2022-09-30
Dabas resursu nodokļa likme turpina pieaugt, tas tiešā veidā skar atkritumu apsaimniekošanas tarifu, tam sadārdzinoties ar katru gadu. Šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā ir nepieciešams stabils ilgtermiņa risinājums, kā samazināt tēriņus, tostarp arī par atkritumu utilizēšanu, veidojot vidi sev līdzās patīkamu un ilgmūžīgu. Neatkarīgi no rūpēm par vidi, tas mudina pievērst uzmanību katra ieradumiem ikdienā. Atkritumu šķirošana ir pamatu pamats ar ko ikviens varam sākt, lai samazinātu ikmēneša tēriņus par to utilizāciju. Lai arī pilsētas iedzīvotāji ir būtiski mainījuši savus ikdienas paradumus – šķirojot papīru, plastmasu un metālu, kuru izvešana ir bez maksas, – līdz pilnīgai šķirošanai vēl ceļš ejams.
Agrāk atkritumu apjoms bija mazāks un to utilizācija bija salīdzinoši lēta, netika pievērsta uzmanība, kurš un ko ievieto atkritumu konteinerī vai novieto tam līdzās, taču mūsdienās svešinieku vai kaimiņu novietotais matracis pie konteineriem mājas iedzīvotājiem var izmaksāt pat ļoti dārgi. Būvmateriālu vai pat tikai atkritumu maisiņa novietošana pie konteineriem vai blakus novietnei ir administratīvs pārkāpums. Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu piemērojams brīdinājums vai naudas sods – fiziskai personai no 70 līdz 1000 eiro, bet juridiskai personai no 250 līdz 2800 eiro.
Mūsdienu dzīves kvalitāte, ritms un prasības ir mainījušās, taču pagalmu infrastruktūra ir palikusi nemainīga. Tas nereti noved pie situācijām, kad atkritumu tvertnes nav iztukšotas pēc grafika, veidojas pārbirumi vai atkritumi tiek novietoti līdzās tvertnēm, kam biežākais iemesls ir privāto transportlīdzekļu dēļ apgrūtināta piekļuve konteineriem.
Nereti nekārtību iemesls pagalmā ir tieši neaizvērta atkritumu tvertne, kā rezultātā putni vai vējš izplata pagalmā tādus vieglus priekšmetus kā piemēram iepakojumus, papīrs. Tāpat namu pārvaldnieki nereti saskaras arī ar atsevišķu iedzīvotāju neapmierinātību par atkritumu konteineriem izvēlēto novietojumu – par tālu, par tuvu, par daudz, par neglītu, problēmas ar grauzējiem un būtiskākais – bieži vienas mājas iedzīvotāju starpā viedokļi atšķiras. Pamata problēma ir mūsdienu prasībām neatbilstoši projektēti iekšpagalmi. Lai novietotu konteinerus, nepieciešams ciets segums (asfalts vai bruģis) un iespēja piebraukt atkritumu apsaimniekotāju transportam. Pirms vairākiem gadu desmitiem, konteineru nebija tik daudz, jo atkritumi bija mazāk, arī privātie transportlīdzekļi bija vien daži.
Brīdī, kad tika pieņemts lēmums par atkritumu stāvvadu slēgšanu, jo tie rada mājā antisanitārus apstākļus, bieži tos aizsprostojot ar neatbilstoša izmēra objektiem, kā arī neveicina šķirošanu, konteineri tika novietoti līdzās mājas pagrabu ieejām, kas vizuāli nav estētiskākais variants, turklāt grauzēji, kas vienmēr eksistējuši pilsētvidē, iedzīvotājiem kļuva pamanāmāki un pieauga risks to iekļūšanai arī dzīvokļu īpašumos.
Risinājums ir vienkāršs un kaimiņzemēs guvis plašu popularitāti – slēdzamas atkritumu konteineru novietnes. Izbūvējot slēdzamu novietni, to iespējams projektēt visiem ērtā un pieņemamā vietā, tas pasargā no svešu atkritumu utilizēšanas izmaksām, kā arī ir vizuāli estētiski.
Slēdzama atkritumu konteineru novietne pagalmā neizskaudīs grauzēju eksistenci, tie ir pastāvējuši vienmēr, taču ar novietnes palīdzību to iespēja piekļūt dzīvokļu īpašumiem tiek samazināta līdz minimumam. Protams, visa pamatā ir pašu iedzīvotāju ieradumi un kultūra – neatstājot ēdiena atliekas (piemēram pēc kaķu barošanas), nepiegružotas pagraba telpas un aizvērt atkritumu konteineru vākus pēc gružu izmešanas.
Bet kur likt lielgabarīta atkritumus? Primāri ir jāsaprot, kas tiek definēts ar vārdu “lielgabarīts” un kur sākas termins “būvgruži”. Termini jāatdala, jo to utilizēšanas process ir atšķirīgs. Būvgruži ir – betons, ķieģeļi, keramika, ģipša un koka materiāli, logi, palodzes, durvis, podi, izlietnes, vannas u.c., savukārt lielgabarīta atkritumi ir – mēbeles, matrači, paklāji, svētku egles un citi lielizmēra priekšmeti. Lai atbrīvotos no lielgabarīta atkritumiem, tie jāved uz atkritumu nodošanas vietu vai poligonu, ja tādas iespējas nav, šādu pakalpojumu var pasūtīt atsevišķi, izvēloties kādu no šo pakalpojumu sniedzējiem. Arī ar būvgružiem var rīkoties tieši tāpat, taču ja ir pieņemts lēmums remontēt dzīvokli, izdevīgāk ir pasūtīt būvgružu konteineru. Par tā novietošanas vietu gan būtu jāsazinās ar sava nama pārvaldnieku, lai netiktu traucēta piekļuve veicot ikdienas apsaimniekošanas darbus.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sadarbībā ar Pilsētas arhitekta dienestu ir izstrādājis trīs tipveida atkritumu konteineru novietņu projektus, atbilstoši daudzdzīvokļu ēkas lielumam, kam atvieglota saskaņošana, lai samazinātu kopējās izmaksas.
* Izmaksās nav iekļauta projekta saskaņošana.
** Izmaksās ir iekļauta betona bruģa seguma izbūve.
* Izmaksās nav iekļauta projekta saskaņošana.
** Izmaksās ir iekļauta betona bruģa seguma izbūve.
* Izmaksās nav iekļauta projekta saskaņošana.
** Izmaksās ir iekļauta betona bruģa seguma izbūve.
Piemēram, Valmieras pilsētā, pēc konteineru novietnes uzstādīšanas, atkritumu daudzums samazinājies vairāk kā 2 reizes, – tātad slēgta konteineru novietne atmaksājas.
Valsts attīstības finanšu institūcija Altum piedāvā aizdevumu daudzdzīvokļu māju remontam. Finansējums, kas pieejams aizdevuma veidā, ir paredzēts arī daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai, tostarp slēgta atkritumu konteineru novietošanas laukuma ierīkošanai.
