2012-02-14
Sarunās ar dzīvokļu īpašniekiem nereti izskan aizdomas par savulaik veiktiem nepamatoti sadārdzinātiem remontdarbiem. Atsevišķos gadījumos pat izskan pārmetumi, ka atsevišķi remondarbi nav veikti vispār. Jautājums virmo dzīvokļu īpašnieku sarunās ne pirmo gadu. Vai Latvijas lielākais namu apsaimniekotājs plāno veikt kādu inventarizāciju par to vai remondarbi vispār ir veikti, kā arī remontam tērēto izdevumu pamatotību, jautājām SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājam Ervinam Straupem.
Nenoliedzami jautājumu par savulaik veiktajiem remonta darbiem, to nepieciešamību,kā arī izmaksām, man uzdod regulāri. Tas ir jautājums, kurš satrauc lielu skaitu dzīvokļu īpašnieku. Līdz ar apvienotā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” izveidošanu esam analizējuši klientu iesniegumus un jautājumus par šīm izmaksām, kā arī vērtējuši mūsu iespējas veikt apjomīgu inventarizāciju, lai sev un klientiem spētu precīzi atbildēt par savulaik veiktajiem remondarbiem – protams, aktuālākais ir jautājums vai šādi darbi ir veikti, vai šo darbu apjoms bijis atbilstošs nepieciešamajiem. Būtiskākais ir izveidot mājas pasi, ietverot kvalitatīvu būves tehnisko apsekošanu.
Vai secināt de facto situāciju jūsu apsaimniekošanā esošajās mājās ir vienīgais iemesls veikt šādu inventarizāciju?
Protams, izvērtēt savulaik veiktos remondarbus ir viens no būtiskajiem jautājumiem uz kuriem, tāpat kā mūsu klienti, vēlamies zināt atbildi. Tomēr būtiskākais elements ir detalizēti apzināt mūsu apsaimniekošanā esošo namu tehnisko stāvokli. Tas nepieciešams, lai mēs spētu kvalitatīvi plānot remondarbus gan katram namam individuāli, gan mūsu apsaimniekošanā esošajām ēkām kopumā. Ņemot vērā smaganējo un laikietilpīgo iepirkumu procedūru mums jāspēj plānot remondarbus ne tikai gada, bet arī divu, trīs un piecu gadu griezumā. Būtiska šī informācija ir arī tāpēc, lai spētu plānot savus cilvēkresursus, plānojot kādi speciālisti, atbilstoši ēku tehniskajam stāvoklim, uzņēmumam būs nepieciešami pēc gada, diviem vai ilgāka perioda. Tikai tad, ja mums būs kvalitatīva informācija par uzņēmumu un tā saimniecību, mēs spēsim kvalificēti analizēt un plānot uzņēmuma attīstību ilgtermiņā.
Kādā veidā un kādos termiņos jūs plānojat veikt šo inventarizāciju?
Pēc būtības tas ir celtniecības audits visām aptuveni 4300 mūsu apsaimniekošanā esošajām ēkām, ietverot pilnu būvkonstrukciju apsekošanu. Rezultātā mums katrai ēkai jāizveido tehniskās apsekošanas pase, kura ietver būvkontrukciju, jumta, pamatu, komunikāciju novērtēšanu. Paralēli tiks veikta arī pēdējos piecos gados izdarīto remonta darbu izvērtēšana. Lai realizētu šo programmu sākotnēji plānojam pieņemt darbā 5 sertificētus būviženierus. Nenoliedzami tas ir apjomīgs darbs un rēķinam, ka tā veikšanai būs nepieciešami vismaz divi gadi.
Kāpēc par atskaites punktu esat ņēmuši piecus gadu periodu? Sūdzības nereti ir arī par senāk veiktiem remonta darbiem.
Runājot par termiņu – piecu gadu periods ir tas, kurā mēs varam pārbaudīt darbu veikšanu gan atbilstoši dokumentācijai – darba uzdevumu lapām, avārijas pieteikumu žurnāla ierakstiem, defektu aktiem, remontdarbu kalkulācijām un citiem dokumentiem, bez tam tos pamatā iespējams pārbaudīt arī apsekojot ēku.
Jāatzīmē arī, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē ēku apsaimniekošanu, dzīvojamo māju tehniskā apsekošana ir obligāti veicama pārvaldīšanas darbība, kas nepieciešama ne vien lai sasniegtu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā nosprausto mērķi – nodrošināt dzīvojamo māju ekspluatāciju un uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī veicinātu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa uzlabošanu visā to ekspluatācijas laikā. Tiek reglamentēta arī pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana, kā arī attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošanu, tostarp pārvaldīšanas darbībām nepieciešamo izdevumu apmēru. Māju tehniskās apsekošanas pasēm jākļūst par vienu no dzīvojamo māju pamatdokumentiem, kas nepieciešami sekmīgai to pārvaldīšanas procesa nodrošināšanai. Turklāt, saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8.pantu tehniskā apsekojuma atzinumi pieskaitāmi tehniskās dokumentācijas, kuri ir apkopojami un uzglabājami mājas lietā, kura iekārtojama par ikvienu dzīvojamo māju.
Jūs minējāt normatīvos aktus uz kuriem balstoties plānojat veikt uzņēmuma apsaimniekošanā esošo ēku tehnisko auditu. Par kādiem normatīvajiem aktiem Jūs runājat un kā tehniskais audits tiks organizēts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”?
Normatīvi, kuri nosaka mūsu darbu ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014 un Nr. 444. Saskaņā ar tiem mēs šobrīd izstrādājam divas apsekojuma formas, kuras tiks izmantotas paralēli un papildinās viena otru. Viena no tām ietver vizuālo ēku apsekojuma formu, kuras aizpildīšanu veiks namu pārziņi divas reizes gadā. Savukārt otra ir ēkas tehniskā stāvokļa apsekojuma formu, kuru veic sertificēti būvinženieri. Pēc visu ēku tehniskā audita tā tiks veikta uz namu pārziņu veiktās vizuālās apsekošanas pamata vai iedzīvotāju iesnieguma pamata.
