Par zemes nomas maksas paziņojumiem

“Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) kopš 2017.gada janvāra sākuma ir saņemti vairāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku iesniegumi un telefoniski pieteikumi par pastkastītēs saņemtajiem paziņojumiem no AS “Pilsētas zemes dienests” (pirms nosaukuma maiņas – AS “Juridiskais birojs “SPECIALIS””) vai SIA “Vienotais norēķinu centrs” par zemes nomas parādu par periodu no 2008. gada 1. janvāra.

Informācija par iedzīvotāju pastkastītēs ievietotiem paziņojumiem RNP saņemta no 47 dzīvojamo māju iedzīvotājiem (kopā 3000 dzīvokļu iedzīvotāji) par AS “Pilsētas zemes dienests” paziņojumiem saistībā zemes nomas parādu ar pieprasījumu veikt apmaksu. Jau 21 dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem (1355 dzīvokļu īpašniekiem), ir sniegta detalizēta informācija rakstveidā par to, uz kādiem zemes gabaliem atrodas dzīvojamā māja un vai paziņojumos norādītajā laika periodā ir bijis noslēgts zemes nomas līgums. Ņemot vērā nepieciešamību apstrādāt liela apjoma informāciju, pārējo 26 dzīvojamo māju īpašniekiem šobrīd vēstulēs tiek sniegta vispārēja rakstura informācija par tiesību normām, kas paziņojumā norādītajā laika periodā regulēja zemes nomas maksas apmēru.

Sabiedrība detalizētu informāciju par to, uz cik zemesgabaliem atrodas konkrētā dzīvojamā māja un par kādiem zemesgabaliem paziņojumos norādītajos periodos bija noslēgti zemes nomas līgumi, plāno apkopot līdz 2017.gada 31.martam un par to informēt arī dzīvojamo māju īpašniekus.

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI UN ATBILDES

1. Kas šos paziņojumus ir izsūtījis? Šo maksu pieprasa valsts, pašvaldība vai kāds cits?
   Atbilde: Paziņojumus nav izsūtījis SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Paziņojumus ir izsūtījis AS “Pilsētas zemes dienests” vai SIA “Vienotais norēķinu centrs”, kas ir noteiktu zemesgabalu īpašnieks vai īpašnieka iespējamais pārstāvis. Minētās juridiskās personas nav ne valsts, ne pašvaldības institūcijas.
2. Vai man ir jāmaksā paziņojumā norādīta summa, ja tolaik nemaz nebiju dzīvokļa īpašnieks, turklāt paziņojuma adresātā ir norādīta, nevis konkrēta persona (vārds, uzvārds), bet gan “Dzīvokļa īpašniekam”?
   Atbilde: Nē, zemes nomas maksa nav jāveic, ja laika periodā, par kuru tiek pieprasīta zemes nomas maksa (piemēram, 2008.-2010.gadā) nebijāt dzīvokļa īpašnieks. Tādā gadījumā zemes nomas maksas pieprasījums par iepriekšējiem periodiem uz šī brīža dzīvokļa īpašnieku nav attiecināms (ja īpašuma tiesības iegūtas pēc pieprasītā/norādītā perioda).
3. Kā es varu zināt, vai paziņojumā norādītā summa ir atbilstoša normatīvajiem aktiem – vai tā nav pārāk liela?
   Atbilde: RNP viedoklis par tiesību normām, kas paziņojumos norādītajos periodos noteica zemes nomas maksas aprēķināšanas kārtību un kritērijus, ir norādīts sadaļā “Par tiesību normām”. Ja dzīvokļu īpašniekiem ir papildus jautājumi, tad ir jāraksta RNP, jautājumus var uzdot tos nosūtot uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv.
4. Savulaik rēķinos jau bija iekļauta zemes nomas maksa, visus rēķinus esmu apmaksājis savlaicīgi, bet esmu tik un tā saņēmis paziņojumu – kāpēc tā?
   Atbilde: Māja var atrasties uz vairākiem zemesgabaliem – gan diviem, gan trīs un vairāk. Var būt arī gadījumi, kad māja atrodas uz viena zemesgabala, kuram ir vairāki kopīpašnieki – līdz ar to katrs kopīpašnieks var pieprasīt zemes nomas maksu atbilstoši domājamās daļas lielumam (zemesgrāmatā norādītajam), kā arī atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un to noteiktajiem ierobežojumiem, ja tie konkrētā situācijā ir piemērojami. Līdz ar to paziņojumā minētajā laika posmā maksājumi par zemes nomu varēja tikt veikti arī par citiem zemes īpašniekiem (ne par AS “Pilsētas zemes dienests”) piederošo zemi, šobrīd RNP pārbauda informāciju aprēķināto zemes nomas maksu par paziņojumos norādītajiem periodiem.
5. Kāpēc “Rīgas namu pārvaldnieks” neinformēja par situāciju pirms iedzīvotāji saņēma paziņojumus par zemes nomas maksu pat par 2008.gadu?
   Atbilde: Zemesgabala īpašnieks 2017.gada janvārī (kad pēc RNP rīcībā esošās informācijas dzīvojamo māju iedzīvotāji sāka saņemt paziņojumus pastkastītēs) nav vērsies SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” jautājumā par zemes nomas maksu iepriekšējos periodos (2008.-2010.g.). Zemesgabalu īpašnieks (vai īpašnieka pārstāvis) paziņojumus ar pieprasījumu veikt maksu par zemes nomu iepriekšējos gados ir nosūtījis dzīvojamo māju iedzīvotājiem, savlaicīgi par to nesniedzot informāciju RNP.

PAR TIESĪBU NORMĀM

Ievērojot dzīvojamo māju dzīvokļu īpašumu īpašnieku apjomīgo iesniegumu un telefonisko pieteikumu skaitu, vēršam klientu uzmanību uz tiesību normām, kādas tajā laikā bija spēkā, nosakot zemes nomas maksas apmēru:

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 54.panta otro daļu, kas bija spēkā līdz pat 2009.gada 1.novembrim, tika noteikts, ka zemes nomas maksa nedrīkst pārsniegt 5% gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības. Privatizācijas likumā 2008.gada 27.martā spēkā stājās grozījumi, papildinot likumu ar pārejas noteikumu 40.punktu. Saskaņā ar šiem grozījumiem likumdevējs ierobežoja nomas maksas apmēru, nosakot, ka zemes nomas maksas apmērs 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes gabala nomas maksas apmēru vairāk kā par 25 procentiem.

Paziņojumos norādītie zemes nomas maksas apmēri tiek aprēķināti, ņemot vērā 5% no zemesgabala kadastrālās vērtības attiecīgajā gadā periodā līdz 2009.gada 31.oktobrim un 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības attiecīgajā gadā periodā no 2009.gada 1.novembra līdz 2010.gada 31.decembrim.

Papildus norādām, ka dzīvojamo māju dzīvokļu īpašumu īpašniekiem un zemesgabalu īpašniekiem ir savstarpējs pienākums noslēgt zemes nomas līgumu saskaņā ar Privatizācijas likuma 50.panta pirmās daļas 3.punktu un 54.panta pirmo daļu. Līdz ar to jebkurš zemesgabala īpašnieks, lai sakārtotu piespiedu nomas tiesiskās attiecības, ir tiesīgs vērsties pie dzīvojamo māju dzīvokļu īpašumu īpašniekiem bez attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldnieka starpniecības.

Ievērojot atšķirīgo tiesu praksi, nosakot zemes nomas maksas apmēru, šajā gadījumā tikai tiesa var izšķirt strīdu par zemes nomas maksas parāda apmēru periodā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim.

RNP rīcībā esošā informācija par tiesu praksi liecina, ka saistību tiesību izpildījumu kreditors no parādnieka ir tiesīgs prasīt likumā noteiktajā noilguma termiņā, tas ir, 10.gadu laikā. Zemesgabala īpašnieks zemes nomas maksu var prasīt tikai no tām personām, kuras attiecīgajā periodā bija dzīvokļa īpašuma dzīvojamā mājā īpašnieks. Savukārt dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktu.

Piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālie jautājumi, pieejami: https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/piespiedu-nomas-tiesisko-attiecibu-aktualie-jautajumi-1

Šim rakstam ir informatīvs raksturs, jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām idzīvokļu īpašniekus (vai īpašnieka pilnvaroto pārstāvi) vērsties “Rīgas namu pārvaldnieks” klientu apkalpošanas centros klātienē vai iesūtīt jautājumus e-pastā: rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv. 

• 35
• 26