2016-11-10
Ziema šogad pienākusi agri un negaidīti. Vēl ir tikai novembris, bet aiz loga jau ir īsta ziema. Ar sniegu, salu, lāstekām un pat nelielu sniegputeni. Līdz ar ziemu atgriezušies arī dažādi jautājumi:
1. Kas jādara sētniekam pagalmā?
Primāri mājas āra teritorijas attīrīšanu no sniega un ledus nodrošina mājas sētnieks – apkopējs. Sētnieka pienākumos ir gan pagalma, gan ietvju attīrīšana no apledojuma un sniega, kā arī ārējo kāpņu, galvenās izejas un laukuma pie atkritumu konteineriem tīrīšana. Protams, visi darbi tiek veikti – viss atkarīgs no laika apstākļiem. Dažkārt laika apstākļi nepavisam nelutina – te snieg, te kūst, te salst un te – atkal snieg. Piemēram, ietves sētnieki cenšas attīrīt līdz pat tās segumam. Lai to izdarītu, sētnieki izmanto ne tikai sniega lāpstu, bet arī kaisa sāli tur, kur ir izveidojies apledojums, lai to izkausētu. Savukārt tur, kur asfaltu nepieciešams apstrādāt ar pretslīdes materiālu, visbiežāk tiek kaisītas smiltis. Ikvienam Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) sētniekam tiek nodrošināts nepieciešamais darba inventārs ziemai: sniega lāpsta, ledus cirtnis, norobežojošās signāllentes, kā arī tiek izsniegts gan sāls, gan smiltis ietvju kaisīšanai.
2. Ko darīt, ja no rīta, izejot ārā no mājas, redzu, ka ārā snieg, bet ietve vēl joprojām nav notīrīta?
RNP sētnieki darba dienu sāk jau plkst. 6:00 no rīta. Un, ja pagalma celiņi paredzēti publiskai lietošanai, tad to tīrīšana un kaisīšana ar pretslīdes materiālu katru dienu jānodrošina līdz plkst. 8:00 rītā. Citi celiņi jātīra, bet nav tik steidzīgi. Darbi tiek organizēti prioritārā kārtībā, it sevišķi tad, kad pastiprināti vai ilgstoši snieg – primāri tiek sakoptas tās teritorijas, kur cilvēki pārvietojas visvairāk, kur ir lielākā cilvēku un automašīnu kustība (publiskajā lietošanā esošie ceļi un ietves, kā arī paaugstinātas lietošanas intensitātes teritorijas). Taču gadījumā, ja arī pēc plkst. 6:00 no rīta sētnieku mājas tuvumā nemanāt, aicinām informēt par situāciju RNP, zvanot 8900 – atbildīgie darbinieki nekavējoties iesaistīsies situācijas risināšanā.
Svarīgi atcerēties, ka arī sētnieks, tāpat kā ikviens no mums, ir tikai cilvēks – sētnieka darbs, lapu grābšana, pagalmu attīrīšana no sniega, ir fiziski smags darbs, tas prasa daudz pūļu un spēka. Ir gadījumi, kad arī RNP čaklajiem sētniekiem ir nepieciešama palīdzība, tad diemžēl teritorijas uzkopšana var aizkavēties, kamēr tiek noorganizēts alternatīvs risinājums. Piemēram, vēl šīs ziemas sākumā – pirmajā dienā, kad sāka snigt, vienam no RNP sētniekam, palika slikti ar veselību, kā rezultātā sētnieks tika nogādāts slimnīcā. Lai nodrošinātu mājas teritorijas uzkopšanu, tika piesaistīti tuvumā esošo māju sētnieki kolēģa aizvietošanai, kamēr viņš atrodas slimnīcā un atveseļojas.
3. Ko darīt, ja snigšana tik stipra, ka pa pagalma ceļu nevar nemaz pabraukt?
Gadījumā, ja notiek pastiprināta snigšana un sniega sega pilsētā sāk ievērojami palielināties, RNP piesaista arī traktortehniku, kas veic piebraucamo ceļu un pagalmu attīrīšanu no sniega. Taču arī traktortehnikai ir savi ierobežojumi, visbiežāk – cilvēciskais faktors, jo māju iedzīvotāji savas automašīnas novieto pie savām mājām vai to tuvumā, tādējādi bieži vien ierobežojot iespēju mājas apsaimniekotājam veikt pagalmu attīrīšanu ar traktoru – traktors mazajās ieliņās un pagalmos bieži vien nevar iebraukt, jo automašīnas novietotas tik cieši, ka pat ar vieglo automašīnu ir sarežģīti izbraukt, nemaz nerunājot par lielāku gabarītu traktoru ar sniega lāpstu! Arī sētniekam attīrīt teritoriju no sniega pilnībā ir teju neiespējami vietās, kur automašīnas novietotas tuvu, tuvu viena otrai.
Lai arī Jūsu mājas pagalmā apsaimniekotājs nepieciešamības gadījumā varētu iztīrīt celiņus, aicinām būt vērīgiem, ja pamanāt paziņojumus, ka noteiktā dienā un laikā plānots tīrīt Jūsu mājas pagalmu ar traktortehniku, aicinām automašīnas plānotajā tīrīšanas laikā novietot citur. Citādi ir liela varbūtība, ka traktors nespēs izbraukt cauri Jūsu pagalmam, netiekot tajā iekšā, un mājas iedzīvotāji paliks ar sniega pilnu pagalmu līdz nākamajam apsaimniekotāja mēģinājumam piekļūt pagalmam.
4.Kā jāatbrīvojas no lāstekām uz sava balkona vai uz mājas jumta?
Bērnībā lāstekas atrast un nolauzt bija teju vai tik pat liels prieks kā pikošanās vai sniega vīra velšana. Bet pilsētvidē tās var būt pat bīstamas. Lāstekas uz uz ēku jumtiem, balkonu malām un lietus ūdens notekrenēm visbiežāk parādās laikā, kad ārā ir mainīgi laikapstākļi. Uzsnieg sniegs, paliek siltāks, tas sāk kust – paliek aukstāks, izkusušais sniegs sasalst ledū, veidojot lāsteku. Notekrenēs parasti redzams lēni kusis sniegs, kas pamazām arvien vairāk sasalst ledū, arī uz reklāmas izkārtnēm, kuru iekšienē ir apgaismojums, ir pamanāmas gan lielākas, gan mazākas lāstekas. Tas notiek tāpēc, ka uz tām uzsnigušais sniegs sāk kust, jo sniegu “uzsilda” reklāmas izkārtne, kas ieslēgtā režīmā ir siltāka par uzsnigušo sniegu. Sniegs nokūst – sāk tecēt pāri izkārtnes malām un pamazām sasalst, veidojot lāstekas.
Kāpēc vienām mājām jumtu malā nav lāsteku, bet otrām tās veidojas? Visbiežāk novērojams, ka lāstekas parādās tieši tām mājām, kurās nav siltināti bēniņu pārsegumi.
Ja mājai nosiltina bēniņu pārsegumu, tad siltums no mājas dzīvokļiem “tiek noturēts” telpās un nenonāk bēniņos. Rezultātā arī jumta seguma temperatūra netiek paaugstināta ēkas siltuma zudumu dēļ. Iedomājieties, ir jumts, uz kura uzsnieg sniegs. Jumta segums ir siltāks, nekā sniegs. Sniegs sāk kust un tecēt lejā pa slīpo jumtu līdz apmalei, kur temperatūra ir ievērojami zemāka un izkusušais sniegs pamazām atkal sasalst, nu jau veidojot lāsteku, kas kļūst arvien lielāka un lielāka.
Savukārt vasarā ir tieši pretēji – kad bēniņu telpas tiek uzsildītas, saules stariem apspīdot jumtu, karstums caur bēniņu telpām nenonāk dzīvokļos, tādējādi tiek iespēju robežās saglabāts komforta līmenis dzīvokļos. Tāpēc galvenais ceļš pretī siltuma zuduma samazināšanai, kā arī lāsteku novēršanai – bēniņu pārseguma siltināšana.
5.Kā rīkojas RNP, pamanot lāstekas uz jumta malas?
Gadījumos, kad tiek pamanītas lāstekas vietās, kas atrodas virs ietves, RNP norobežo teritoriju, lai iedzīvotāji un garāmgājēji redzētu, ka norobežotajai teritorijai cauri iet nedrīkst. Protams, ka jumtu ir iespējams attīrīt no sniega un lāstekām, taču jāņem vērā, ka tas ir papildu pakalpojums, kura saņemšana mājas iedzīvotājiem veidos papildu izmaksas, jo, lai notīrītu sniegu vai lāstekas, nepieciešams autopacēlājs, kā arī atsevišķos gadījumos speciālisti – alpīnisti, kas var veikt darbus, atrodoties uz jumta
Sniega tīrīšana no daudzdzīvokļu māju jumtiem arī ir maksas pakalpojums.
Apsaimniekošanas maksā nav iekļautas izmaksas par sniega tīrīšanu no jumtiem. Izmaksas (līdz 1,15 EUR/m² (bez PVN)) par jumta m² tīrīšanu tiks iekļautas
nākamā mēneša komunālo pakalpojumu rēķinos, pēc darba veikšanas. Par kopējo izpildīto darbu summu iedzīvotāji tiek informēti atsevišķi.
Ja pamanāt lāstekas vai sniega kupenas uz mājas jumta malas, bet norobežojošās lentes vēl nav uzstādītas, droši zvaniet 8900. Iespējami operatīvi tiks uzstādīti norobežojumi vai arī atjaunoti bojātie norobežojumi.
Informācijas avots: www.Riga.lv (raksta hipersaite:Sniegs manā pagalmā. Kam jātīra un cik bieži?)
