2021-09-15
Bez elektrības ikdiena nav iedomājama – tā ir mūsu sabiedrotā kā darba un mācību gaitās, tā arī atpūtas brīžos. Šis elements ir tik pierasts un ikdienišķs, ka aizmirstam par drošību, elektrības lietošanas pamatnoteikumiem, kā arī savas vai pārvaldnieka atbildības jomas.
Kādi ir visbiežākie iemesli elektroenerģijas apgādes traucējumiem dzīvoklī?
Neskaitot ārējos bojājumus, kas galvenokārt ir saistīti ar dabas stihijām, biežākais traucējuma iemesls ir kļūmīga elektroierīču ekspluatācija un tās izraisīti bojājumi tīklā, gaismas slēdžos un kontaktligzdās, kā arī bojātas elektroierīces. Bojājumi tīklā visbiežāk notiek tādēļ, ka dažās iekārtās kontakti, saskaroties ar mitrumu, var oksidēties vai apdegt, līdz ar to šo kontaktu pretestība pieaug un tie pastiprināti uzkarst, turpinot bojāties.
Otrs izplatīts traucējuma iemesls ir īssavienojums, kas parasti notiek, ja izkususi vadu izolācija vai sabojājušās citas elektroierīces detaļas. Parasti tas veicina ļoti strauju ierīces darbības pārtraukšanos vai arī tūlītēju drošinātāju izslēgšanos.
Šādus bojājumus elektroiekārtās var izraisīt vairāki iemesli – darbība nepiemērotos apstākļos, piemēram, vietās ar pārāk augstu mitrumu, vai aizaugšana ar kaļķakmeni, elektroierīces dzesēšanas iekārtas piesārņojums ar putekļiem vai arī iekārtas ekspluatācijas termiņa beigas.
Kā rīkoties, ja dzīvoklī pēkšņi ir pazudusi elektroenerģijas padeve?
Vispirms jāpārliecinās, vai bojājums ir lokāls. Diennakts tumšajā laikā, ja iespējams, ir vērts pavērties pa logu un pārliecināties, vai elektroenerģijas padeve ir pārtraukta arī kaimiņos. Taču diennakts gaišajā laikā – ielūkoties kaimiņu elektroenerģijas skaitītājos. Ja konstatēts, ka elektroenerģijas apgāde traucēta tikai konkrētajam dzīvoklim, jāveic drošinātāju pārbaude. Ja tiek secināts, ka ir izslēgušies drošinātāji, pirms to atkārtotas ieslēgšanas vai nomaiņas, jāatceras, kādas elektroierīces izmantotas pirms elektroenerģijas strāvas pārtraukuma. Operatīvi šīs ierīces jāapskata un jāpārliecinās, vai kādai no tām ir pamanāmi bojājumi, piemēram, pārkaršana vai deguma smaka.
Konstatējot bojājumu, bojātā ierīce jāatslēdz no tīkla un tikai pēc tam būtu pieļaujams atjaunot elektroenerģijas padevi dzīvoklim vai tā daļai. Jārēķinās, ka bojātā elektroierīce dažos gadījumos var izraisīt arī kontaktligzdu vai vadu bojājumus, tādēļ pēc elektroenerģijas padeves atjaunošanas noteikti būtu vērts rūpīgi novērot, vai tīkla un ierīču darbībā nesaglabājas kādi traucējumi, kā arī apsvērt iespēju lūgt speciālistam veikt profilaktisku kontaktligzdu un tīkla pārbaudi.
Savukārt, ja pamanāmi bojājumi iekārtām vai kontaktligzdām apskates laikā netiek atrasti, būtu ieteicams pārbaudīt dzīvoklī izvietoto elektroierīču izvietojumu un pārliecināties, vai kādam tīkla atzaram vai kontaktligzdai nav pieslēgts nesamērīgi liels ierīču skaits. Īpaši jāpievērš uzmanība tam, vai ierīces, kurām ir paredzēts arī kontakts zemējumam, ir pieslēgtas attiecīgajām kontaktligzdām vai piemērotiem pagarinātajiem.
Kas par ko ir atbildīgs?
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants paredz, ka elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašuma daļai (arī kopīpašumā izvietoto iekārtu darbības nodrošināšanai) ir viena no obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām,piemēram:
Savukārt, par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atsevišķā īpašuma (dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcu u.c.) elektroiekārtu tehnisko stāvokli ir atbildīgs īpašuma valdītājs vai īpašnieks (lietotājs).
Lietotājs ir atbildīgs par savu elektroiekārtu un elektroietaišu pieslēgšanu, tehnisko stāvokli un kvalificētu apkalpošanu. Lietotājs pats pieņem lēmumu par nepieciešamo elektroapgādes drošumu, t. i., nepieciešamību novērst elektroenerģijas piegādes pārtraukumus un savu elektroietaišu bojājumus, kas var rasties atsevišķu elektroapgādes sistēmas elementu bojājumu, remonta vai plānoto atslēgumu laikā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās daļas 2. punktu inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem, ir dzīvokļa atsevišķais īpašuma elements, par kura tehnisko stāvokli atbildīgs ir pats dzīvokļa īpašnieks. Tas attiecās gan uz iekšējiem elektriskajiem tīkliem dzīvoklī, gan ārējiem ārpus dzīvokļa līdz kopīpašuma stāvvadiem.
Kas jāzina par elektroinstalācijas pārbaudi?
Elektroinstalācijas pārbaudi dzīvojamās mājas koplietošanas daļās nodrošina daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona jeb pārvaldnieks, savukārt dzīvokļos – tā īpašnieks vai cits lietotājs, ja to paredz līgums.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi) 58. punkts paredz, ka elektroinstalācijas (arī zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) jāpārbauda vismaz reizi 10 gados, bet, ja objektā vai teritorijā ir sprādzienbīstama vide, tas jādara reizi divos gados, ja ir ķīmiski agresīva vide – reizi gadā. Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāte, piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalnē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās, ir jāpārbauda ar termokameru. Šo pārbaudi veic reizē ar elektroinstalācijas pārbaudi. Gan elektroinstalācijas pārbaudi, gan elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru var veikt persona, kura atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1041 “Noteikumi par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības” ir saņēmusi atbilstošu apmācību un ieguvusi pielaidi attiecīgajai elektrodrošības grupai.
