2025-01-09
Lai rūpētos par savu māju kā kopīgu īpašumu, dzīvokļu īpašnieki veido mājas uzkrājumu. Ik mēnesi kopā ar komunālo maksājumu rēķinu iemaksājot noteiktu summu, veidojas mājas līdzekļu fonds – kopīga krājkasīte, kuras līdzekļus vēlāk var ieguldīt ēkas labošanā un uzlabošanā. Šis uzkrājums kalpo arī kā drošības spilvens brīžiem, kad mājai rodas neplānoti izdevumi.
Uzkrājuma nauda pieder tikai un vienīgi pašai mājai un tās dzīvokļu īpašniekiem, un šo naudu var izmantot tikai šīs mājas darbiem.
Uzkrājuma līdzekļi ļauj mājai īstenot jebkurus uzlabojumus, kas tai nepieciešami – sākot no jauna jumta līdz pat soliņiem pagalmā. Jo vecāka māja, jo vairāk tai ir vajadzību, tāpēc namu pārvaldnieks dzīvokļu īpašniekiem palīdz izvēlēties svarīgākos darbus, ar ko sākt.
Tas notiek tā. Katru māju reizi gadā apseko nama pārvaldnieks un būvinženieris, kas sastāda uzturēšanas darbu plānu jeb sarakstu ar mājai nepieciešamai remontdarbiem un to izmaksām. Mājās, kurās ir aktīvi un ieinteresēti iedzīvotāji, bieži arī viņi piedalās šī saraksta veidošanā.
Gatavie darbu saraksti nākamajiem trim gadiem tiek publicēti oktobra vidū. Tad ar tiem portālā e-pārvaldnieks.lv, RNP mobilajā aplikācijā vai atnākot uz klientu apkalpošanas centru var iepazīties visi dzīvokļu īpašnieki. Ja iedzīvotāji vēlas piedāvātajā sarakstā ko pamainīt, to var izdarīt sešu nedēļu laikā, pieņemot kopības lēmumu.
Ja uzkrājumu izmanto tikai plānotajiem remontdarbiem, par to atsevišķi nav jābalso.
Taču reizēm mājai rodas neparedzēti izdevumi, atgadās kāda lielāka avārija, piemēram, plīst ūdens stāvvads vai vētrā cieš jumts. Tādā gadījumā namu pārvaldnieks nekavējoties uzsāk vajadzīgos remontus, un lūdz dzīvokļu īpašniekiem nobalsot jeb pieņemt kopības lēmumu par to, kā viņi vēlas šo darbus apmaksāt – no uzkrājuma līdzekļiem vai pievienojot papildu maksājumu jaunākajos rēķinos.
Katrs savu iemaksu uzkrājumā dzīvokļu īpašnieki redz vienā no dzīvokļa rēķina pirmajām ailītēm – “uzkrājumi nākamo periodu remontdarbiem”.
Iemaksu lielums dažādās mājās var atšķirties. Tas veidojies vēsturiski, ņemot vērā māju dažādās vajadzības un iedzīvotāju iespējas un vēlmes.
Iemaksu lielumu iedzīvotāji var viegli mainīt jebkurā brīdī. Lai to izdarītu, jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums. Visbiežāk dzīvokļu īpašnieki lemj iemaksas palielināt, lai varētu ātrāk izdarīt mājai vajadzīgos darbus.
Var lemt arī par iemaksu samazināšanu, tomēr tad jārēķinās, ka naudas lielākiem remontiem visticamāk trūks. Neieguldot mājas uzturēšanā, mājas konstrukcijas noveco, bojājas, biežāk notiek avārijas un jāmaksā par ārkārtas remontiem, tāpēc tūlītējs ietaupījums, samazinot iemaksas uzkrājumā, ilgtermiņā kļūst par papildu izdevumiem. Būtiski arī apzināties – ja māja nonākusi pašvaldības vidi degradējošo būvju sarakstā un/vai tai konstatētas arī bīstamības, ēka jāsakārto neatliekami, citādi dzīvokļu īpašnieku nauda būs jātērē paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa rēķinu apmaksai tā vietā, lai to lietderīgi izmantotu mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanai.
Ja māja naudu krāj kādam lielākam darbam, tad tā ilgi, varbūt pat vairākus gadus, glabājas netērēta. Šajā laikā pārvaldnieks iedzīvotāju vārdā rūpējas, lai nauda būtu drošībā.
māju uzkrājuma līdzekļus glabā termiņnoguldījumos Valsts kasē, kā arī dalīti vairākās no Latvijā lielākajam komercbankām, tādējādi rūpējoties par to maksimālu drošību. Ja bankas par noguldītajiem līdzekļiem izmaksā procentus, tad tie tiek pievienoti mājas uzkrājumam.
Sakrāt līdzekļus lieliem darbiem var būt ļoti grūti, it īpaši tad, ja mājai vajadzību ir daudz. Kamēr iedzīvotāji krāj naudu jaunam jumtam, plīst vecie stāvvadi vai lifti, un uzkrājums jātērē avārijas remontiem. Ja krāt vajag vairākus gadus, tad savu daļu paņem arī inflācija. Kamēr iedzīvotāji krāj lielajām, mājas drošībai svarīgajām lietām, mazās lietas, kas padara dzīvi skaistāku – glīti izremontēta kāpņutelpa, soliņi vai bērnu rotaļu stūrītis pagalmā – var šķist nesasniedzams mērķis.
Tāpēc namu pārvaldnieks palīdz dzīvokļu īpašniekiem saņemt finansiālu atbalstu – veikt pilnu renovāciju ar teju 50 % Eiropas Savienības līdzfinansējumu (lasi vairāk par iespējām pieteikties) vai atjaunot fasādes un mājas konstrukcijas ar Rīgas domes līdzfinansējumu.
Daudzdzīvokļu mājas gluži tāpat kā ģimenes privātmājas remontdarbiem var ņemt aizdevumu arī bankā – ja dzīvokļu īpašnieki izvēlas šādu risinājumu, namu pārvaldnieks var palīdzēt to īstenot.
Uzzināt visu svarīgo par savas mājas uzkrājumu var ērti un vienkārši. Portāla e-parvaldnieks.lv sadaļā “Mana māja” vai RNP aplikācijas sadaļā “Namīpašumi” var redzēt, cik liels ir mājas uzkrājums. Turpat un sadaļā “Tāme un atskaites” redzams, kā uzkrājumu paredzēts izmantot nākamajos trīs gados, kā arī detalizētu atskaiti par katru no iepriekšējiem gadiem.
Nākamo gadu plānus publicējam katru gadu oktobra vidū, bet iepriekšējā gada atskaiti – katra jaunā gada aprīlī.
Lasi vairāk: Apsaimniekošanas maksa: kā tā veidojas un ko ietver
