2014-10-27
Sākoties kārtējai rudens un ziemas sezonai, nākas saprast, ka atkal tuvojas nokrišņi, sals un auksts vējš. Paši sevi ikdienā silti saģērbjam, bet ko darīt ar māju? Māju tik viegli neapģērbt, taču pasargāt to no aukstuma un sasildīt tomēr nepieciešams. Apkures izmaksas ir augstas, savukārt mājas siltumnoturība diemžēl mēdz būt ļoti zema – tāpēc ir svarīgi izvērtēt mājas siltināšanas iespēju.
Protams, mājas siltināšanas darbu izmaksas nav zemas, taču dārgāk par mājas siltināšanu izmaksā pati apkure – siltuma patēriņš ir ievērojami lielāks, ja māja siltumu nespēj noturēt – visbiežāk tas aizplūst caur ārsienām, caur pamatiem, caur logiem un jumtu.
NEPIECIEŠAMĪBA VEIKT DZĪVOJAMO MĀJU SILTINĀŠANU:
Aptuveni 90% no dzīvojamā fonda veido mājas, kuru ārējās sienas neatbilst Eiropas siltumtehniskajiem standartiem. Dzīvojamo fondu veido 60.-80.gados būvētas sērijveida dzīvojamās mājas, kurās ar katru gadu pieaug siltuma patēriņš, jo netiek veikti kapitālie remonti, līdz ar to ēkas norobežojošas konstrukcijas nolietojas, un māju tehniskais stāvoklis kļūst aizvien kritiskāks.
Lai novērstu milzīgos siltuma zudumus, kā arī iegūtu vizuāli pievilcīgu māju, nepieciešams veikt dzīvojamo māju siltināšanu.
Ievērojami lētāk un izdevīgāk ir veikt mājas kopējo renovāciju un par to vēl saņemt ERAF līdzfinansējumu, nekā veikt atsevišķus mājas remonta darbus plānoto remontdarbu ietvaros.
ERAF FINANSĒJUMS:
Jaunajā ES fondu plānošanas periodā ir paredzēts 150 miljonu EUR liels ERAF finansējuma apmērs dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Šobrīd vēl Ekonomikas ministrija izstrādā nosacījumus ERAF finansējuma saņemšanai.
IEGUVUMI NO DZĪVOJAMĀS MĀJAS SILTINĀŠANAS:
Cilvēki pēc dzīvojamās mājas renovācijas sāk saudzīgāk izturēties pret mājas kopīpašumu un vairāk paši iesaistās tā sakārtošanā. Ēku vizuālā izskata maiņa motivē cilvēkus remontēt arī savus dzīvokļus, sakārtot un labiekārtot pagalmus.
PIEMĒRS: māja Bauskas ielā 51, Rīgā, PIRMS un PĒC siltināšanas darbu izpildes:
VEICAMĀS DARBĪBAS PIRMS DZĪVOJAMĀS MĀJAS RENOVĀCIJAS:
Dzīvojamai mājai:
Lai SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” uzsāktu darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas energoaudita veikšanu, tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošanu, ēkas fasādes vienkāršotas renovācijas projekta vai tehniskā projekta izstrādi, nepieciešams pieņemt attiecīgu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu (dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai aptaujas veidā).
Nepieciešamības gadījumā dzīvokļu īpašnieku kopsapulci organizē SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” darbinieks, kurš sniedz skaidrojumus un atbild uz visiem dzīvokļu īpašnieku jautājumiem par dzīvojamo māju siltināšanu.
Pēc tehniskās dokumentācijas izstrādes dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem lēmums par dzīvojamās mājas siltināšanu, kurā tiek norādīti konkrēti energoefektivitātes pasākumi, maksimālās izmaksas, pilnvarojums SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” veikt visas nepieciešamās darbības projekta īstenošanai – tai skaitā ERAF atbalsta finansējuma saņemšanai, kā arī citi ar siltināšanu saistītie jautājumi.
IESPĒJA VEIKT PAŠVALDĪBAS LĪDZFINANSĒTO ENERGOAUDITU:
Lai apzinātu siltuma zuduma cēloņus dzīvojamā mājā, kā arī to novēršanas iespējas, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iesaka veikt dzīvojamās mājas energoauditu. Dzīvojamās mājas energoaudita veikšana ir obligāta, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki plāno lemt par dzīvojamās mājas siltināšanu.
Energoaudita pārskats sniegs informāciju par:
Saskaņā ar Rīgas domes 2013.gada 24.septembra saistošajiem noteikumiem Nr.47 „Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā” dzīvojamo māju energoauditu veikšanai ir paredzēts pašvaldības līdzfinansējums 80% apmērā no energoaudita izmaksām, bet ne vairāk kā 426,86 EUR.
PIEMĒRS: Ja energoaudita kopējās izmaksas ir 530 EUR, no tām 80% jeb 424 EUR apmaksā no pašvaldības līdzekļiem, dzīvokļu īpašniekiem jāapmaksā tikai 20% jeb 106 EUR.
Lai SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” uzsāktu darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas energoaudita veikšanu, nepieciešams pieņemt attiecīgu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu (dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai aptaujas veidā).
Pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma saņemšanas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārbauda vai tas ir spēkā, sagatavo pieteikumu par energoaudita veikšanu un to iesniedz pašvaldības aģentūrā „Rīgas enerģētikas aģentūra” (REA).
REA attiecīgi tālāk organizē iepirkumu, lai dzīvojamo māju energoaudita veikšanai piesaistītu sertificētus energoauditorus un pēc iepirkuma procedūras beigām slēdz trīspusējos līgumus starp REA, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” un energoaudita veicēju.
Darbības:
*Lēmumu iespējams pieņemt sasaucot dzīvokļu īpašnieku KOPSAPULCI vai veicot APTAUJU.
Papildus informācija:
Vienotais informatīvais tālruņa numurs 8900;
E-pasta adrese jautājumiem par māju siltināšanu: siltinasana@rnparvaldnieks.lv;
RNP Klientu apkalpošanas centru atrašanās vietas un darba laiks pieejams ŠEIT.
“Rīgas enerģētikas aģentūras” mājas lapa: http://www.rea.riga.lv/
