2018-07-07
gadu beigās: gadu gaitā noplukušās fasāžu sienas, vizuāli nepievilcīgs kopskats uz ēkām kopumā, kā arī ēku koplietošanas telpās. Garš, ēku uzturēšanai tuvākajā nākotnē, obligāti veicamo darbu saraksts, kas gadiem atlikts dzīvokļu īpašnieku rocības dēļ.
Un tikai viena no šīm “Staļina laika mājām” stipri izceļas uz pārējo “bēdubrāļu” fona – mājai Viestura prospektā 83 tiek veikta pilnīga renovācija par ES fondu finansējumu, ko nodrošina finanšu institūcija “Altum”. Kā iedzīvotājiem izdevies vienoties par remontu, pastāsta dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona Gatis Kalniņš.
Kā kaimiņi pierunāti veikt remontu?
Gatis mājā Viestura prospektā dzīvo tikai divus gadus. Šo vietu viņš izvēlējies vairāku iemeslu dēļ – tuvu pilsētas centram, zaļa apkārtne, blakus atrodas Mežaparks, kurp ved nesen remontēta iela.
“Šī māja remontu nav redzējusi kopš uzbūvēšanas brīža. Vienīgais uzlabojums ir centrālā apkure. Agrāk mājā bijusi malkas apkure. Kad es šeit ievācos, tika izveidota Eirofondu programma ar iespēju saņemt 50% līdzfinansējumu mājas renovācijai. Mūsu mājā ir tikai 12 dzīvokļi: katrā kāpņu telpā seši. Visi dzīvokļi ir Zemesgrāmatā un namīpašums ir sadalīts dzīvokļu īpašumos. Tāpēc vienoties savā starpā nebija grūti,” stāsta mājas pārstāvis.
Cik liels bija Altum piešķirtais grants?
Dzīvokļu īpašnieki vienojušies, ka savā mājā remontēs visu uzreiz: no cokolstāva līdz pat jumtam. Par mājas uzkrājumiem tika veikta cenu aptauja un izvēlēts projektētājs, kas sastādīja projektu ar kritērijiem dalībai “Altum” programmā.
ES finansējumu var saņemt vienam mērķim: lai paaugstinātu energoefektivitāti un samazinātu izdevumus par siltumenerģiju. Visi aprēķini tiek balstīti uz to, cik daudz mazāk konkrētā māja patērēs siltumenerģiju. Aprēķini rāda, ka ekonomija būs 50%. “Altum” piešķīra grantu 50% apmērā no kopējā renovācijas finansējuma. Atzīmējam, ka Eiropas finansējumu var saņemt tikai līdz 2022. gadam. Iedzīvotāji saskaitījuši, ka šajā laika posmā uzkrājumus izveidot nav iespējams, tāpēc piešķirtajam grantam papildus nolemts ņemt bankas kredītu ar 15 gadu atmaksas termiņu.
Finansējuma apmērs: aptuveni 175000 eiro, no kurām 50% sedz ES sfruktūrfondi
Kur veidojas mājas ekonomiskais izdevīgums?
“Pirmais ir ekonomija par siltumu. Par to, cik daudz būs jāmaksā, ņemot vērā ikmēneša kredītmaksājumus, mēs uzzināsim pēc renovācijas beigām. Otrais – pozīcijas “uzkrājumi remontdarbiem” pārskatīšana: pēc kapitālremonta lieli uzkrājumi nebūs nepieciešami. Un trešais – mēs saņemsim 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim,” paskaidroja Gatis Kalniņš.
Iedzīvotāji saskaitījuši, ka ikmēneša bankas maksājums sastādīs aptuveni 1 eiro par kvadrātmetru. Un lielāko daļu līdzekļu māja atgūs, ieekonomējot ar maksājumiem par siltumu, samazinot izmaksas par remontdarbiem un ietaupot ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Tāpēc gala summa var sastādīt aptuveni 15-20 eirocentus par kvadrātmetru. Ja iedzīvotājiem ir brīvi līdzekļi, viņi var bankas kredītu nomaksāt ātrāk.
Cik ilgi noritējusi saskaņošana?
Aptaujāt kaimiņus Gatis Kalniņš uzsācis 2015. gada rudenī, 2016. gadā noritējusi projektēšana un darbu saskaņošana. 2017. gadā darbi nav uzsākti, jo bijušas grūtības ar iepirkuma konkursa rīkošanu. Konkursi noslēgušies 2018. gadā un pavasarī uzsākti darbi. Tas ir, lai sagatavotos procesam, bija nepieciešami 2,5 gadi. Darbi turpināsies līdz augusta vidum, kopumā tie aizņem aptuveni trīs mēnešus. No iedzīvotāju puses darbus vada pats Gatis. “Taču es to visu nevarētu paveikt viens. Piemēram, lai saskaņotu mājas fasādes vai kāpņu telpas krāsu, es apspriežos ar iedzīvotājiem,” viņš atzīmēja.
Kādu palīdzību sniedza “Rīgas namu pārvaldnieks”?
Kā atzīmē mūsu sarunu biedrs, finansējuma saņemšanas process bijis samērā sarežģīts. “Gan mums, gan “Rīgas namu pārvaldniekam” (RNP), jo programma tika uzsākta, bet Ministru kabinets vēl nebija sagatavojis tās īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus. Turklāt finanšu institūcija “Altum” procesu veikusi pirmo reizi (līdz šim grantus piešķīrusi LIAA). Lielu ieguldījumu sniedz RNP speciālisti. Viņi izskaidrojuši likumdošanu, palīdzējuši sagatavot dokumentus bankas kredītam, sadarbībai ar “Altum”. Mēs bijām pasūtītāji, kura vārdā RNP rīkoja iepirkumus: izveidoja konkursu nolikumus, rīkoja konkursus, palīdzēja atlasīt uzņēmumus. RNP bija trešā puse slēdzot līgumus, kuros arī minēts, ka būvnieki mums dod trīs gadu garantiju! RNP piedalās iknedēļas sapulcēs renovācijas laikā, uz šīm sapulcēm dodos arī es, celtnieki, tehniskās uzraudzības un būvuzraudzības pārstāvji,” atzīmē Gatis Kalniņš.
Pēc viņa vārdiem, teorētiski pastāv iespēja, ka iedzīvotāji, ja viņiem ir daudz brīvā laika, var paši iedziļināties likumdošanas niansēs, juridiskajos sīkumos, finanšu un grāmatvedības dokumentos. Taču Gatis uzskata, ka vienkāršajiem cilvēkiem tas būtu pārāk sarežģīti. “Algot speciālistu no malas ir dārgi. Tāpēc esam apmierināti, ka vidutāja funkciju pilda RNP juristi un speciālisti,” viņš papildināja.
Kādus darbus izdevies paveikt par Eiropas finansējuma līdzekļiem?
Galvenie darbi, kas mājai ļoti bijuši nepieciešami, lai samazinātu siltuma zudumus, bijuši ārsienu siltināšana, apmešana un krāsošana, cokolstāva siltināšana, apmešana, logu nomaiņa vietās, kur vēl aizvien bijuši koka logi, pagraba logu nomaiņa un restu uzstādīšana, bēniņu pārsegumu siltināšana, visa jumta nomaiņa, jumta latojuma nomaiņa uz jaunu, jumta materiālā maiņā – no šifera uz metālu. Ļoti daudz darbu tiks veikti telpu iekšienē. Vispirms mēs vēlētos atbrīvoties no liekajiem vadiem, ko ievilkuši neskaitāmi esoši un vairs neeksistējoši telekomunikāciju uzņēmumi, bet vajadzīgos vadus ievilkt paneļos.
Ap māju tiks nomainīts bruģis. Kāpņu telpās tiks veikts remonts, kurā ietilpst elektroinstalāciju nomaiņa, tiks uzstādīts apgaismojums ar sensoriem, veikta pastkastīšu nomaiņa, komunikācijas tiks ievilktas paneļos, tiks krāsotas grīdas un sienas. Būtiski tiks uzlabota dzīvokļos arī ventilācijas sistēma – katrā dzīvoklī iebūvējot rekuperācijas iekārtas, kas Rīgā ir tikai nedaudzos jauno projektu daudzdzīvokļu namos. Centīgi darbus veic un organizē būvfirma SIA “Prime Service”.
