RNP vadītājs atbild uz jautājumiem par mājokļu renovāciju un ēku apsaimniekošanu

Vēl 10–15 gadi un Rīgas dzīvojamajā fondā ietilpstošo, pagājušā gadsimta 70.–80. gados vērienīgos tempos būvēto tipveida namu ekspluatācijas laiks būs galā. Nevaram izslēgt, ka šādu ēku iedzīvotājiem remontēt savus mājokļus nāksies nevis brīvprātīgi, bet atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Kā apgalvo „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) jaunais vadītājs Aivars Gontarevs, patlaban ir pieejami vairāki atbalsta mehānismi, kas ļauj dzīvokļu īpašniekiem veikt savas mājas remontu ar atvieglotiem nosacījumiem, pat par puscenu.

ot arī 150 gadu. Proti, ka ēkām laiku pa laikam ir nepieciešama atjaunošana, lai nepasliktinātos to tehniskais stāvoklis un ārējā iedarbība nesāktu skart konstruktīvos elementus. Tas nozīmē, ka nepieciešama plānveida to atjaunošana, nevis nojaukšana.

Runājot par vairumu tipveida ēkām mums vēl ir laika rezerve 10–15 gadi, lai šīs ēkas savestu kārtībā. Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka viena tipa ēkām, kas ir būvētas aptuveni vienā un tajā pašā laikā un līdzīgi apsaimniekotas, ir vairāk vai mazāk vienādas „kaites” un vajadzības. Un tas nozīmē, ka arī atjaunošanas plāna izstrādi un arī tehniskos risinājumus var definēt nevis katrai ēkai individuāli, kā tas notiek šobrīd, bet visām kompleksi.

Patlaban tiek veidota ekspertu grupa, kura veiks ēku padziļinātu ekspertīzi, kas ietver arī konstrukciju atsegšanu, stiprības pārbaudes utt. Tādējādi mēs varēsim apzināt ēku patieso tehnisko stāvokli, kā arī to, cik ilgi tās vēl kalpos, un kas ir jādara, lai ekspluatācijas laiku paildzinātu. Patlaban visi risinājumi pamatā tiek balstīti uz vizuālajām apsekošanām, nevis padziļinātu izpēti.

Ko nozīmē kompleksa pieeja sērijveida ēku remontam?

Parasti ikviena renovācija sākas ar individuālu projektēšanas darbu. Katrai atsevišķai ēkai. Taču tipveida būves nav unikālas. Pieņemsim, kas šis projektēšanas darbs ēkai izmaksā 5000, 7000 vai pat 10 000 eiro, un tikai pēc tam var uzzināt, cik maksās remonts, tikai pēc tam var sākt rēķināt – vai renovāciju māja spēs veikt pa daļām vai visu uzreiz. Tipveida pieeja padarīs projektēšanas procedūru lētāku – viens projekts kalpos kā vienas sērijas ēku atjaunošanas paraugs, ko apstiprinājusi Ekonomikas ministrija. Līdz ar to var teikt, ka, aplūkojot katru tipveida ēku kā unikālu, tas noteikti izmaksā daudz dārgāk mūsu klientiem. Visām vienas sērijas mājām komunikāciju mezglus atjaunot pēc tipveida risinājuma būs gan ātrāk, gan lētāk.

Daudzās valstīs mājas siltina nevis objektā, kur liek uz fasādes siltinājumu un slapjos maisījumus, tad gaida, kad nožūs, bet izmanto rūpnieciski ražotus renovācijas komplektus. Tos, atšķirībā no mums ierastajiem risinājumiem, ar kuriem var strādāt paveikt tikai būvniecības sezonā, kas ir īsa, ēkas efektīvi renovē visu gadu. Visas detaļas izgatavo rūpnīcā un pēc tam, salīdzinoši īsā laika posmā, visus elementus uzmontē mājai. Iegūstam ātrāku un efektīvāku risinājumu, viss notiek ar mazāku cilvēku resursu patēriņu, nav jāizmanto tikai būvniecības sezona, bet var strādāt visu gadu. Nākamgad plānojam nosiltināt piecdesmit mājas, pēc tam – attiecīgi simt, divsimt un tā līdz piecsimt mājām ik gadu. Bet Latvijā nebūs būvnieku, kas to varēs paveikt. Tieši tāpēc šodienas apstākļi pieprasa citus risinājumus – metodei jābūt citai, rūpnieciskai, lai nebūtu vajadzīgs šāds būvnieku apjoms. Bez tam, rūpnieciskie risinājumi dzīvokļu īpašniekiem izmaksās mazāk minēto apsvērumu dēļ. Tas pats attiecas arī uz renovācijas darbiem. Masveida renovācijas pieeja samazina izmaksas. Tādēļ ir jēga veikt atjaunošanu pa veseliem kvartāliem.

Ne mazāk būtiski ir saprast, ka mūsu piedāvājumiem ir jābūt ekonomiski izdevīgiem, citādi dzīvokļu īpašniekiem nebūs motivācijas veikt renovāciju un viņi teiks: „Nu, labi, padzīvošu šajā ēkā vēl gadus 10–15, bet pēc tam pārcelšos uz laukiem vai samainīšu dzīvokli.”.

Kas maksās par tipveida ēku ekspertīzes veikšanu?

Par to notiek diskusija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, jo šādas ēkas ir ne tikai Rīgā (lai gan šeit to koncentrācija ir vislielākā), bet visā Latvijā. Un šāda pārbaude ir svarīga visai valstij. Tādēļ šobrīd vēl notiek pārrunas, kādā apmērā valsts varētu piedalīties ar savu finansējumu.

Analizējot ēku tehnisko stāvokli un bieži nepietiekamos ieguldījumus ēku uzturēšanā, mums jāsaprot, ka nepieciešams regulējums, par obligāti veicamajiem atjaunošanas darbiem. Tāpēc būtu loģiski, ja valsts noteiktu precīzus normatīvu termiņus, kad pēc kāda perioda obligāti veicami to, vai citu komunikāciju nomaiņa vai citu komunikāciju nomaiņa vai jāatjauno tehniskos mezglus. Tad šīs ēkas kalpos vēl ilgi un dzīves apstākļi tajās būs komfortabli.

Tas nozīmē, ka vairumu daudzdzīvokļu ēkas nāksies atjaunot – tā vai citādi. Tikai tie, kuri pasteigsies to izdarīt tagad, varēs izmantot ES līdzfinansējumu sava īpašuma atjaunošanai (šim nolūkam padziļināta ekspertīze nav nepieciešama, turklāt papildus var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 90 % uz 10 gadiem). Savukārt pārējiem pēc dažiem gadiem būs jāveic nepieciešamos atjaunošanas darbus tikai par saviem līdzekļiem.

Pirms atlikt nepieciešamos darbus vai atmest ar roku renovācijai ar Eiropas līdzfinansējumu, der atcerēties, ka avārijas novēršanas darbi ir pats neefektīvākais veids, kā izlietot uzkrātos līdzekļus.

Lai saņemtu Eiropas finansējumu, lēmums par atjaunošanas veikšanu ir jāpieņem turpmāko dažu gadu laikā! Taču būsim reālisti: ēku, kuras to vai citu iemeslu dēļ nepieņem lēmumus par sava īpašuma uzturēšanu RNP saimniecībā ir 90 %. Tāpēc mēs nedrīkstam ļaut šo māju dzīvokļu īpašniekiem mierināt sevi ar ilūzijām, ka gan jau viss nokārtosies pats no sevis, jo atjaunošanas darbus pēc desmit gadiem vienalga nāksies veikt.

Pie mums joprojām ne visi saprot, ka, iegūstot īpašumā dzīvokļus, viņi ir kļuvuši arī par ēkas domājamo daļu īpašniekiem un tādēļ viņiem ir pienākums maksāt arī, piemēram, par kāpņu telpas vai jumta remontu. Vai jums ir recepte, kā pārliecināt dzīvokļu īpašniekus, ka viņiem ir jāveido biedrība, kas būs pilnvarota pieņemt lēmumus visas mājas interesēs?

Ir jābūt motivējošiem faktoriem, kas palīdz cilvēkiem organizēties. Pirmkārt, tas ir ES līdzfinansējums ēku renovācijai, kas ir pieejams līdz 2020. gadam 50 % apmērā no remontdarbu izmaksām vai ar Rīgas domes līdzfinansējumu (par to lasiet tuvākajās dienās). Otrkārt, atlaide 90 % apmērā no maksājamās nekustamā īpašuma nodokļa summas divus gadus izveidojot biedrību un pārņemot mājas pārvaldi. Daudzu ēku dzīvokļu īpašnieki tā arī dara, noslēdzot pārvaldīšanas līgumu ar RNP. Ja ir vēlēšanās, var izvēlēties arī citu apsaimniekotāju. Treškārt, pieejamais remontdarbu līdzfinansējums 50 % apmērā no Rīgas domes.

Igaunijā tiek izmantota ne tikai „burkāna”, bet arī „pātagas” metode: normatīvajos aktos tika veikti grozījumi, kas paredz, ka ēkā līdz nākamā gadu sākumam ir jābūt izveidotai īpašnieku biedrībai. Ja dzīvokļu īpašnieki to neizdara, pārvaldnieks pats izveido biedrību un sevi ieceļ biedrības valdē. Viss ir izdarīts tā, lai veicinātu cilvēku aktivitāti, vadoties pēc principa „ja es neiestāšos, lēmumus manā vietā pieņems pārvaldnieks”.

Arī Latvijā ir jānoslēdz ēku pārņemšanas process. Ir jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, lai reizi par reizēm ēku pārņemšana tika pabeigta.

Likumā par Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, kas pieņemts jau 1996. gadā, bija teikts, ka privatizācijas procesam ir jānoslēdzas ar nodošanas-pieņemšanas aktu, kurā ir fiksēts fakts, ka ēka no pašvaldības bilances ir nodota dzīvokļu  īpašniekiem. Lēmums dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē bija jāpieņem sešu mēnešu laikā pēc privatizācijas pabeigšanas. Ir pagājis jau 21 gads (!), taču lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku māju nav pārņēmusi.

Padomju laika apbūves dzīvojamā fonda renovācija Rīgā ir gigantisks projekts. Vai mums ir celtnieki? Būvniecības nozare taču cieš no darbaspēka deficīta…

Visu nosaka tirgus. Ja būs pastāvīgs darbs, būs arī celtnieki. Dažādās jomās runā par to – ja citās valstīs ir kvalificēti darbinieki, kuri tur pelna mazāk, ir jāļauj viņiem nopelnīt šeit. Jānodrošina tikai uzraudzība un kontrole. Taču es esmu pārliecināts, ka arī Latvijā ir daudzi uzņēmumi, kas spētu tikt galā ar šādu darbu apjomu. Mūs vairāk uztrauc tas, ka, palielinoties apjomiem un strādājot ar pašreizējām metodēm, ir neizbēgami sagaidāms cenu pieaugums. Un tādēļ ir nepieciešami kompleksi rūpnieciski risinājumi, kas ļautu samazināt atjaunošanas izmaksas.

Foto: riga.lv

Jautājums, kas vienmēr uztrauc iedzīvotājus, ir: par ko mēs maksājam RNP? Kādi pakalpojumi jau ir iekļauti dzīvojamās ēkas apsaimniekošanā, bet par kādiem ir jāmaksā atsevišķi?

Jā, patiešām ne visi saprot, ko gada tāmē un ikmēneša rēķinā nozīmē aile „apsaimniekošanas darbi”. Tā ietver visus darbus (ēkas un pagalma uzkopšanu, santehniskos darbus, grāmatvedību, parādu administrēšanu, avārijas remontdarbus, ēkas vizuālo apsekošanu utt.), ko paredz normatīvie akti. Tie ir ikdienas darbi, kas nepieciešami ēkas uzturēšanai kārtībā. Atsevišķu sadaļu veido plānotie remontdarbi. Un tas ir kaut kas cits. No šīs summas faktiski tiek veidoti remontdarbiem paredzētie mājas uzkrājumi.

Tātad, runājot par apsaimniekošanas maksu, mēs jau esam informējuši savus klientus, ka mums, neraugoties uz inflāciju, pakalpojumu sadārdzināšanos un minimālās algas paaugstināšanu, ir izdevies vairāk nekā 20 % RNP klientu samazināt maksu par ēkas apsaimniekošanu, bet vairāk nekā 25 % – saglabāt to 2017. gada līmenī, savukārt pārvaldīšanas maksas pieaugums 2,9% apmērā jeb prognozētās gada inflācijas lielumā, attiecināms uz vairāk kā 30% namīpašumu.

Pie mums daudzi cilvēki saņem nelielus ienākumus un ar bažām gaida apkures sezonas sākšanos, kad palielināsies rēķini [par komunālajiem pakalpojumiem]. Vai nav bijis ierosinājuma ieviest izlīdzināto maksājumu – tā, lai ziemas mēnešos tik ļoti neciestu ģimeņu budžets?

Par izlīdzinātā maksājuma ieviešanu esmu daudz domājis jau tad, kad vēl strādāju privātajā sektorā. Tomēr līdz galam nav redzams šīs sistēmas izdevīgums. Arī klienti par šādu iespēju interesējas maz.

Par izlīdzināto maksājumu noteikti jādomā, ja mūsu galvenais partneris – Rīgas Siltums – sāktu rīkoties agresīvi, aprēķinot soda sankcija. Tas būtu milzīgs sociālais spiediens. Tagad cilvēki cenšas maksāt savlaicīgi, bet, ja tas neizdodas, zina, ka ir iespēja vērsties RNP un neplānotu parāda situāciju risināt noslēdzot izlīgumu, lielākā daļa sodus šādi dzēšot. Sākotnēji tā bija vienreizēja akcija. Turpinām to, jo ir pieprasījums un RNP galvenais mērķis ir panākt, lai cilvēks norēķinās par viņam sniegto pakalpojumu, nevis viņu sodīt.

Kamēr mūsu partneris „Rīgas siltums” tāpat kā mēs īsteno atbildīgu sociālo politiku bez agresīvas sodīšanas, līdzsvaru izdodas saglabāt.  Agresīvākas pieejas gadījumā būs jāmeklē citi risinājumi, tai skaitā izlīdzinātais maksājums, lai līdzsvarotu iedzīvotāju spēju apmaksāt rēķinus  un uzņēmums pirms apkures sezonas būtu uzkrājis daļu no nepieciešamā finansējuma apkures periodam.

Aktuāla tēma ir ūdens zudumi ēkās. Pirms kāda laika tika intensīvi rosināts visās ēkās uzstādīt jaunākās paaudzes ūdens skaitītājus ar digitālu nolasīšanas ierīci. Vai arī Jūs uzstājat, ka ir jāuzstāda šādas ierīces?

Ūdens zudumu veidošanās ēkā ir galvenokārt uzskaites jautājums. Veidojas starpība starp kopējā skaitītāja rādījumu pie ēkas ievada un dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu summu. Ēkas kopējā skaitītāja rādījumi tiek nolasīti vienā dienā, savukārt dzīvokļos – dažādās dienās, dažādos laikos. Rādījumi nevar sakrist pat pēc varbūtības teorijas. Lai starpības nebūtu, skaitītāju rādījumi ir jānodod vienlaicīgi un vēlams, lai tie būtu viena ražotāja identiskas specifikācijas, viena laika ražojuma.

Man bija pozitīva pieredze, strādājot ar jaunākās paaudzes skaitītājiem. Taču, pēc pieredzes jāsaka, ka nereti atrodas 1 vai 2 klienti, kuri meklēs veidu, kā apmānīt skaitītāju.

Starp citu, ir ēkas, kurās nav uzstādīti no attāluma nolasāmi skaitītāji, taču nav arī ūdens patēriņa starpības. Tas ir tādēļ, ka tur skaitītāji atrodas ārpus dzīvokļiem – aiz stikla šahtās vai virs durvīm. Un ir cilvēks, kurš vienā dienā apstaigā visus skaitītājus un pieraksta rādījumus. Šāda kārtība darbojas, piemēram, Cēsīs. Iespējas manipulēt ar ārpus dzīvokļa uzstādīto skaitītāju ir minimālas! Un tad arī mēs varam iegūt objektīvu informāciju par to, vai nav radušās problēmas ar ēkas kopējo skaitītāju.

Diemžēl ne visās ēkās ir iespējams uzstādīt skaitītājus ārpus dzīvokļiem. Turklāt ir svarīgi arī tas, lai skaitītāji būtu uzstādīti vienā laikā, tos būtu izgatavojis viens ražotājs un vienlaikus tiktu veikta arī to verifikācija. Starp citu, šādā gadījumā arī to varētu veikt lētāk, pateicoties lielajam skaitam. Tas nozīmē, ka ir dažādi risinājumi ūdens zudumu novēršanai.

Pirmais, ko Jūs izdarījāt pēc stāšanās RNP valdes priekšsēdētāja amatā, bija tiešas sarakstes izveidošana ar uzņēmuma klientiem. Par ko Jums raksta daudzdzīvokļu namu iemītnieki?

Uzņēmumam nākas risināt gan lielas, gan mazas problēmas. Un tieši vairāk mazās es redzu savā personīgajā e-pastā (gontarevs@rnparvaldnieks.lv), un tās atspoguļojas iedzīvotāju sūdzībās. Ir tādi jautājumi, kurus var atrisināt uzreiz, un tādi, kas prasa sistēmisku pieeju. Piemēram, šorīt bija jautājums par parādniekiem. Iedzīvotāji interesējas par remontdarbiem, kas tiks veikti pavasarī. Un uzreiz interesējas, kas būs ar parādniekiem?

Protams, saziņa ir jāuzlabo. Mēs vēlamies panākt, lai ikviens klients varētu saņemt maksimālu lietderīgas informācijas apjomu vortālā www.e-parvaldnieks.lv, kurai var piekļūt, veicot autentifikāciju. Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, un informācijai ir jābūt pieejamai. Es redzu, ka klientu serviss mēdz atbildēt: „Lūdzu, atnāciet uz mūsu klientu centru, un tur jūs saņemsiet informāciju.” Es uzskatu, ka pirmkārt šai informācijai ir jābūt pieejamai vortālā www.e-parvaldnieks.lv. Ja cilvēks ieiet vortālā ar savu autentifikāciju – viņam jābūt pieejamai informācijai gan par viņa dzīvokli, gan māju kopumā. Bez liekiem soļiem. Jāpanāk, lai maksimāli visa informācija būtu pieejama vortālā.

Viens no apritē laistajiem jaunumiem ir Qticket. Tā ir bezmaksas mobilā lietotne, ar kuras palīdzību var, piemēram, attālināti reģistrēties rindā uz RNP apmeklējumu, kā arī noskaidrot klientu apkalpošanas speciālistu pieejamību. Mobilā lietotne sniedz informāciju par prognozēto gaidīšanas laiku un rindas garumu klientu apkalpošanas centros, kā arī piedāvā iespēju atteikties no sava kārtas numura un izņemt to atkārtoti. Qticket mobilā lietotne nosūta informatīvu atgādinājumu klienta mobilajā ierīcē, ka klientam tuvojas rinda.

Mēs apsveram arī iespēju papildus izmantot telefona īsziņu kanālu. Tiem, kuri reģistrēsies īsziņu pakalpojuma saņemšanai, mēs plānojam nosūtīt aktuālo informāciju, kā jau tagad to dara virkne uzņēmumu, piemēram, „Latvenergo”, „Lattelecom”, mobilo sakaru operatori un citi uzņēmumi.  Varēsim paziņot cilvēkiem precīzu remontdarbu veikšanas vai ūdensapgādes atjaunošanas laiku ūdensvada avārijas gadījumā vai to, ka notiks sniega tīrīšana pagalmā un tādēļ ir jāpārvieto automašīna, vai to, ka notiks stāvvada nomaiņa, vai arī to, ka ir gaidāma atkala un tādēļ jābūt piesardzīgiem…

Mēs plānojam arī ar īsziņas starpniecību atgādināt par rēķinu apmaksu vai parādiem. Un nevis tad, kad jau ir sāktas juridiskas procedūras, bet gan tad, kad parāds vēl ir neliels. Preventīvie pasākumi vienmēr ir efektīvāki.

Vai uzlabojas situācija parādu samaksas jomā?

Es redzu, ka preventīvās metodes ir kļuvušas iedarbīgākas un iedzīvotāju parādi no 32 miljoniem eiro ir samazinājušies līdz 28 miljoniem eiro.

Mēs neslēpjam, ka ir iedzīvotāji, kuri interesējas par parādu jautājumiem arī tad, kad ar visu ēku vēlas aiziet no RNP. Tādēļ vortālā bieži uzdoto jautājumu sadaļā būs pieejams algoritms iedzīvotāju biedrības izveidei un cita apsaimniekotāja izvēlei, kā arī aprakstītas šāda soļa sekas. Daudzi uzskata, ka, aizejot no RNP, iedzīvotāju parādi tiks „norakstīti”, taču tas tā nav. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību ir iespēja pārņemt neizlietoto apsaimniekošanas maksas daļu un neizlietotos remonta fonda līdzekļus ar vai bez parādsaistību pārņemšanas. Dzīvokļu īpašnieku kopībai nepārņemot parādsaistības RNP turpinās parādu piedziņu.

Tas nozīmē, ka daudzi dzīvokļu īpašnieki, kuri ir izlēmuši „atdalīties” no RNP, iegūst ne tikai rīcības brīvību, bet arī saistības? Vai ir tādas ēkas, kas ir aizgājušas un pēc tam atgriezušās?

Jā. Tādas ir ap piekto daļu no visām aizgājušajām ēkām. Ja pajautāsiet atgriešanās iemeslu, tās ir bailes no nestabilitātes. Kad māja „aiziet”, tā nez kāpēc no darbakārtības izsvītro jautājumu par „Rīgas ūdens” un „Rīgas siltums” rēķinu apmaksu. Kad rodas parādi, sākas cīņa par to, kuram tie jāsamaksā. Ir arī tādi, kas pieraduši pie patīkamiem sīkumiem – savlaicīgi atsūtīta rēķina, tāmes vai „karstās” tālruņa līnijas pieejamību, pie tā, ka pašiem nav jārisina problēmas, kas saistītas ar kāpņu vai stāvvada remonta organizāciju, jo uzskata, ka visu izdarīs pārvaldnieks.

Turklāt, jāsaprot, ka no ekonomiskā viedokļa ir daudz ēku, kuru pārvaldīšana pašu dzīvokļu īpašnieku spēkiem ir ekonomiski daudz izdevīgāka – tas ir labākais risinājums nelielām ēkām, kurā ir līdz ~ 20 dzīvokļi. Iedzīvotāju nav daudz, un ir vieglāk savstarpēji vienoties. Kāpēc gan lai neapvienotos un nepārvaldītu ēku pašiem?

Taču mēs saprotam, ka daudzi saglabā attiecības ar RNP tādēļ, ka pat tajā gadījumā, ja daļai iedzīvotāju būs parādi, siltais ūdens un apkure būs vienmēr. Tāda ir uzņēmuma politika. Risināt arī šādas problēmas.

Savukārt lielām ēkām ir nepieciešams tāds pārvaldnieks, kurš domā ne tikai visas mājas, bet visa kvartāla mērogā. Jo daudzdzīvokļu ēkas ir būvētas kā kvartāla daļas. Un ir jāmeklē veids, kā motivēt ēkas iedzīvotājus iecelt pilnvaroto personu. Tas ievērojami vienkāršo lēmumu pieņemšanu gan iedzīvotājiem, gan RNP. Ideālā gadījumā mēs saņemam nevis 10, 20, 50 dažādus iesniegumus, bet vienu iesniegumu no cilvēka, kurš pārstāv visas ēkas intereses, kur ir skaidri pateikts, ka, piemēram, mēs vēlamies nevis remontēt jumtu, bet vispirms uzstādīt jaunas pastkastītes.

Jūs ilgu laiku strādājāt privātā namu apsaimniekošanas uzņēmumā un atnācāt uz RNP jau ar šo pieredzi. Ar ko atšķiras privāto pārvaldnieku apsaimniekotās ēkas no ēkām, par kurām atbild RNP?

Privātajam pārvaldniekam ir svarīgi ieņemt pareizo nišu. Mēs sevi pozicionējām kā pārvaldnieku, kurš spēj atrisināt tādas problēmas, ko nav izdevies atrisināt citiem. Un mūsu niša bija tieši ēku atjaunošana. Mēs zinājām, kā tas ir darāms un kā jānoformē dokumenti, kā panākt rezultātu. Tie, kuri vēlējās veikt savas ēkas renovāciju, vērsās pie mums. Šo pieredzi es vēlos integrēt arī RNP darbā.

Krīzes laikā pie mums nāca iedzīvotāji no ēkām, kurās parādu dēļ bija atslēgta apkure. Un mēs kopīgi ar pilsētu risinājām viņu problēmas.

Bet – ar ko atšķiras privāto apsaimniekotāju un RNP klientūra? Pie privātā sektora vēršas mājas, kas spēj pieņemt lēmumus un kaut ko darīt. Municipālajā sektorā viss ir citādi. Šeit klientūra ir izveidojusies vēsturiski, un to veido ēkas, kuru iedzīvotāji ļoti bieži nespēj vai nevēlas identificēt mājas kopējās problēmas, nemaz nerunājot par kopīgu risinājumu meklēšanu.

Respektīvi, privātajā sektorā ēkas ir aktīvas, bet šeit – visbiežāk pasīvas. Protams, ir arī izņēmumi. Piemēram, Juglā virkne māju izskatās kā nesen būvētas. Tikai tāpēc, ka šo ēku iedzīvotāji savulaik izveidoja dzīvokļu īpašnieku biedrības, pārņēma ēkas savā pārvaldībā un noslēdza sev izdevīgus līgumus ar RNP. Šīm ēkām ir attīstības plāns un uzkrājumi.

Un tieši tas ir tas, ko vajadzētu saprast gan uzņēmuma klientiem, gan darbiniekiem, proti, ka mēs esam  klientu apkalpojošs uzņēmums. Turklāt lielākais Baltijā, kas uzliek mums noteiktu atbildības nastu. Un mans uzdevums ir pavērst RNP ar seju pret klientiem!

Kā jūs grasāties to darīt?

Daļēji arī tādēļ es esmu izveidojis tiešo dialogu ar klientiem. Un ne jau tādēļ, lai katru dienu saņemtu sūdzības par neuzkoptu pagalmu, lai gan arī tas nenoliedzami ir svarīgi. Tomēr galvenokārt – lai saprastu, kas ir noticis uzņēmumā līdz šim un kādas problēmas ir sakrājušās, noskaidrot to cēloņus, identificēt sistēmiskas kļūdas, sadalīt problēmas blokos un atrisināt. Saprast, kas ir slikti un jau ilgstoši slikti, kāpēc jau ilgāku laiku neveidojas komunikācija ar RNP.

Šobrīd lielākā daļa sūdzību tomēr ir saistītas tieši ar telpu un teritorijas uzkopšanu, kā arī zemes nomas jautājumiem.

Būsim atklāti: lēmums atdot citam īpašniekam zem daudzdzīvokļu ēkām esošo zemi bija nepareizs. Tā ir neordināra prakse, jo nav normāli, ka ēka un zeme nav vienots īpašums. Tomēr nav neatrisināmu situāciju. Likumdevējs ir radījis problēmu, un viņiem jārod tai risinājums.

Telpu un teritorijas uzkopšanas jomā mēs cenšamies mainīt pieeju. Pirms kāda laika tika izveidotas eksperimentālās uzkopšanas brigādes, kas ieradās ēkās pēc grafika. Profesionālu uzkopēju komanda ir aprīkota ar visu, kas nepieciešams darbu veikšanai, tostarp tehniku, un tā ir apliecinājusi savu efektivitāti gan izmaksu, gan tīrības ziņā.

Līdz šim brigādes strādāja tikai kāpņutelpās. Bija divu veidu pakalpojumi: vienas brigādes bija piesaistītas kvartālam un pastāvīgi tur strādāja, bet citas aizstāja neesošos sētniekus.

Mēs izveidojām algoritmu, cik bieži ir jāveic uzkopšana, kā tas jādara pa kvartāliem. Tagad mēģināsim paplašināt pakalpojumu ģeogrāfiju un uzticēt brigādēm teritoriju uzkopšanu, tostarp sniega tīrīšanu ziemā. Iedzīvotājiem brigādes pakalpojumi izmaksās lētāk, bet darbiniekiem būs lielāka alga. Tas ir efektivitātes piemērs.

Foto: riga.lv

• 90
• 37