2025-10-14
Latvijā noslēdzoties privatizācijas procesam, iedzīvotāji no pašvaldības pārņem savu māju pārvaldīšanas tiesības. Ja arī Tavā mājā notiek balsojums par pārvaldīšanas līgumu, un arī tad, ja balsojums jau noslēdzies, skaties vebināra ierakstu Rīgas namu pārvaldnieka klientiem!
Ar pārvaldīšanas līguma vispārīgo daļu var iepazīties šeit. Katram līgumam papildus vispārīgajai daļai ir tieši katrai konkrētajai mājai gatavota informācija – līguma speciāla daļa, precīzs pakalpojumu grozs un definēts uzkrājumu fonds remontdarbiem.
Vebinārā pārrunājām:
Ierakstu skaties tepat mājaslapā, mūsu Facebook kontā vai YouTube kanālā!
Vebināra laikā no klausītājiem saņēmām daudz jautājumu. Pateicamies ikvienam par aktīvo līdzdalību – Jūsu interese mums ir svarīga un, atsaucoties uz to, plānosim nākamos vebinārus par citām tēmām.
Uz vairumu no saņemtajiem jautājumiem atbildes izskanēja pašā vebinārā – tās šeit nerakstīsim, lai vieglāk ieraudzīt jautājumus, uz kuriem atbilde neizskanēja vai neizskanēja tik detalizēti, cik gribētos. Tāpat daudzus jautājumus saņēmām par konkrētām mājām un to ikdienas pārvaldīšanas jautājumiem, kas nav saistīti ar jauno pārvaldīšanas līgumu – tos nodevām darbam kolēģiem.
Kur var redzēt balsojuma rezultātus BIS sistēmā vai RNP? Kā var uzzināt vai māja ir savākusi 51%?
Balsojuma rezultātus var redzēt Būvniecības informācijas sistēmā www.bis.gov.lv, kā arī var zvanīt savam pārvaldniekam.
Vai jūs no RNP puses pārliecināsieties, ka pie negatīva balsojuma īpašnieks apzinās risku, ka nav cita pārvaldnieka, un 1. janvārī būs šoks visiem?
Sazināmies ar visām mājām, kuras nobalsojušas “pret” līguma slēgšanu, un vēstulē skaidrojam, ka mājai jāizvēlas kāds no šiem risinājumiem:
– jāpiesakās uz līguma sarunām ar RNP un jāvienojas par tādu līgumu, kas māju apmierina
– jādibina biedrība un māja jāpārvalda pašiem, tai skaitā jāslēdz līgumi ar dažādiem pakalpojumu sniedzējiem (par siltumu, ūdeni, atkritumu apsaimniekošanu)
– jāizvēlas cits pārvaldīšanas uzņēmums un jānoslēdz līgums ar to
Mājas uzkrājumu ieguldīšana vērtspapīros: īpašniekiem ir priekšroka šo līdzekļu izmantošanai. Vai ieguldīšana nozīmē vismaz šo līdzekļu lietošanas ierobežojumu (vai pat zaudēšanu)? Lūdzu, informējiet precīzāk, kur/kādos fondos, ar kādiem nosacījumiem RNP plāno ieguldīt uzkrājumu fondam iemaksāto naudu (līguma 7.1.17. punkts)?
Uzkrājuma fonda līdzekļi pieder tikai un vienīgi pašiem dzīvokļu īpašniekiem – viņiem ir ne tikai priekšroka, bet arī tiesības vienīgajiem būt ieguvējiem no šiem līdzekļiem. Pārvaldnieks iedzīvotāju uzdevumā šos līdzekļus droši uzglabā. Līgumā īpaši noteikts, ka līdzekļus var uzglabāt tikai droši – tas ir, tikai un vienīgi norēķinu kontā vai termiņdepzītā Valsts kasē vai kādā Latvijas bankām ar lielāko drošības reitingu. Šādi līdzekļi mājai tūlītēji pieejami, ja jāveic steidzamus darbus. Turklāt, ja bankas par tiem izmaksā procentus, jau pašlaik un arī turpmāk RNP to ieskaitīs katras mājas uzkrājuma fondā.
Līgumā ir paredzēta iespēja uzkrājuma fonda līdzekļus ieguldīt Valsts kases (un tikai Valsts kases!) vērtspapīros, lai laikā, kamēr māja krāj lielākiem remontdarbiem, pati māja ar šo naudu var nopelnīt procentus. Valsts kases vērtspapīri ir praktiski bez riska, tāpēc nepastāv iespēja līdzekļus zaudēt. Vienlaikus šo darīsim tikai un vienīgi tad, ja to vēlēsies un ar kopības lēmumu apstiprinās dzīvokļu īpašnieki.
Jaunajā RNP pārvaldīšanas līgumā ir 7.1.7. punkts: Prasīt priekšapmaksu par atsevišķu Pārvaldīšanas darbību īstenošanu. Lūdzu miniet piemērus, kas tās varētu būt par darbībām un pēc kādiem kritērijiem tiks noteiktas izmaksas šiem darbiem, ja nav kopības lēmums par šādu darbu nepieciešamību.
Tie ir darbi, kas mājai ir nepieciešami un kurus varam paredzēt iepiekš, tāpēc maksu varam izlīdzināt gada garumā, lai izvairītos no liela rēķina vienā atsevišķā mēnesī. Piemēri šādiem darbiem ir:
– reizi piecos gados katrai mājai saskaņā ar likumu jāveic energoaudits
– reizi piecos gados katrai mājai saskaņā ar likumu jātīra ventilācijas kanāli
– reizi desmit gados katrai mājai saskaņā ar likumu jāveic elektrības pretestības mērījumi
– reizi desmit gados katrai mājai saskaņā ar likumu jāsagatavo tehniskās apsekošanas atzinums
Šādi darbi jāveic obligāti, tas noteikts tiesību aktos, tāpēc kopība nevar lemt tos neveikt. Gadījumos, kad šos darbus veic ārpakapojumu sniedzēji, kopības interesēs iepērkam saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.
Vai atteikties no uzkrājumu veidošanas?
Var, bet noteikti nevajag! Uzrkājums ir nauda, kas pieder tikai un vienīgi pašai mājai, tas nav maksājums pārvaldniekam. Tieši par uzkrājuma naudu mājai var veikt remontdarbus un labiekārtojumus. Ja mājai nav uzrkājuma, nevarēs veikt nekādus plānotus remontdarbus, bet, ja kaut kas kas salūzīs un būs jālabo avārijas kārtībā, par to būs jāmaksā papildus, jo nekāda rezerves fonda mājai nebūs.
Praksē redzam, ka arvien vairāk mājās iedzīvotāji paši nolemj un vienojas uzkrājma naudu palielināt, lai mājai var ātrāk paveikt vajadzīgos darbus.
Jaunajā līgumā nav iekļauta pārvaldīšanas tāme. Kā īpašnieks var būt pārlicināts ka faktiskie pakalpojumi nebūs dārgāki? Vai pozitīvās pārvaldīšanas uzkrājums vairs nav sagaidāms?
Līguma pirmajā pielikumā katrai mājai ir nosaukta konkrēta pārvaldīšanas maksa. Līdz šim dzīvokļu īpašniekiem bija pienākums kompensēt RNP par papildus izmaksām, kas RNP radās šo māju apkalpojot. Jaunajā līgumā šī kārtība mainīta par labu dzīvokļu īpašniekiem – RNP apņemas sniegt pakalpojumus par tādu maksu, kā līgumā norādīts, un tā notiks arī tad, ja reālās izmaksas būs augstākas.
Vai pašreizējās daudzīvokļa mājas pilnvarotās personas paliek aktuālais vai ir jāievēl pa jaunu?
Pilnvarotās personas nemainās – tās ar kopības lēmumu izvēlas dzīvokļu īpašnieki, un jaunais līgums šo lēmumu neietekmē.
Vai RNP var palīdzēt veikt anketēšanu/aptauju lai izvēlētos mājas vecāko? Kur vērsties?
Ja esat savai mājai atraduši aktīvos iedzīvotājus, kas piekrīt būs par mājas vecākajiem jeb oficiālajā nosaukumā par mājas pilnvarotajām personām, tad, jā, namu pārvaldnieks palīdzēs noorganizēt balsojumu. Jāsazinās ar savas mājas pārvaldnieku – šī darbinieka kontaktinformāciju atradīsiet portālā www.e-parvaldnieks.lv, mobilajā lietotnē RNP un arī uz paziņojuma mājas kāpņutelpā.
Vai mājas pilnvarojumu var saņemt daži cilvēki bez biedrības dibināšanas?
Jā, par mājas pilnvarotajām personām, kam pārējie iedzīvotāji uztic dažādu lēmumu pieņemšanu, var kļūt vienkārši aktīvi iedzīvotāji. Nav obligāti jādibina biedrība.
Vai šis līgums var tikt koriģēts individuāli, katram īpašniekam?
Individuāli līgumu var piemērot katrai mājai, bet ne katram dzīvokļa īpašniekam. Tas tāpēc, ka šis līgums ir tikai par pakalpojumiem, ko māja saņem kā kopība.
Vai mājai piederošā ceļa labošana ietilpst mājas pārvaldes pakalpojumā vai tas jāveic no mājas uzkrājumiem?
Ceļa labošana ir tāds pats remontdarbs, kā, piemēram, jumta vai cauruļu labošana. Šādiem darbus apmaksā no mājas uzkrājuma.
Kāpēc parcaldišanas plāna nav iekļauts ( nav attiecināms) dūmvadu tīrīšana? Mūsu māja ir dūmvadi.
Dūmvadu tīrīšana mājām, kam ir dūmvadi, ir iekļauta apsaimniekošanas maksā. Atsevišķām mājām, kam ir dūmvadi, kļūdaini bija norādīts, ka šis pakalpojums “nav attiecināms”, bet esam to jau izlabojuši.
Pakalpojumu grozā nav norādīts, cik bieši konkrētais pārvaldīšanas pakalojums tiek veikts.
Ar līgumu esam devuši solījumu nodrošināt šos pakalpojumus – gādāt, lai darbi ir izdarīti . Tomēr esam arī sagatavošuši un publicējuši plašāku aprakstu par katru no pakalpojumiem: https://rnparvaldnieks.lv/noderigi/dzivoklu-maju-privatizacijas-pabeigsana/parvaldisanas-ligums/pakalpojumu-apraksts/
Vai rēķinus vairs nevarēs pieteikt sūtīšanai pa pastu (līguma 4.4. punkts)?
Kamēr vien būs iedzīvotāji, kam tā ir ērtāk, rēķinus pilnīgi noteikti varēs saņemt pa pastu. Līgumā esam īpaši uzsvēruši elektronisku piedāgi, jo no savas puses apņemamies tādu nodrošināt.
