Lai gan pārsvarā daudzdzīvokļu mājas dzīvokļos ir uzstādīti individuālie ūdens patēriņa skaitītāji (ŪPS), lai noteiktu, cik daudz ūdens katrā dzīvoklī patērēts un cik par to jāmaksā. Taču šo skaitītāju rādījumi nesakrīt ar pakalpojuma sniedzēja uzstādītās mērierīces datiem pie ūdens ievada mājā, tādējādi rodas ūdens patēriņa starpība, kas pārrēķina veidā solidāri jāapmaksā mājas iedzīvotājiem.
Kā rodas ūdens patēriņa starpība?
Ūdens patēriņa starpība raksturīgākie cēloņi:
Kāpēc jāapmaksā ūdens patēriņa starpība, ja godīgi un laikā tiek iesniegti rādījumi?
Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par karstā un aukstā ūdens patēriņu, ir noteikta Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr.1013 (MK noteikumi Nr.1013). Noteikumu 19. punkts nosaka to, ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļu īpašnieki ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši vienam no šādiem aprēķina veidiem, kuru izvēlas pārvaldnieks:
Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi par veidu, kā sadalīt un apmaksāt ūdens patēriņa starpību, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekotajās mājās dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Taču 19. punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):
Ja dzīvojamā mājā ir vismaz viens šāds neapzinīgs dzīvokļa īpašnieks un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi par veidu, kā sadalīt un apmaksāt ūdens patēriņa starpību, tad apmaksājamā ūdens patēriņa starpība neapzinīgajam dzīvokļa īpašniekam nedrīkst pārsniegt ūdens patēriņa normu vienam iedzīvotājam (3,04 m3 – 6,08 m3, atbilstoši dzīvokļa labierīcības pakāpei), kas noteikta Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 4 “Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu līguma noteikumiem, tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību”, un atlikusī ūdens patēriņa starpība daļa tiek sadalīta uz visiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ieskaitot neapzinīgo dzīvokļa īpašnieku.
Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas ir lielāka par 20%, pārvaldniekam ir pienākums divu mēnešu laikā noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informēt dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtēt iespēju tos īstenot; ja pārvaldnieks šīs darbības nevar veikt divu mēnešu laikā, par to rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus, norādot plānoto termiņu. Ja pārvaldnieka sagatavotie priekšlikumi nosaka, ka nepieciešamas vienotas prasības ŪPS vai cita kārtība to uzstādīšanai, nomaiņai un atkārtotās verificēšanas nodrošināšanai, bet dzīvokļu īpašnieku kopība sešu mēnešu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas par to nav lēmusi, tad lēmumu par šiem ūdens patēriņa starpības samazināšanas pasākumiem pieņem pārvaldnieks. Ja pārvaldnieks pieņem lēmumu par vienotām prasībām ŪPS un to uzstādīšanai un turpmāk uzņemas nodrošināt atsevišķajos īpašumos ŪPS uzstādīšanu, nomaiņu un atkārtoto verificēšanu, saskaņā ar kuru turpmāk veiks visiem dzīvokļu īpašniekiem kopīgi piederošu ūdens patēriņa skaitītāju iegādi, attiecīgās izmaksas pārvaldnieks ietver dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumos, par ko rakstiski informē katru dzīvokļa īpašnieku.
Ko darīt, lai samazinātu ūdens patēriņa starpību dzīvojamai mājai?
Ja šķiet, ka ūdens patēriņa starpību ietekmē neapzinīgie kaimiņi, kas neiesniedz ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus vai arī tos iesniedz nekorekti, tad dzīvokļu īpašumos uzstādot jaunās paaudzes ŪPS ar attālinātās nolasīšanas iespējām (viedos ŪPS) – vienā laikā nolasa ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus. Lai uzstādītu viedos ŪPS:
Plašāku informāciju, kādā dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums, lasīt ŠEIT.