kad vienā mēnesī ir izteikti lielāks rēķins. Šis princips nekādi nemaina kopējo pakalpojuma cenu, tikai ļauj iedzīvotājiem par to samaksāt pakāpeniski, tā mazinot finansiālo slogu. Darbiem, ko var plānot uz priekšu, varam maksājumu izlīdzināt gada garumā. Neplānotiem darbiem iespējama pēcapmaksa.
