2021-01-04
Legioneloze jeb leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis). Slimībai raksturīgs straujš sākums, temperatūrai paaugstinoties līdz 39 – 40,5°C, novēro sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus.
Ja tiek novēroti šādi simptomi, iedzīvotāji tiek aicināti nekavējoties vērsties pie sava ģimenes ārsta.
Kā iespējams inficēties ar legionelozi?
Infekcijas avots ir baktēriju (legionellu) saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām. Pie iekārtām, kas veido ūdens aerosolu, pieder karstā un aukstā ūdens sistēmas, t.sk. dušas un krāni, virpuļvannas vai baseini, turku pirtis un saunas, karstie avoti, gaisa mitrinātāji, gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas, dekoratīvās strūklakas u.c. Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā!
Dabā legionellas sastopamas nelielā daudzumā ezeros un upēs. Tās var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās +20°C līdz +45°C un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu u.c.) klātbūtnē. Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos. Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums, neaizsniedzamas vietas un kuras nevar iztīrīt, ūdens stagnācija (zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels ūdens apjoms), negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem +50°C, korozija u.c. faktori.
Kā sevi pasargāt no inficēšanās ar legionelozi?
Lai izvairītos no inficēšanās dzīves vietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20°C, bet karstā – virs +50°C (aptuveni vienas minūtes laikā ūdeni notecinot būtu jātek šādam ūdenim). Svarīgi regulāri veikt dušu galviņu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ar augstu temperatūru, ieliekot verdoša ūdenī. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti.
Ja esat devušies atvaļinājumā un, atgriežoties neļaujat ūdenim tecēt, tad risks pastāv. Ja ūdens ilgi netiek izmantots, tad labāk atgriezt krānu, ļaut tam patecēt, un tikai tad to izmantot. Jo tā jūs atbrīvosities no jebkurām infekciju izraisošam baktērijām. Tas pats attiecas arī uz dušu, jo ar legionelozi iespējams saslimt arī ejot dušā, ieelpojot tvaiku.
Kādus preventīvus pasākumus veic SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”?
Saskaņā ar noteikumiem, mājas pārvaldnieks regulē temperatūras režīmu atkarībā no diennakts laika un laika apstākļiem – ar mērķi optimizēt siltumenerģijas patēriņu.
Ja mājas dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par uzstādāmo režīmu, tad pārvaldnieks to uzstāda pats, ņemot vērā faktorus un tehniskās iespējas mājā, rekomendācijas legionellas profilaksei, applaucēšanās risku, cauruļvadu tehnisko stāvokli, kā arī ekonomisku siltumenerģijas izlietojumu.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” visās mājās, kas nav pieņēmušas individuālu lēmumu, nodrošina ūdens uzsildīšanu siltuma mezglā līdz 55 grādiem, jo pie šīs temperatūras legionellas baktērijas nevairojas un ilgstošā šādas temperatūras ietekmē tās iet bojā. Bieži tiek runāts, ka legionellas baktēriju profilaksei būtu nepieciešams ūdens temperatūru virs 65 grādiem, taču uzturot šādu ūdens temperatūru pastāv applaucēšanās risks. Tāpat jāņem vērā viens svarīgs faktors – cauruļu tehniskais stāvoklis. Ja tās ir aizaugušas, dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums par to nomaiņu.
