Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībniekiem nekavējoties rakstveidā jāpaziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu un dzīvokļa īpašuma ieguvējam pēc darījuma noslēgšanas jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu. No minētā izriet, ka ir jābūt abu darījuma dalībnieku rakstiskam paziņojumam, lai SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” varētu uzsākt aprēķinu dalīšanu.
Aicinām dzīvokļa jauno īpašnieku nosūtīt īpašumtiesību apliecinošu dokumentu uz elektroniskā pasta adresi rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv vai iesniegt jebkurā mūsu Klientu apkalpošanas centrā. Rēķini tiks dalīti ar zemesgrāmatu tiesneša nostiprinājuma lēmuma datumu.
Attālināti noslēgt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iespējams, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu. Lai uzsāktu līguma slēgšanas procedūru, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” elektroniskā pasta adresi rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv nosūtīt zemesgrāmatu apliecību un ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu, norādot:
Klātienē dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu var noslēgt, vēršoties jebkurā Pārvaldnieka klientu apkalpošanas centrā (adreses un darba laiki pieejami ŠEIT), līdzi ņemot personas identitāti un īpašumtiesību apliecinošus dokumentus (oriģinālus)
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kura ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašumtiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Savukārt minētā likuma 10.pants nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumus atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), un maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. No augstākminētā izriet, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties gan par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, gan par saņemtajiem pakalpojumiem jau sākot no dienas, kad ir ieguvis īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu.
Tādēļ dzīvokļa pārdošanas – pirkšanas gadījumā maksājumu pārdale starp bijušo un jauno īpašnieku tiek veikta saskaņā ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma datumu. Dzīvokļa pieņemšanas- nodošanas akts ir saistošs tikai tā parakstītājiem. Dzīvokļa bijušā un pašreizējā īpašnieka civiltiesiskās attiecības pārvaldniekam nav saistošas.
Lai iesniegtu nepieciešamos dokumentus:
Iesniedzot iesniegumu, klientam obligāti jānorāda savs vārds un uzvārds, kontakttālrunis un pēc iespējas plašāka jāapraksta situācija, ko nepieciešams risināt. Iesūtot iesniegumu elektroniski, aicinām klientus nosūtīt tos no e-pasta adreses, ar ko autorizējies vortālā E-pārvaldnieks. Ja dzīvokļa īpašnieks nav autorizējis savu profilu vortālā, dokumentiem jābūt parakstītiem ar drošu elektronisko parakstu. Nepieciešamības gadījumā iesniegumam pievienot dokumentu kopijas, kas apliecina iesniegumā minētos apstākļus. Iesniegums var būt pašrocīgi parakstīts, ja tas tiek ievietos Klientu apkalpošanas centra pastkastītē.
Ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņas/verifikācijas aktu un skaitītāju sertifikātus var iesniegt:
Lai remontdarbus mājā veiktu dzīvokļu īpašnieku izvēlēts darbu veicējs, nepieciešams noslēgt trīspusējo līgumu ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieku” (RNP), dzīvokļu īpašniekiem un darbu izpildītāju.
Tam ir jāsagatavo šādi dokumenti:
1.Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums vai mājas pilnvarotās personas (ja ir atbilstošs pilnvarojums) iesniegums. Lēmumā/iesniegumā jānorāda konkrēti veicamie darbi, to apjoms, kopējās izmaksas, kā tiks segti izdevumi (no uzkrājuma vai cits avots), kā arī jāizvēlas pilnvarota persona, kas īpašnieku vārdā parakstīs līgumu un darbu pieņemšanas dokumentāciju. Ir jāiesniedz kopsapulces protokols kopā ar reģistrācijas žurnālu vai balsošanas protokola kopsavilkums ar visām balsošanas anketām.
2.Darbu veicēja dokumenti:
Ko dara SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”?
RNP rūpīgi pārbauda visu iesniegto informāciju, lai nodrošinātu, ka:
Pēc tam RNP sagatavo trīspusējo līgumu, kurā tiek atrunāti visu pušu pienākumi un tiesības.
Ja rodas jautājumi, kas skar lēmuma pieņemšanu, noformēšanu un nepieciešamos dokumentus, iesakām konsultēties pie Jūsu mājas namu pārvaldnieka. Kontakti pieejami vortālā https://e-parvaldnieks.lv.
Lai reģistrētos vortālā e-parvaldnieks.lv, aicinām sekot pamācībai, kas pieejama ŠEIT.
Lai veiktu autorizāciju, dzīvokļa īpašniekam sākumā nepieciešams ielogoties vortālā e-parvaldnieks.lv, ievadot lietotājvārdu (elektroniskā pasta adresi) un paroli. Pēc tam logā “Lūdzam apliecināt savus personas datus” būs iespēja izvēlēties attiecīgo internetbanku vai eID un veikt personas datu apliecināšanu. Pamācība, kā to izdarīt, pieejama ŠEIT.
Autorizāciju iespējams veikt arī, personīgi ierodoties jebkurā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Klientu apkalpošanas centrā (adreses un darba laiki pieejami ŠEIT), līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu.
Ja dzīvokļa īpašnieks ir juridiska persona, autorizācijai aicinām atsūtīt uzņēmuma paraksttiesīgas personas ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu (brīvā formā), norādot elektroniskā pasta adresi, kurai veicama autorizācija, uz elektroniskā pasta adresi rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv vai uzņēmuma pilnvaroto pārstāvi personīgi vērsties jebkurā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Klientu apkalpošanas centrā (adreses un darba laiki pieejami ŠEIT), līdzi ņemot personas identitāti un uzņēmuma pārstāvību apliecinošus dokumentus.
Ja vortālā e-parvaldnieks.lv reģistrētā elektroniskā pasta adrese nav aktuāla (tā jāmaina), iespējams veikt reģistrāciju vortālā ar aktuālo elektronisko adresi. Pēc reģistrēšanās un autorizēšanās (savu personas datu apliecināšanas ar internetbankas vai eID starpniecību) dzīvokļa īpašniekam vortāla sadaļā “Mani līgumi” būs iespēja apskatīt dzīvoklim piesaistītos lietotājus un nepieciešamības gadījumā dzēst iepriekš reģistrētos lietotājus (virzot peles kursoru uz attiecīgo lietotāju, parādīsies iespēja to dzēst), kā arī pievienot citus/papildus lietotājus un elektroniskā pasta adreses (ar piedāvāto opciju “Uzaicināt īrnieku”).
Mājas pārstāvim brīvā formā jāuzraksta iesniegums, kurā jāizsaka vēlme kļūt par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” klientu. Iesniegumu var iesniegt jebkurā Klientu apkalpošanas centrā, nosūtot pa pastu, vai elektroniski sūtot to uz e-pasta adresi: rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv
Pēc iesnieguma saņemšanas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” veiks dzīvojamās mājas apsekošanu, iegūs nepieciešamos datus (mājas platība, kopjamās teritorijas platība u.c.) un sagatavos pārvaldīšanas piedāvājumu.
Pēc pārvaldīšanas piedāvājuma saņemšanas dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums par pārvaldīšanas tiesību nodošanu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.
Dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem šādi lēmumi par:
Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem no pakalpojumu sniedzējiem (AS „Rīgas siltums”, SIA „Rīgas ūdens”, u.c.) jāpieprasa izziņa par dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku parādu esamību/neesamību, kas pievienojama Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums pieņemams ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma 16., 17., 18., 19. un 20.panta nosacījumus.
Sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, uz to uzaicināms SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma nosacījumiem, lai pieņemtu lēmumu par atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam, „par” jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašniekiem (17.panta astotā daļa).
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalmā funkcionāli nepieciešamajā un piesaistītajā zemesgabala teritorijā ierīkots labiekārtots laukums transportlīdzekļu novietošanai un stāvēšanai.
Stāvvietā ietilpst:
3 soļi satiksmes plūsmas sakārtošanai un stāvvietas izveidei
Stāvvietas izveidošanai, paplašināšanai un iekšpagalma labiekārtošanai ir nepieciešams mājas atsevišķo dzīvokļu īpašumu (turpmāk – dzīvoklis) īpašnieku kopības lēmums. Jāņem vērā, ka mājas iekšpagalms var piederēt ne tikai dzīvokļu īpašniekiem, bet arī trešajām personām. Lai uzsāktu stāvvietas izveidošanu atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam, dzīvokļu īpašniekiem jāsasauc kopsapulci, kuras uzdevums ir panākt vienošanos par stāvvietas jautājuma sakārtošanu, satiksmes plūsmas organizāciju mājas pagalmā, kā arī vienoties par finansējuma avotu minēto darbu veikšanai.
Dzīvokļu īpašniekiem kopsapulcē jālemj par:
Dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus var pieņemt trīs veidos:
Lai pieņemtu lēmumu par transportlīdzekļu stāvvietas izveidi/paplašināšanu/labiekārtošanu un/vai transporta plūsmas sakārtošanu, kā arī transportlīdzekļu novietošanas atļauju izsniegšanas kārtību, nepieciešams, lai “PAR” nobalso vismaz ¾ jeb 75% no visiem dzīvokļu īpašniekiem, papildus jāpieņem lēmums par finansējuma avotu šiem darbiem. Savukārt, lai pieņemtu lēmumu par ceļa zīmes izvietošanu, autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti vai autostāvvietas izveidi elektromobiļiem, ja vienlaikus tiek izveidots elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts, nepieciešams, lai “PAR” nobalso vismaz 50% + 1 no visiem dzīvokļu īpašniekiem.
Lēmums par transportlīdzekļu stāvvietas izveidi/paplašināšanu/ labiekārtošanu un/vai transporta plūsmas sakārtošanu, kā arī transportlīdzekļu novietošanas atļauju izsniegšanas kārtību jāiesniedz Pārvaldniekam, lai izvērtētu, vai kopības lēmums ir pieņemts atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam un vai dzīvokļu īpašnieku balsu skaits ir pietiekošs, līdz ar to lēmums saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem un virzāms tālākai izpildei.
Pārvaldnieks vērš uzmanību:
Ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir paredzējusi tikai transporta plūsmas sakārtošanu, uzstādot atbilstošas ceļa zīmes, kas atļauj noteiktā teritorijā stāvēt transportlīdzekļiem ar atļaujām, tad atbilstoši izstrādātajai ceļu satiksmes organizēšanas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas shēmai, kas saskaņota VAS “Latvijas Valsts ceļi”, tiks uzstādītas atbilstošas ceļa zīmes.
Ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir paredzējusi ne tikai transporta plūsmas sakārtošanu, bet arī transportlīdzekļu stāvvietas izveidi/ paplašināšanu/ labiekārtošanu, tad pēc būvprojekta izstrādes un apstiprināšanas Rīgas pilsētas būvvaldē dzīvokļu īpašniekiem jāveic būvkomersanta izvēle, kurš veiks stāvvietas būvniecības un labiekārtošanas darbus. Lai šo procedūru veiktu, jāsasauc atkārtota dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lemjot par finansējuma avotu.
Pārvaldnieks vērš uzmanību: mājas kopība var lemt par pilnvarojuma došanu un visu iepriekšminēto darbību uzticēšanu Pārvaldniekam, vai, slēdzot trīspusējo līgumu, citam mājas dzīvokļu īpašnieku izvēlētam darbu veicējam. Šādam pilnvarojuma obligāti jābūt iekļautam kopsapulces protokolā.
Lai uzsāktu stāvvietas ierīkošanas/paplašināšanas/labiekārtošanas projektēšanu, dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotam pārstāvim ir jāvienojas ar uzņēmumu, kurš veiks stāvvietas projektēšanu. Pēc stāvvietas projekta izstrādes, tas ir jāiesniedz Rīgas pilsētas būvvaldē apstiprināšanai.
Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti (sīkāka informācija pieejama Rīgas pilsētas būvvaldes mājas lapā):
Pārvaldnieks vērš uzmanību:
Ja mājas pagalma teritorija, kurā paredzēts izveidot stāvvietu, pieder trešajai personai (privātīpašniekam), lemttiesīga ir tikai tāda kopsapulce, kurā pārstāvēta vairāk kā puse (50% + 1 dzīvokļa īpašnieks) no visiem mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, bet kopsapulces protokolam obligāti jāpievieno attiecīgā zemes īpašnieka rakstiska piekrišana stāvvietas izveidei. Šajā gadījumā par transportlīdzekļu novietošanas atļauju izsniegšanas kārtību mājā būs jāpieņem atsevišķs lēmums, jo šādas kārtības noteikšanai lemttiesīga ir tikai tāda kopsapulce, kurā pārstāvētas trīs ceturtdaļas jeb 75% no visiem mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem;
Transportlīdzekļu stāvvietas izveides/paplašināšanas/labiekārtošanas un/vai transporta plūsmas sakārtošanas ceļa zīmju uzstādīšanas izmaksas tiek noteiktas individuāli, ņemot vērā stāvvietas sarežģītības, tās projektēšanas un izbūves izmaksas. Zemāk norādītās izmaksas var mainīties atkarībā no izvēlētā komersanta piedāvājuma.
Stāvvietas ierīkošana vai esošās paplašināšana:
| Viena līmeņa transportlīdzekļu stāvvietas tehniskā projekta izstrāde | 50,00 EUR + PVN/m2 |
| Viena līmeņa transportlīdzekļu stāvvietas izveide vai paplašināšana | 40,00 EUR + PVN/m2 |
Transportlīdzekļu plūsmas sakārtošana:
| Ceļu satiksmes organizēšanas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas shēmas izstrāde un saskaņošana VAS “Latvijas Valsts ceļi” 121,00 EUR + PVN/gab. | 121,00 EUR + PVN/gab. |
| Ceļa zīmes iegāde/izgatavošana un uzstādīšana 157,00 EUR + PVN/gab. | 157,00 EUR + PVN/gab. |
Piekļuves risinājumi:
| Paceļamā barjera | Sākot no 1400,00 EUR + PVN |
| Automātiski paceļams stabs | Sākot no 2800,00 EUR + PVN |
| Slēdzamas individuālās barjeras | Sākot no 70,00 EUR + PVN |
| Gumijas/ poliuretāna atdures barjeras | Sākot no 24,00 EUR + PVN |
Transportlīdzekļa atļaujas izmantošanas noteikumi:
Atļauja ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izgatavots un izsniegts dokuments, par kura viltošanu iestājas kriminālatbildība atbilstoši Krimināllikuma 275.pantam.
Ja caurlaide tās derīguma termiņa laikā nozaudēta, jāiesniedz RNP atkārtots pieteikums par caurlaides izsniegšanu – tiek izgatavota jauna caurlaide, norādot tādu pašu transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, derīguma termiņu ar jaunu caurlaides reģistrācijas numuru. Par atkārtotas caurlaides izgatavošanu tiek aprēķināta maksa par atkārtotu caurlaides izgatavošanu saskaņā ar RNP maksas pakalpojumu cenrādi.
Caurlaides var saņemt Klientu centrā pēc zvana vai SMS saņemšanas, ka caurlaide ir izgatavota un piegādāta. Caurlaides tiek izgatavotas 2 darba dienu laikā, taču aicinām klientus sagaidīt uzaicinājumu, un tikai tad ierasties pakaļ izgatavotajai stāvēšanas atļaujai.
Caurlaides tiek izsniegtas tikai tādā gadījumā, ja noteiktas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu piešķirt tiesības pieprasīt un saņemt autotransporta caurlaidi personām, kas nav RNP klienti, tai skaitā dzīvokļu īpašumu un neprivatizēto telpu īrniekiem vai nomniekiem. Caurlaides saņemšanai vienlaicīgi iesniedzams maksājuma uzdevums par caurlaides izgatavošanas izdevumu samaksu RNP.
Klientu apkalpošanas centru speciālisti, pieņemot pieteikumu, pārbauda:
Pieteikumi caurlaižu izgatavošanai tiek pieņemti no RNP pārvaldījumā esošās dzīvojamās mājas:
Maksa par caurlaides izgatavošanu:
| Pakalpojums | Mērvienība | Cena ar PVN (EUR) |
| Fiziskai personai | par vienu transportlīdzekli | 9,99 |
| Juridiskai personai | par vienu transportlīdzekli | 15,00 |
RNP izsniegto caurlaides derīguma termiņš – 12 mēneši, ja teritorijā saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu ir uzstādītas ierobežojošās ceļa zīmes, veikta autostāvvietu teritorijas uzmērīšana un ar kopības lēmumu noteikta caurlaižu izsniegšanas kārtība.
Caurlaides pieprasīšanai klientam jāaizpilda pieteikuma veidlapa un jāiesniedz to RNP Klientu apkalpošanas centrā vai nosūta, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, uz mūsu vienoto e-pasta adresi rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv .
Ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņas/verifikācijas aktu un skaitītāju sertifikātus var iesniegt:
Aicinām ņemt vērā arī sākumlapā publicētos paziņojumus par izmaiņām klientu apkalpošanas centru darba laikā ikgadējās svētku dienās (Ziemassvētki, Lieldienas u.tml.).
| Ja ūdens patēriņa skaitītāju (ŪPS) nomaiņas akti ir iesniegti mums: | Jauno ŪPS rādījumu atspoguļojums vortālā www.e-parvaldnieks.lv |
| no 1.-23. datumam | būs līdz 25. datumam |
| no 24.-29. datumam | būs pēc 5. dienām |
| no 30.-31. datumam | būs līdz nākamā mēneša 25. datumam |
Ikmēneša ūdens skaitītāju rādījumi jāiesniedz katru mēnesi.
Rādījumus iespējams iesniegt:
Svarīgi ir atcerieties ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus iesniegt nākamajā mēnesī (atbilstoši faktiskajam ūdens patēriņam Jūsu dzīvokļa īpašumā): rakstveidā, iesniedzot veidlapu, laika periodā no 25.līdz 27.datumam (ieskaitot), vai arī iesniedzot rādījumus elektroniski no 25. līdz 28. datumam (ieskaitot). Ja norādītais termiņš netiek ievērots, ūdens skaitītāju rādījumi, sūtot elektroniskā pasta vēstules, netiek pieņemti.
Ja netiek iesniegti ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi, tad tiek aprēķināts un piestādīts vidējais ūdens patēriņš, ņemot vērā pēdējo 3 mēnešu patēriņu. Ja ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi netiek iesniegti vairāk kā 3 mēnešus pēc kārtas, tad tiek aprēķināta ūdens patēriņa starpība pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013.
Rādījumus iespējams iesniegt 5 dažādos veidos:
* Kioski klientiem pieejami Brīvības ielā 49/53, Brīvības gatvē 430A, Mārtiņa ielā 7 (2 kioski), Latgales ielā 168, Pārslas ielā 10, Tilta ielā 11 k-1, Zebiekstes ielā 8 (2 kioski), Rīgā.
Termiņš ikmēneša ūdens skaitītāju rādījumu iesniegšanai tiek saīsināts, lai maksimāli samazinātu ūdens patēriņa starpību jeb korekciju, kura veidojas arī tādēļ, ka dzīvokļu īpašnieki/īrnieki ūdens skaitītāju rādījumus nolasa un iesniedz dažādos laikos.
Novērots, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji ūdens skaitītāju rādījumus nodod dažādi – ar savstarpēji būtiski atšķirīgu laika intervālu. Uzrādot iespējami precīzāku faktiski saņemtā ūdens apjomu, tiks nodrošināts taisnīgāks ūdens patēriņa maksas aprēķins.
Ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus iespējams iesniegt:
Aptuveni trešā daļa no RNP klientiem ūdens skaitītāju rādījumus iesniedz papīra formā, taču, lai veiktu uzskaiti šie dati tik un tā jāievada datorā, kā rezultātā tiek tērēts liels cilvēku resurss. Lai mazinātu nelietderīgo cilvēku resursu un mazinātu kļūdas iespējamību, kas rodas manuāli ievadot lapiņas datorā, uzņēmums vēlas pakāpeniski pāriet pilnībā uz elektronisku formātu, vienlaikus atvieglojot klientu ikdienu.
Šīs nav pirmās izmaiņas – vairākos iecirkņos pirms dažiem gadiem tika krasi samazināts kastīšu skaits, kā rezultātā šodien to teritorijās 3/4 līdz 2/3 skaitītāju rādītāju jau tiek iesniegtas elektroniski, bet vidēji 1/4 – 1/3 ar lapiņām. Savukārt iecirkņos, kur šāda kastīšu skaita samazināšana vēl nav notikusi, lapiņu skaits pārsniedz elektroniski iesniegtos datus. Tas nozīmē, tūkstošiem klientu ir iespēja lietot daudz efektīvāko elektronisko formu.
Klienti, kuriem līdz šim drukātajā rēķinā tika iekļauta ūdens patēriņa rādījuma lapiņa un kuriem turpmāk būs vēlme iesniegt ūdens patēriņa rādījumus tikai papīra formātā, no 02.09.2019. varēs tās saņemt visos RNP klientu apkalpošanas centros. Lai saņemtu ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu veidlapas, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.
Ja ir notariāli apstiprināta pilnvara, tad ūdens patēriņa skaitītāju paziņojuma veidlapas var saņemt gan kaimiņš, gan radinieks, gan jebkura Jūsu pilnvarotā persona, uzrādot pilnvaru un savu personu apliecinošo dokumentu RNP klientu apkalpošanas centrā. Pie šādas kārtības RNP plāno pieturēties, lai pasargātu savus klientus no trešās personas apzināta kaitējuma un ļaunprātības.
Ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu veidlapa izsniedz uz trīs mēnešiem. Tas nozīmē, ka klients RNP klientu apkalpošanas centru apmeklē reizi trijos mēnešos.
Ja Jūs esat pazaudējis ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nodošanas veidlapu, Jums ir jādodas uz jebkuru RNP klientu apkalpošanas centru, lai atkārtoti saņemtu veidlapu.
Aizpildīto ūdens patēriņa skaitītāja rādījuma veidlapu iesniegt varēs tāpat kā līdz šim – rādījumu kastītēs, kuras atrodas mūsu klientu apkalpošanas centros un iecirkņos, kā arī daļā RNP klientu daudzdzīvokļu māju. Iesniedzot rādījumus elektroniski, vēl joprojām saglabājas priekšrocība tos iesniegt dienu ilgāk. Papīra formā no 25. līdz 27. datumam, taču elektroniski līdz 28. datumam.
Aizpildītu ūdens skaitītāju rādījumu veidlapu uz kastīti var nogādāt jebkurš uzticams līdzcilvēks. Iesniegšanas nosacījumi netiek mainīti.
RNP mērķis ir pakāpeniski pilnībā pāriet uz ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu iesniegšanu elektroniskā formātā, tādējādi ne tikai domājot par dabas resursu ilgtspējību, bet arī atvieglojot klientu ikdienas gaitas. Jau šobrīd daudz klientu izmanto rādījumu iesniegšanu:
Rīgā izplatītie ūdens skaitītāji – gan kopīgie, gan dzīvokļos uzstādītie – mēdz būt neprecīzi un to rādījumus ietekmē vairāki faktori. Piemēram, ēku kopīgajiem skaitītājiem raksturīgi, ka, ekspluatācijas gaitā tie “aizaugt” – diametrs kļūst mazāks, un galu galā tas sāk uzrādīt lielāku patēriņu. Toties ar dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem ir tieši pretēji — jo tie vecāki, jo mazāku patēriņu uzrāda.
Tomēr šīs neprecizitātes ir samērā maznozīmīgas salīdzinājumā ar citiem uzskaites precizitāti ietekmējošiem faktoriem. Daudz nozīmīgāku korekciju, kā rāda prakse, ievieš paši patērētāji. Cilvēki mēdz “grēkot”, kvītīs norādot savu vidējo, aptuveno patēriņu, vai arī ņem vērā tikai veselos skaitļus, bet ne rādījumu aiz komata. Mājas kopējā mērogā tas summējas daudzos kubikmetros. Bieži vien skaitītāji tiek nolasīti citā laika periodā, nekā tas tiek darīts ar mājas kopējo skaitītāju. Ir arī cilvēcīgi saprotams “sezonas faktors” jeb personīgā maksājuma izlīdzināšanas tendence: ziemā nereti norāda mazāku patēriņu. Ieguvums ir maksājuma termiņā – reāli iztērētā ūdens apmaksa tiek pārnesta uz vasaru, kad nav jānorēķinās par apkuri, tādejādi kopējais maksājums ziemas sezonā ir mazāks.
Papildus faktors, kas rada ūdens patēriņa starpību, ir tas, ka dzīvokļos uzstādīti B klases skaitītāji. Kaut gan tiem ir veikta verifikācija un ekspluatācija ir atļauta, to plašā daudzveidība rada neprecizitātes.
Gadījumos, kad mājai nav iespējams nodrošināt ūdens piegādi (avārijas situācijas, ilgstoši ūdensvada remontdarbi, cauruļvadu aizsalšana u.tml.), mājas apsaimniekotājs RNP nodrošina dzeramā ūdens piegādi kannās mājas iedzīvotājiem pēc pieprasījuma. Lai pieteiktu ūdens piegādi kannās, kad mājai ir atslēgta ūdens padeve, aicinām iedzīvotājus vērsties pie RNP, piesakot ūdens iegādi pa tālruni 8900 vai vēršoties pie savas mājas namu pārziņa (tālr.Nr. norādīts lietotāja www.e-parvaldnieks.lv profilā, kā arī ir pieejams, zvanot 8900);
Daļā gadījumos to ir iespējams izdarīt, taču jāņem vērā vairāki būtiski faktori. Pirmais – kur ir notikusi cauruļvada aizsalšana. Ja cauruļvads aizsalis vietā, kur guļvads ir ierakts zem zemes, tad tā atkausēšana aizņems ne tikai ievērojamu laiku (rakšanas darbi, atkausēšanas darbi, kā arī aizrakšanas darbi), bet arī prasīs papildu finanšu līdzekļus (cauruļvadu atkausēšana nav iekļauta mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksā). Turklāt, ja āra gaisa temperatūra ir nemainīgi zema – ap vai zem -15 °C grādiem, tad arī pēc atkausēšanas un rakšanas darbiem pastāv iespēja, ka cauruļvadi atkal aizsals. Kā arī – atkausēšanas darbus iespējams veikt tikai čuguna caurulēm, aizsalušas plastmasas caurules atkausēt nav iespējams.
Ir mājas, kurām vēsturiski izbūvētas ūdens piegādes caurules, kuras ieraktas salīdzinoši nelielā dziļumā, turklāt nav siltinātas. Lai atrisinātu šādu situāciju, mājas kopīpašniekiem, pieaicinot mājas pārvaldnieku, kopsapulcē ir jāizvērtē iespējamie risinājumi – kā vienu no tiem var minēt jaunu cauruļvadu izbūvi ar atbilstošu siltinājumu, lai novērstu cauruļvadu aizsalšanu. Taču jāņem vērā, ka šādu apjomīgu darbu izpildei nepieciešami finanšu līdzekļi – gan tehniskā projekta izstrādei un saskaņošanai, gan arī pašu remontdarbu izpildei. Ja mājas dzīvokļu īpašnieku kopība lemj par labu šādam risinājumam, tad lēmumā jānorāda darbiem nepieciešamā finanšu līdzekļu avots – tas var būt mājas esošais uzkrājums vai jauna uzkrājuma veidošana. Katra māja ir individuāla, tāpēc, lai rastu risinājumu atbilstoši katras mājas problēmsituācijām, mājas kopīpašnieki var vērsties pie savas mājas namu pārziņa, iecirkņa inženiera vai iecirkņa vadītāja, lai kopīgi izvērtētu optimālāko risinājumu.
Ja konstatējat, ka mājā nav ūdens un ir aizdomas par to, ka ūdensvads ir aizsalis, zvaniet uz “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) vienoto informācijas tālruni 8900, reģistrējot pieteikumu. Pēc pieteikuma saņemšanas ar Jums sazināsies atbildīgie speciālisti, lai vienotos par situācijas apstākļu pārbaudi, kā arī pēc apsekošanas – par iespējamajiem risinājumiem.
Ūdens apgādes cauruļu aizsalšana tiek reģistrēta salīdzinoši reti. Visbiežāk ūdens apgādes caurules mēdz aizsalt nelielām daudzdzīvokļu mājām (aptuveni 4 – 10 dzīvokļi), kad ārā temperatūras stabiņš nokrītas zem -15 °C grādiem. Tas mēdz notikt tāpēc, ka ūdens apgādes caurules nelielām ēkām vēsturiski izbūvēti salīdzinoši tuvu zemes virsai, līdz ar to – jo aukstāks ir ārā, jo lielāka iespēja, ka arvien dziļāk sasals zeme, kā rezultātā var aizsalt arī ūdens apgādes caurules.
Savukārt lielām daudzdzīvokļu mājām ūdensvadu aizsalšana netiek novērota, jo ūdensvads izbūvēts pietekama dziļuma vai tehniskajās šahtās, savukārt ūdensapgādes sistēma izbūvēta māju pagrabos, kur cauruļvadi atrodas siltumā, turklāt bieži vien ir siltināti.
Precīzu ūdens piegādes pārtraukuma iemeslu var pateikt RNP speciālisti, veicot apsekošanu pēc pieteikuma saņemšanas.
Dzīvokļos esošo ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana jāveic līdz noteiktā verificēšanas termiņa beigām.
Ūdens skaitītāju verificēšanas termiņš Latvijā ir noteikts uz četriem gadiem. Tas nozīmē, ka ik pēc četriem gadiem ir jāveic skaitītāja pārbaude, lai pārliecinātos par tā precizitāti un atbilstību normatīvajiem aktiem. Informācija par ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanas datumu ir pieejama gan ikmēneša rēķinā, gan klientu pašapkalpošanās vortālā www.e-parvaldnieks.lv, gan arī skaitītāju nomaiņas aktā.
Dzīvokļa īpašnieks/īrnieks pats izvēlas skaitītāju nomaiņas pakalpojuma sniedzēju, kurš sagatavo par to aktu un izsniedz skaitītāju verifikācijas sertifikātus. Pēc skaitītāju nomaiņas dokumenti dzīvokļa īpašniekam/īrniekam ir nekavējoties jāiesniedz mums.
Svarīgi! Tuvojoties skaitītāju verifikācijas termiņam, aicinām savlaicīgi pārbaudīt dzīvokļa ūdensapgādes stāvvadu, noslēgventīļu tehnisko stāvokli, jo tas var ietekmēt iespēju nomainīt skaitītājus. Ja pamanāt kādus bojājumus, lūdzam nekavējoties ar mums sazināties, lai laicīgi varētu ieplānot un veikt nepieciešamos darbus un netiktu kavēts skaitītāju nomaiņas termiņš.
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) pārvaldīšanā ir ap 4300 dzīvojamo māju.
No RNP pārvaldīšanā esošajām dzīvojamām mājām ~ 1200 atrodas dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās, t.i., šīm mājām to funkcionāli nepieciešamais zemesgabals pilnībā vai daļēji sastāv no citu personu īpašumā esošajiem zemesgabaliem vai šo zemesgabalu daļām. Eiropas valstīs nav sastopama situācija, ka ēka un zeme, uz kuras tā atrodas, pieder dažādiem īpašniekiem (dalītais īpašums), tomēr Latvijā zemes reformas, ēku privatizācijas rezultātā ir izveidojies dalītais īpašums, kas radījis negatīvas sekas – dzīvokļu īpašumu īpašnieki (turpmāk – dzīvokļu īpašnieki) ar zemes īpašniekiem nonāca dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās.
RNP ir aptuveni 80 000 klientu, kuriem jāveic likumiskās lietošanas maksājumi par zemes lietošanas tiesībām.
Likumisko zemes lietošanas tiesību galvenā atšķirība no piespiedu nomas attiecībām ir tā, ka likumiskās zemes lietošanas tiesības ir noteiktas likumā un to izpildei nav vajadzīgs pušu starpā noslēgts līgums.
Zemes lietošanas maksa katrai dzīvojamai mājai tiek noteikta, ņemot vērā:
Mainoties kādam no iepriekšminētajiem lielumiem, mainās arī zemes likumiskās lietošanas maksas summa. Par likumisko maksu par zemes lietošanu no 01.01.2022. nav maksājams PVN.
Būves īpašniekam uz tā lietošanā esošās zemes bez zemes īpašnieka piekrišanas ir tiesības būvēt palīgēkas un inženierbūves, kas nepieciešamas būves ekspluatācijai, kā arī ceļus, laukumus un ārtelpu elementus, ja nemaina lietošanā esošās zemes platību vai robežas vai nerada nekustamā īpašuma apgrūtinājumus.
Katrai dzīvojamai mājai, kas privatizēta saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums), tās privatizācijas procesā nosakāms funkcionāli nepieciešamais zemesgabals (dažādos periodos šis jēdziens bijis atšķirīgs, iepriekš arī piesaistītais, ekspluatācijā nepieciešamais).
Funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā var ietilpt zemesgabals, vai tā daļa, kas nav nododama privatizācijai, jo tā atrodas citu personu īpašumā. Par šo daļu attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem konstatējamas dalītā īpašuma tiesiskās attiecības uz likuma pamata. T.i., dalītā īpašuma tiesiskās attiecības starp konkrētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem (dzīvokļu īpašnieku kopību) un konkrētajiem zemesgabala īpašniekiem pastāv neatkarīgi no viņu gribas.
RNP nav institūcija, kura nosaka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, tā platību un robežas. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī Augstākās tiesas nolēmumiem, privatizācijas procesā noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežas, platība ir saistoša gan dzīvokļu īpašniekiem, gan zemesgabala īpašniekam (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 09.07.2013. spriedumu lietā SKA-159/2013, 22.03.2012. spriedumu lietā SKA-70/2012, 22.02.2010. spriedumu lietā Nr.SKA-46/2010, 19.03.2010. spriedumu lietā Nr.SKA-79/201, u.c).
Ja kārtējā rēķinā ir iekļauta pozīcija “zemes nomas maksa par iepriekšējiem periodiem”, tas nozīmē, ka starp RNP un zemesgabala īpašnieku par periodu līdz 01.01.2022. ir noslēgts zemes piespiedu nomas līgums/vienošanās vai stājās likumīgā spēkā tiesas nolēmums, ar kuru tiesa ir konstatējusi zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības un to būtiskās sastāvdaļas, t.i., priekšmetu un nomas maksu, par iepriekšējo periodu. Līdz ar to RNP dzīvokļu īpašumu īpašniekiem, pamatojoties uz noslēgto zemes piespiedu nomas līgumu/vienošanos vai tiesas nolēmumu, aprēķina zemes nomas maksu par iepriekšējiem periodiem, kas sagatavotajos rēķinos atspoguļota kā “zemes nomas maksa par iepriekšējiem periodiem”.
Aprēķins par zemes likumiskās lietošanas maksu tiks iekļauts katra mēneša rēķinā –pozīcijā “Zemes lietošanas maksa”, tādējādi maksājums tiek sadalīts 12 maksājumos, nevis četros.
Rēķinu nepieciešams apmaksāt pilnībā. Maksājuma kavējuma gadījumā kavējuma nauda tiek aprēķināta par katru maksājuma kavēto dienu, tādējādi, ja iepriekšējā rēķina apmaksa tika kavēta, nākamajā rēķinā redzamā kavējuma nauda ir norādīta informatīvi uz rēķina sagatavošanas brīdi. Lai iepazītos ar aktuālo kavējuma naudas apmēru rēķina apmaksas dienā aicinām sazināties ar klientu apkalpošanas speciālistiem, zvanot darba dienās no plkst. 8:00 līdz plkst. 20:00 uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vienoto tālruņa numuru 8900.
Rīdziniekam, kuram no jauna nepieciešams noteikt atbilstību kādam trūcīgās vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa derīguma termiņš vai arī tas nonācis krīzes situācijā, aicinām attālināti vērsties (e-pastā vai ievieto iesniegumu tam speciāli paredzētā kastītē) Rīgas Sociālajā dienestā – zvanot pa Rīgas domes Labklājības departamenta BEZMAKSAS informatīvo tālruni 80005055, ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte, vai darba dienās darba laikā pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048. Aktuālā informācija mājas lapā: www.ld.riga.lv.
Sākotnēji saskaņā ar dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plānu tiek noskaidroti zemesgabali, kas ietilpst dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā. Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā (piesaistītā) zemesgabala zemes īpašnieka īpašuma tiesības tiek pārbaudītas zemesgrāmatā.
Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības izmantot zemesgabala atsavināšanas tiesības Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Lai uzsāktu atsavināšanas tiesību izmantošanas procesu, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem kopības lēmums. Lēmums par atsavināšanas procesa uzsākšanu būs pieņemts, ja par to nobalsos dzīvokļu īpašnieki, kam pieder vairāk nekā puse no visiem dzīvojamajā mājā esošiem dzīvokļu īpašumiem.
01.07.2015. spēkā stājās grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums), saskaņā ar kuriem zemesgabala īpašniekam vai dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības ierosināt pašvaldībā vai Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu (85., 86. pants), kā rezultātā var tikt mainītas dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežas, tai skaitā platība.
Rīgas domes 2015.gada 3.novembra saistošie noteikumi Nr.177 “Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi” nosaka kārtību par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu.
Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki vēlas pārskatīt dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamo (piesaistīto) zemesgabalu, dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam ir jāpieņem lēmums par dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu. Dzīvojamās mājas pārstāvim, pamatojoties uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ar kuru dzīvojamā mājas dzīvokļu īpašnieki ir nolēmuši pārskatīt dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, jāvēršas Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā (Pērses ielā 10/12, Rīgā) ar lūgumu sagatavot iespējamo pārskatāmā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala kartogrāfisko pamatni atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumiem Nr.522 ,,Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” un Rīgas domes 2015.gada 3.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.177 ,,Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas noteikumi”.
Valsts zemes dienests katra kalendārā gada 1.janvārī izsludina nekustamā īpašuma (zemesgabala) kadastrālo vērtību. Katru gadu zemesgabala kadastrālā vērtība atsevišķos Rīgas pilsētas rajonos var mainīties. RNP nevar ietekmēt kadastrālās vērtības apmēru.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 5.punkts paredz dzīvokļu īpašnieku pienākumu maksāt zemes nomas maksu vai likumisko lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zeme
Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” nosaka kārtību, kas izbeidz piespiedu nomas tiesiskās attiecības un paredz pāreju uz likumiskās zemes lietošanas tiesību regulējumu.
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums nosaka kārtību kā piespiedu dalītais īpašums izbeidzams un izveidojams vienots nekustamo īpašumu Civillikuma 968.panta izpratnē.
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums ir pieņemts 2021.gada 25.novembrī un stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem kopības lēmums. Lēmums par atsavināšanas procesa uzsākšanu būs pieņemts, ja par to nobalsos dzīvokļu īpašnieki, kam pieder vairāk nekā puse no visiem dzīvojamajā mājā esošiem dzīvokļu īpašumiem.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu ir tiesiskais pamats, lai pašvaldība savukārt pieņemtu lēmumu par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, proti, vai tā platību un robežas ir vai nav nepieciešams pārskatīt.
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums – tā mērķis ir nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidot vienotu nekustamo īpašumu.
Piespiedu dalītais īpašums izbeidzams, dzīvokļu īpašniekiem Likumā noteiktajā kārtībā izmantojot atsavināšanas tiesību.
Atsavināšanas tiesību iespējams izmantot tikai attiecībā par privātpersonai (fiziskā vai juridiskā persona) piederošo zemesgabalu, kas ietilpst dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā. Ja zeme pieder valstij vai pašvaldībai, tad likumu nepiemēro.
Atsavināšanas tiesības izmantošanai nav nepieciešama zemesgabala īpašnieka piekrišana. Zemes īpašnieka īpašuma tiesībām ir jābūt reģistrētam zemesgrāmatā.
Atbilstoši Likumā noteiktajai kārtībai, lai uzsāktu piespiedu dalītajā īpašumā esošā zemesgabala atsavināšanas tiesības izmantošanu, ir nepieciešams ievērot noteikto darbību secību:
FINANSĒJUMS ATSAVINĀŠANAS CENAS SAMAKSAI
1) Dzīvokļu īpašnieku kopība nodrošina atsavināšanas cenas samaksu (ir iespēja arī izmantot kopības mantu, piemēram, uzkrājumu);
2) Līguma slēgšana finansējuma iegūšanai atsavināšanas cenas samaksai (kopības lēmums 50%+1 balss).
ALTUM AIZDEVUMA SAŅEMŠANAS NOSACĪJUMI:
KĀ SAŅEMT ALTUM AIZDEVUMU
1) Dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par finansējuma avotu un pilnvaroto personu;
2) Pilnvarotā persona iesniedz aizdevuma pieteikumu kredītiestādē;
3) Kredītiestādes atteikuma gadījumā pilnvarotā persona iesniedz aizdevuma pieteikumu ALTUM;
4) ALTUM pieņem lēmumu par aizdevuma piešķiršanu;
5) ALTUM un pilnvarotā persona paraksta aizdevuma līgumu un ALTUM izmaksā aizdevumu ZTI depozīta kontā.
ALTUM AIZDEVUMA ATMAKSA
1) Aizdevums tiks iemaksāts ZTI depozīta kontā pēc tam, kad dzīvokļu īpašnieki, kas apņēmušies maksājumus veikt no saviem līdzekļiem, būs veikuši šīs iemaksas;
2) Aizdevumu atmaksās dzīvokļu īpašnieki, kuriem bija nepieciešams aizdevums, veicot maksājumus katru mēnesi kopā ar komunālā maksājuma rēķinu pilnvarotajai personai, kura veiks norēķinus ar ALTUM;
3) Aizdevuma atmaksai nedrīkst izmantot dzīvojamās mājas uzkrājuma fonda līdzekļus.
* Attiecās uz tām mājam, kuru funkcionāli nepieciešamais zemesgabals pieder 3. personai.
Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” noteikts, maksa par atkritumu izvešanu aprēķina proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Taču, ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu. Ja ziņas par deklarēto personu ir anulētas, pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem neveic.
Informāciju par deklarēto personu skaitu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vienu reizi mēnesī (katra mēneša pirmajā datumā) aktualizē datus no Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.
Rēķinu par atkritumu izvešanu veido ne tikai maksa par izvesto sadzīves atkritumu apjomu, bet arī maksa par citu atkritumu, piemēram, būvgružu, bīstamo atkritumu, lielgabarīta atkritumu u.c. izvešanu, ja tāda veikta attiecīgajā norēķina mēnesī vai iepriekšējos periodos. Aprēķini tiek veikti saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja sagatavoto rēķinu attiecīgajā norēķinu periodā – izvesto atkritumu daudzumu (m3) reizinot ar noteikto cenu par vienību un dalot ar šajā periodā dzīvojamajā mājā deklarēto personu skaitu.
Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” noteikts, maksa par atkritumu izvešanu aprēķina proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Taču, ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu. Ja ziņas par deklarēto personu ir anulētas, pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem neveic.
Nepieciešama dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku iesaiste, lai uzstādītu šķiroto atkritumu konteinerus, ja dzīvojamai mājai piesaistītajā teritorijā ir brīva vieta konteineru uzstādīšanai. Dzīvokļu īpašniekiem pārvaldnieks jāinformē par savu vēlmi, iesniedzot iesniegumu:
Pēc tam, kad RNP speciālists ir saņēmis iesniegumu, tiek pārbaudīts, vai iesniegums ir saistošs un izpildāms. To, vai tiks uzstādīti šķiroto atkritumu konteineri vai arī nē, RNP speciālists informē dzīvojamās mājas pārstāvi. Ja dzīvojamās mājas teritorijā var uzstādīt šķiroto atkritumu konteinerus, tad pārvaldnieks nosūtu pieteikumu atkritumu apsaimniekotājam par šķiroto atkritumu konteineru uzstādīšanu, kā arī norāda informāciju par konteineru iztukšošanai nepieciešamo reižu skaitu nedēļā vai mēnesī. Atkritumu apsaimniekotājs uzstāda konteinerus norādītajā vietā.
Norādām – kopš 2020. gada 20. maija, kas stājās spēkā jaunie jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība, šķiroto atkritumu konteinera saturs tiek izvests pa maksu, ja tajos izmesti parastie, nešķirotie atkritumi.
Atkritumu laukums ar nojumi sakārto vidi, taču slēgta tipa atkritumu novietne – parūpējas, lai svešinieki neizmestu savus atkritumus Jūsu konteineros. Līdzīgi kā ar šķiroto atkritumu konteineru uzstādīšanu, ir nepieciešams dzīvojamās mājas kopības lēmums. Taču, lai uzsāktu novietnes projekta izstrādi, 50% + 1 dzīvokļa īpašniekam ir jānobalso “PAR” un jādefinē finansējuma avots. Kopības lēmums jāiesniedz pārvaldniekam.
Plašāka informācija par slēgtas atkritumu konteineru novietnes izbūvi lasīt ŠEIT.
Papildu informācija par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas kārtību, kā arī kopības lēmumu pieņemšanas dokumentu paraugi pieejami mājas lapas sadaļā “Klientiem – Kopības lēmumu pieņemšana”.
Gadījumos, kad kāds novieto atkritumus tiem neparedzētā vietā, lūgums fiksēt faktu fotogrāfijā vai video un informēt par to Rīgas pašvaldības policiju!
Ja papildus rēķina pozīcijai “Atkritumu izvešana” rēķinā iekļauta ailīte “Fiksēti pārkāpumi”, tas norāda, ka pakalpojuma sniedzējs ir piemērojis soda naudu. Soda naudu piemēro šādos gadījumos:
Kā viegli šķirot atkritumus, lasi atkritumu šķirošanas ceļvedī
Soliņu var uzstādīt dzīvojamās mājas teritorijā, taču to atrašanās vietu ir nepieciešams izvērtēt.
Par soliņu izveidi jānobalso vairākumam dzīvokļa īpašnieku (PAR jānobalso 50% + 1 dzīvokļa īpašniekam). Mājas iedzīvotāji var lemt arī par soliņu demontāžu. Par soliņu uzstādīšanai nepieciešamo finansējumu jālemj dzīvokļu īpašnieku kopībai – tas var būt esošais mājas uzkrājums vai jauna uzkrājuma veidošana. Informāciju, kā kopība var pieņemt lēmumu, un lēmumu paraugi pieejami mūsu mājas lapā – ŠEIT.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par soliņu uzstādīšanu iespējams iesniegt:
Lai veiktu soliņu restaurēšanas darbus, dzīvokļu īpašniekam jāvēršas iecirknī pie atbildīgā namu pārvaldnieka. Ja nepieciešami lielāki, apjomīgāki remontdarbi, tad nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums. Ja atjaunošanas darbi nav lieli, tad tos iespēju robežās var veikt apsaimniekošanas maksas ietvaros, izvērtējot katru gadījumu individuāli. Nepieciešams ar mājas namu pārvaldnieku pārrunāt veicamos darbus, nosakot problēmu un tās iespējamo risinājumu – vai tie būtu nelieli krāsošanas darbi vai kādi citi nelieli atjaunošanas darbi. Informācija par mājas namu pārvaldnieku pieejama ikviena klienta www.e-parvaldnieks.lv profilā, kur norādīts namu pārvaldnieka vārds, uzvārds un kontakttālrunis.
Koks tiek nozāģēts bez dzīvokļu īpašnieku lēmumu, ja būvvalde to ir atzinusi par bīstamu. Lai iestādītu jaunu – kopības lēmums ir nepieciešams, jo dzīvojamai mājai piesaistītā teritorija ir kopīpašums.
Koku un krūmu kopšana tie veikta saskaņā ar dzīvojamās mājas plānoto remontdarbu plānu. Ja to nav ieplānots veikt, bet dzīvokļa īpašnieki sūdzas, ka, piemēram, krūma zari traucē, tad ar kopības lēmumu ir iespējams veikt nepieciešamos darbus jau konkrētā gada laikā, norādot finansējuma avotu.
Dzīvokļa īpašuma likumā ir noteikts, ka kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Kopība lemj, kā vēlas labiekārtot teritoriju: iestādīt kokus un krūmājus, izveidot slēgto atkritumu laukumu, uzstādīt bērnu laukumu u.tml.
Pirms kopība lemj par koku/krūmu stādīšanu, aicinām konsultēties ar sava nama pārvaldnieku (speciālistu), lai uzzinātu, kur piesaistītajā teritorijā drīkst stādīt – lai netiktu radīta situācija, ka koki un/vai krūmi ir iestādīti, piemēram, uz “sarkanajām līnijām” (vietas, kur atrodas komunikācijas – ūdens caurules, elektrības vadi utt.).
Nesaskaņota puķu dobju un apstādījumu ierīkošana dzīvojamās mājas kopīpašumā nav pieļaujama, jo dzīvojamās mājas kopīpašniekiem var būt atšķirīgs viedoklis par puķu dobju un apstādījumu kopšanu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta pirmo daļu, dzīvojamā māja, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos, pārvaldes institūcija ir dzīvokļu īpašnieku kopība, tādejādi par dzīvojamās mājas piesaistītās teritorijas labiekārtošanu lemj dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Lai varētu veikt teritorijas labiekārtošanas darbus, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, kur dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē vai aptaujā ar 50% + 1 balsi lēmuši PAR šo darbu veikšanu, norādot finansējuma avotu.
Vairāk par to, kā organizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, lasīt ŠEIT.
Ja puķu dobes ir izveidotas patvaļīgi, bez dzīvojamās mājas kopības lēmuma, pastāv iespēja, ka tās tiks nopļautas. Lai šāda situācija nerastos un nenāktos noskatīties, kā iekoptā puķu dobe tiek iznīcināta, lūdzam vispirms to saskaņot ar dzīvojamās mājas kopību un informēt pārvaldnieku.
Papildus informāciju par noteiktas dzīvojamās mājas koplietošanas telpu uzkopšanu iespējams saņemt Klientu apkalpošanas centros, kā arī teritoriālajā iecirknī pie vadītāja vai namu pārziņa.
Dzīvojamās mājas piesaistītās teritorijas un koplietošanas telpu uzkopšanas kārtību nosaka 2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”. Ar noteikumiem iespējams iepazīties ŠEIT.
Klientu ērtībām ir pieejams ikmēneša rēķinu informatīvais skaidrojums. Aicinām ikvienu klientu jautājumu vai neskaidrību gadījumā ielūkoties informatīvajā skaidrojumā par ikmēneša rēķinā norādītās informācijas saturu.
Skaidrojums pieejams ŠEIT.
Patērētās siltumenerģijas aprēķins ūdens uzsildīšanai un cirkulācijai (ja mājā tāda ir) tiek veikts atbilstoši Rīgas domes 2010.gada 24.augusta instrukcijā Nr.9 „Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība” noteiktajai metodikai.
Pielietotā metodika patērētās siltumenerģijas sadalījumam vasaras un ziemas (apkures sezonā) periodā ir atšķirīga. Apkures periodā patērēto siltumenerģiju karstā ūdens uzsildīšanai aprēķina no kopējās patērētās siltumenerģijas atņem karstā ūdens cirkulācijai un apkurei patērēto siltumenerģiju. Lai aprēķinātu 1m³ ūdens uzsildīšanas izmaksas, iegūto siltumenerģijas daudzumu dala ar uzsildītā ūdens daudzumu. Savukārt vasaras norēķinu periodā patērēto siltumenerģiju karstā ūdens uzsildīšanai aprēķina no kopējās patērētās siltumenerģijas atņem karstā ūdens cirkulācijai patērēto siltumenerģiju. Lai aprēķinātu 1m³ ūdens uzsildīšanas izmaksas, iegūto siltumenerģijas daudzumu dala ar uzsildītā ūdens daudzumu.
Sabiedrība arī paskaidro, ka dzīvojamās mājas kopējais ūdens patēriņa skaitītājs uzskaita tikai aukstā ūdens patēriņu. Pēc dzīvokļu īpašnieku nodotajiem rādījumiem par karsto ūdeni, tiek noteikts, cik no kopējā patērētā aukstā ūdens kubikmetriem, bija patērēts kā karstā ūdens daudzums. Savukārt siltumenerģiju dzīvojamā mājā uzskaita ISM (individuālajā siltummezglā) esošais siltumenerģijas skaitītājs, pēc kura rādījumiem tiek noteikts siltumenerģijas daudzums aukstā ūdens uzsildīšanai, lai tas būtu karsts. Ja dzīvokļu īpašnieki godprātīgi nenodod karstā ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, proti, mazāk nekā patērēts, bet siltumenerģijas patēriņš liels (jo reāli patērēts karstais ūdens vairāk nekā nodots), palielinās karstā ūdens 1 m³ maksa par vienību.
Lai maksa atbilstu reālajam patēriņam, visos dzīvokļos nepieciešams uzstādīt aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītājus, kā arī ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus iesniegt Sabiedrībai aprēķinu veikšanai noteiktajā termiņā.
Vienlaikus Sabiedrība dara zināmu, ka siltumenerģijas tarifu nosaka pakalpojuma sniedzējs, t.i., AS „Rīgas siltums”, pamatojoties uz AS „Gaso” attiecīgā mēnesī piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības tarifu. Siltumenerģijas tarifs katru mēnesi tiek publicēts AS „Rīgas siltums” mājas lapā internetā www.rs.lv.
Viens no tipiskākajām iemesliem, kāpēc klientu samaksātā/pārskaitītā nauda saņemtā rēķina apmaksai netiek pievienota noteiktajam rēķina numuram/klienta kodam, ir maksājuma mērķī nekorekti norādīts vai nenorādīts maksājuma uzdevums. Proti, bieži vien, veicot maksājumu, klienti nenorāda apmaksājamā rēķina numuru – nenorāda, par kuru dzīvokļa īpašumu tiek veikts maksājums, taču norāda saņēmēja kontu, t.i., RNP. Rezultātā pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinam vai zemes nomas rēķinam paredzētā maksājuma summa tiek ieskaitīta RNP kontā, taču netiek pievienota nevienam rēķinam/klienta kodam, nonākot RNP neidentificētajos maksājumos, vai arī maksājums tiek pievienots citam rēķinam, ja rēķina numurs maksājumā norādīts kļūdaini.
Gadījumā, ja šāda ķibele notikusi arī ar Jūsu veikto maksājumu, aicinām rakstīt e-pastu uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv, pielikumā pievienojot maksājumu apstiprinošu izdruku, lai RNP speciālisti Jūsu veikto maksājumu varētu atpazīt un novirzīt tā rēķina apmaksai, kura apmaksai maksājums tika paredzēts.
Vēršam uzmanību, ka pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķina numurs un zemes nomas rēķina numurs katram klientam ir individuāls, tādēļ lūdzam rēķinus apmaksāt atsevišķi, norādot rēķina numuru, kas redzams tā labajā augšējā stūrī un sastāv no astoņu (8) zīmju klienta koda un piecu (5) zīmju koda aiz slīpsvītras. Maksājumu atpazīšana pēc adreses, personas koda, vārda/uzvārda vai citiem parametriem nav paredzēta.
Dzīvokļu īpašniekiem, sākot ar 2014.gada 6.novembri, aprēķini, kas saistīti ar pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinos iekļauto pozīciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu/izvešanu tiek veikti proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam (kārtību nosaka Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”).
Pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, sākot ar 2014.gada 19.decembri, aprēķini, kas saistīti ar pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinos iekļauto pozīciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu/izvešanu tiek veikti proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam (kārtību nosaka Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumi Nr.999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”).
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu uzskaites datubāzē reģistrētā informācija par īpašumos deklarēto personu skaitu tiek mainīta automātiski, balstoties uz Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) sniegto statistiku uz mēneša 1.datumā, to ņemot par pamatu aprēķiniem. Kalendārā mēneša laikā notikušās izmaiņas deklarēto personu skaitā tiks atspoguļotas PMLP datos uz nākamā mēneša 1.datumu, un atbilstošs aprēķins tiks iekļauts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” rēķinā par attiecīgo mēnesi.
RNP sagatavotos rēķinus iespējams apmaksāt veikalu “Maxima” kasēs, VAS “Latvijas pasts”, kā arī zemāk norādīto banku (rekvizīti) filiālēs.
Elektroniski RNP sagatavotos rēķinus iespējams apmaksāt, veicot finanšu līdzekļu pārskaitījumu, izmantojot internetbanku pakalpojumus.
Norēķinu rekvizīti:
| RIKOLV2X | “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles konts |
LV63RIKO0002013197596 |
| HABALV22 | AS „Swedbank” | LV98HABA0551030734837 |
| PARXLV22 | AS “Citadele banka” | LV83PARX0013044380019 |
| UNLALV2X | AS „SEB banka” | LV65UNLA0050017186820 |
Jā, reģistrējoties RNP bezmaksas pašapkalpošanās vortālā www.e-parvaldnieks.lv!
Aicinām arī atteikties no ikmēneša rēķinu saņemšanas drukātā formā, www.e-parvaldnieks.lv lietotāja konta sadaļā “Mani līgumi” uzspiežot uz kursora blakus opcijai “Saņemt drukātu rēķinu”, un virzot kursoru pa kreisi (līdz tas iekrāsojas pelēkā krāsā). Atteikties no drukātu rēķinu saņemšanas iespējams vienīgi dzīvokļa īpašniekam.
Atteikties no drukātu rēķinu saņemšanas iespējams vienīgi dzīvokļa īpašniekam, vortāla e-parvaldnieks.lv sadaļā “Mani līgumi” uzspiežot uz kursora blakus opcijai “Saņemt drukātu rēķinu”, un virzot kursoru pa kreisi (līdz tas iekrāsojas pelēkā krāsā).
Samaksātā nauda par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu nodrošina pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbību sekmīgu izpildi, proti, tā nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību organizēšanu, izpildi un norēķināšanos par nepieciešamajiem un saņemtajiem materiāliem, veiktajiem darbiem (darbaspēks), ka arī sedz administratīvās izmaksas, piemēram, līgumu slēgšana, skaitītāju rādījumu nolasīšana, uzskaite u.tml.
Apsaimniekošanas maksa katrai dzīvojamajai mājai tiek aprēķināta individuāli, pamatojoties uz mājas tehniskajiem parametriem un stāvokli kopumā. Apsaimniekošanas maksu sastāda vairākas svarīgas pārvaldīšanas darbību izmaksas, piemēram, dzīvojamās mājas kopšana, piesaistītās teritorijas uzkopšana, ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadu sistēmas tehniskā apkalpošana u.c.
Katrai mājai ik gadu tiek sagatavota obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkums nākamajam gadam, kurā precīzi norādītas apsaimniekošanas maksas komponentes, proti, kādus pakalpojums un to izmaksas apsaimniekošanas maksa ietver. Ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanas tāmi dzīvokļa īpašnieks var iepazīties gan klātienē – RNP Klientu apkalpošanas centros, gan elektroniski – www.e-parvaldnieks.lv.
Jo RNP datubāzē reģistrēts dzīvokļa īpašnieks, kas noslēdzis pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu. RNP ir atsevišķi jāinformē, ja notikusi dzīvokļa īpašnieka maiņa.
Gadījumā, ja notikusi dzīvokļa īpašnieka maiņa, jāvēršas jebkurā RNP Klientu apkalpošanas centrā, uzrādot īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu (piemēram, Zemesgrāmatu apliecību, mantojuma līgumu u.tml.), kā arī ieteicams noslēgt apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgumu. Tiklīdz tiks iesniegta informācija par īpašuma tiesību maiņu, ikmēneša apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu rēķini tiks sagatavoti, norādot jaunā/esošā dzīvokļa īpašnieka vārdu un uzvārdu.
Kavējuma naudu aprēķina gadījumā, ja tiek kavēta ikmēneša rēķina apmaksa. Rēķina apmaksas termiņš norādīts katra mēneša apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu rēķinā. Kavējuma nauda tiek aprēķināta par katru kavēto maksājuma dienu atbilstoši noslēgtā pārvaldīšanas līguma nosacījumiem.
Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” noteikts, maksa par atkritumu izvešanu aprēķina proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Taču, ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu. Ja ziņas par deklarēto personu ir anulētas, pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem neveic.
Karstā ūdens cirkulācija mājā ir nepieciešama, lai patstāvīgi nodrošinātu karstā ūdens temperatūru apgādes sistēmā, līdz ar to samazinās nepieciešamība ilgstoši notecināt ūdeni, lai to saņemtu karstu.
Karstā ūdens cirkulācijas izmaksu aprēķinu veicam saskaņā ar Rīgas domes 24.08.2010. instrukcijā Nr.9 “Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība” 3.panta 9.punktu – karstā ūdens cirkulācija ir noteikts konstants lielums, kas norēķina periodā neatkarīgi no sezonas ir 0,1 MWh apmērā uz vienu īpašumu, un tas aprēķināms arī tad, ja īpašums atslēgts no mājas kopējās karstā ūdens padeves sistēmas.
Ja papildus rēķina pozīcijai “Atkritumu izvešana” rēķinā iekļauta ailīte “Fiksēti pārkāpumi”, tas norāda, ka pakalpojuma sniedzējs ir piemērojis soda naudu. Soda naudu piemēro šādos gadījumos:
Rēķinu nepieciešams apmaksāt pilnībā. Maksājuma kavējuma gadījumā kavējuma nauda tiek aprēķināta par katru maksājuma kavēto dienu, tādējādi, ja iepriekšējā rēķina apmaksa tika kavēta, nākamajā rēķinā redzamā kavējuma nauda ir norādīta informatīvi uz rēķina sagatavošanas brīdi. Lai iepazītos ar aktuālo kavējuma naudas apmēru rēķina apmaksas dienā aicinām sazināties ar klientu apkalpošanas speciālistiem, zvanot darba dienās no plkst. 8:00 līdz plkst. 20:00 uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vienoto tālruņa numuru 8900.
Rīdziniekam, kuram no jauna nepieciešams noteikt atbilstību kādam trūcīgās vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa derīguma termiņš vai arī tas nonācis krīzes situācijā, aicinām attālināti vērsties (e-pastā vai ievieto iesniegumu tam speciāli paredzētā kastītē) Rīgas Sociālajā dienestā – zvanot pa Rīgas domes Labklājības departamenta BEZMAKSAS informatīvo tālruni 80005055, ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte, vai darba dienās darba laikā pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048. Aktuālā informācija mājas lapā: www.ld.riga.lv.
Ievērojot dzīvokļu īpašnieku tiesības, bet tajā pašā laikā, nepārkāpjot fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības, RNP ir izstrādājusi kārtību, kā dzīvokļu īpašnieki var saņemt informāciju saistībā ar savas dzīvojamās mājas parādniekiem.
Dzīvokļa īpašniekam (vai viņa notariāli pilnvarotajai personai) ir jāvēršas jebkurā RNP Klientu apkalpošanas nodaļā ar personas identitāti un dzīvokļa īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem. Klientu apkalpošanas speciālists, izvērtēs uzrādītos dokumentus un pret parakstu izsniegs informāciju par dzīvojamās mājas parādniekiem.
Maksājuma kavējuma gadījumā kavējuma nauda tiek aprēķināta par katru maksājuma kavēto dienu. Tādējādi, ja iepriekšējā rēķina apmaksa tika kavēta, nākamajā rēķinā redzamā kavējuma nauda ir norādīta informatīvi uz rēķina sagatavošanas brīdi. Lai iepazītos ar aktuālo kavējuma naudas apmēru rēķina apmaksas dienā aicinām sazināties ar klientu apkalpošanas speciālistiem, zvanot uz RNP vienoto tālruņa numuru – 8900.
Kavējuma nauda tiek aprēķināta par katru maksājuma kavējuma dienu un tiek ieturēta maksājuma veikšanas brīdī, vispirms dzēšot kavējuma naudu un tad pamatparādu. Pamatparāds tiek samazināts, vispirms dzēšot vecāko saistību, proti, sākotnēji tiek dzēsta kavējuma nauda un tikai tad pamatparāds.
Parādu piedziņai sākumā tiek pielietotas speciālas parādu administrēšanas procedūras, tai skaitā arī informatīvās ietekmes instrumenti. Gadījumā, ja vienošanās netiek panākta, tiek uzsākts tiesvedības process, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir laikietilpīgs process. Līdz ar to parādu atgūšana, diemžēl, nav ātra. Pret dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kas ļaunprātīgi nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem un nemēģina rast kopēju risinājumu ar Sabiedrību par parāda segšanu, RNP sagatavo prasības pieteikumus tiesai par parādu piedziņu.
Ir 4 vienošanās/parāda apmaksas grafiku veidi:
Pirmstiesas procesā:
Tiesvedības procesā:
3. Izlīgums tiesā (vienkāršotās procedūras kārtība/prasības kārtība):
Pēc tiesvedības procesa – tiesas nolēmums stājies spēkā, ja izpildu dokuments jau nav nodots ZTI, ja ir tad jāvienojas ar ZTI:
4. Vienošanās par spēkā stājušos tiesas nolēmumu izpildi – ! Tikai ja izpildu dokuments vēl nav nodots zvērinātam tiesu izpildītājam, ja ir tad jāvienojas ar ZTI.
Ja tiesā ir iesniegts pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un saņemts tiesas lēmums, ar kuru saistība nodota piespiedu izpildei, maksimālais parāda samaksas termiņš, par kuru var vienoties, ir:
Ja tiesā ir iesniegts prasības pieteikums vienkāršotās procedūras kārtībā vai prasības kārtībā par parāda piedziņu un tiesas nolēmums ir stājies likumīgā spēkā, kā arī debitors ir veicis ar tiesas nolēmumu piedzītās summas apmaksu 50% apmērā, maksimālais parāda samaksas termiņš ir trīs mēneši par parādu līdz 5000 euro.
Ja tiek konstatētas problēmas ar centrālapkures sistēmas funkcionēšanu, aicinām zvanīt PS “Siltumserviss Rīga” pa tālruni 80000610 vai aizpildīt tiešsaistes formu vietnē http://www.siltumserviss.lv/zino/, vai sūtīt pieteikumu uz SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” e-pasta adresi rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv, obligāti norādot dzīvojamās mājas adresi, dzīvokļa numuru un kontakttālruni.
RNP visām pārvaldījumā esošajām mājām siltumapgādi pieslēdz līdz ar apkures sezonas sākumu, ņemot vērā laikapstākļus vairāku dienu griezumā. Iepriekšējos gados apkures sezona Rīgā uzsākta aptuveni 15. oktobrī.
Ņemot vērā, ka RNP sadarbībā ar a/s „Rīgas siltums” 2013./2014.gada apkures sezonā veica būtiskas izmaiņas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumapgādes sistēmu automatizēto siltummezglu iestatījumos, masveidīga apkures atslēgšana turpmāk RNP pārvaldījumā esošajās mājās vairs nebūs nepieciešama. Izņēmums ir mājas, kurās ir cietā kurināmā katlumājas.
Gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība uzskata par nepieciešamu uzsākt apkures sezonu ātrāk par RNP noteikto laiku, dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums kopsapulcē/veicot aptauju un jāiesniedz pieņemtais lēmums RNP – apkure tiek pieslēgta dzīvokļu īpašnieku lēmumā noteiktajā termiņā/dienā.
Pēc apkures pieslēgšanas notiek apkures sistēmas stabilizācija, kā arī nepieciešams veikt sistēmas atgaisošanu, dažreiz pat vairākkārtīgi, lai nodrošinātu pilnvērtīgu apkuri. Līdz ar to aicinām nedaudz nogaidīt, bet gadījumā, ja dzīvoklī tomēr novērojat nepārejošus apkures traucējumus, aicinām par to informēt, izvēloties vienu no saziņas veidiem:
Sūtot pieteikumu, jānorāda dzīvojamās mājas adrese, dzīvokļa nr. un kontakttālrunis.
Tāpat atgādinām, ka mājas ir aprīkotas ar automātiskiem siltummezgliem, kas reaģē uz āra temperatūru, sasniedzot +12 grādus, tiek pārtraukta siltuma padeve, tāpēc paaugstinoties gaisa temperatūrai nav jāuztraucas, ka radiatori paliek vēsi.
Dzīvokļos nav individuālo uzskaites ierīču un atbilstoši normatīviem aprēķins tiek veikts pēc dzīvokļu apkurināmās platības. Mums ir pienākums piemērot normatīvajos aktos* noteikto aprēķina metodiku. Spēkā esošie normatīvie akti neparedz mums tiesības pieņemt vienpersonisku lēmumu un mainīt aprēķinu kārtību, tostarp samazinot kādam dzīvokļa īpašniekam aprēķinu.
*Rīgas domes 24.08.2010. instrukciju Nr.9 “Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība”
Maksa par siltumenerģiju tiek aprēķināta atbilstoši patērētājam siltumenerģijas daudzumam dzīvojamajā mājā (siltumenerģijas patēriņa uzskaiti nodrošina mājas kopējais siltumenerģijas komercskaitītājs, kas pieder AS “RĪGAS SILTUMS”). AS “RĪGAS SILTUMS” uzskaita patērēto siltumenerģiju nevis pēc datuma, kad dzīvojamajā mājā ir uzsākta siltumenerģijas piegāde, bet gan pēc katrā dzīvojamajā mājā patērētā siltumenerģijas apjoma norēķinu laika periodā.
RNP apkures izmaksas noteiktai dzīvojamajai mājai aprēķina, pamatojoties uz AS “Rīgas siltums” iesniegto rēķinu, kurā norādīta maksa par patērētajām megavatstundām ūdens uzsildīšanai, tai skaitā apkurei, karstā ūdens padeves un cirkulācijas nodrošināšanai (ja mājai šādi pakalpojumi tiek piegādāti).
Aprēķina metodika noteikta LR Rīgas domes instrukcijā Nr.9 “Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība”
Detalizētāku informāciju var iegūt, uzdodot jautājums Māju atjaunošanas nodaļas darbiniekiem, sazinoties ar e-pasta siltinasana@rnparvaldnieks.lv starpniecību.
Energoaudits sniegs informāciju par:
Dzīvojamās mājas energoaudita veikšana ir obligāta, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki plāno lemt par dzīvojamās mājas atjaunošanu, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.
Vairāk informācijas par energoauditu pieejama mājaslapas sadaļas „Māju atjaunošana” apakšsadaļā „Energoaudits”.
Saskaņā ar Rīgas domes 2017.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.19 „Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā un dzīvojamās mājas atjaunošanai” dzīvojamo māju energoauditu veikšanai ir paredzēts pašvaldības līdzfinansējums 80% apmērā no energoaudita izmaksām, bet ne vairāk kā 426,86 EUR.
Lai saņemtu pašvaldības līdzfinansējumu energoaudita veikšanai, atbilstoši minēto noteikumu nosacījumiem, dzīvojamās mājas īpašniekiem ir jāpārņem pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības un jānoslēdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums.
Aprēķināts, ka 2018.gadā energoaudita vidējās izmaksas bija ap 490,00 EUR.
Dzīvojamai mājai nepieciešams veikt energoauditu, kas ir nepieciešams ne tikai lai noskaidrotu siltuma zudumu cēloņus, bet arī lai piemērotu atbilstošu risinājumu katrai mājai. Energoauditā būs informācija par esošajiem ēkas energoefektivitātes rādītājiem, ēkas siltināšanas priekšlikumiem (kādi darbi jāveic un kādi materiāli jāizmanto), energoefektivitātes rādītāju prognozi pēc siltināšanas pasākumu īstenošanas u.c.
Par dzīvojamās mājas atjaunošanas iespējām iesakām konsultēties ar Māju atjaunošanas nodaļas darbiniekiem, rakstot uz e-pastu siltinasana@rnparvaldnieks.lv
Jā, energoauditu var veikt vasarā un jebkurā citā gada laikā. Savukārt termogrāfiju ir iespējams veikt tikai tad, ja atšķirība starp ēkas telpu temperatūru un āra temperatūru ir vismaz 10 grādi, taču termogrāfija nav obligāta energoaudita sastāvdaļa.
Jā, ir iespējams saņemt:
Par iespējām saņemt atbalstu dzīvojamās mājas atjaunošanai lūdzam sazināties ar Māju atjaunošanas nodaļas darbiniekiem, izmantojot e-pastu siltinasana@rnparvaldnieks.lv vai sazinoties ar māju atjaunošanas projektu vadītājiem, kuru kontakti norādīti mājaslapas sadaļas „Māju atjaunošana” apakšsadaļā „ES atbalsts”.
Remontdarbu veikšanas laiku šobrīd neviens normatīvais akts neregulē. Veicot remontdarbus, jāņem vērā Ministru kabineta noteikumu Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 2.8. punktu, kas nosaka, ka šie noteikumi neattiecas uz remontdarbiem, kurus veic dienas un vakara laikā (no plkst. 7.00 līdz 21.00), un būvdarbiem, kuri saskaņoti ar vietējo pašvaldību. Šī normatīvā akta regulējuma priekšmets ir troksnis, kas rodas vai tiek radīts kā neatņemama sastāvdaļa kādas konkrētas darbības rezultātā, nevis vienkāršas trokšņošanas dēļ. Līdz ar to remontdarbu laikā daudzdzīvokļu mājā radītais troksnis atbilstoši minētajiem noteikumiem ir ne tik daudz tiesisks jautājums, cik pašu kaimiņu savstarpējās kultūras, inteliģences un cieņas jautājums.
Iesakām pirms remonta darbu veikšanas, ja to darbību laikā tiek paaugstināts trokšņu līmenis, izvietot paziņojumus, lai informētu un brīdinātu pārējos dzīvojamās mājas iedzīvotājus par remontdarbu veikšanas laiku.
Ja īpašnieks savā dzīvoklī vēlas veikt kosmētisko remontu, piemēram, līmēt tapetes, krāsot sienas, mainīt flīzes, grīdas segumu utt., to var darīt bez saskaņošanas.
Savukārt, ja īpašnieks vēlas veikt lielus darbus, kas saistīti ar pārbūvi, mainot telpu lietošanas veidu un telpu plānojumu, skarot nesošās un nenesošās konstrukcijas, izmainot logu un durvju ailas, mainot skaņas izolāciju vai pārsegumus starp stāviem, tie jāsaskaņo ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu. Pārbūves noteikumus un nepieciešamo informāciju var saņemt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā Dzirnavu ielā 140, Rīgā, tālr. 67 105 800, pad@riga.lv, kā arī departamenta mājas lapā – https://www.rdpad.lv/.
Pārbūves skiču un būvprojekts nav jāsaskaņo ar RNP, bet būsim pateicīgi, ja informēsiet gan mūs, gan arī savus kaimiņus par plānotajiem remonta darbiem un to termiņiem, par iespējamu palielinātu troksni, lai izvairītos no savstarpējām nesaskaņām. Tādēļ arī trokšņainiem darbiem aicinām izvēlēties dienas laiku tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu apkārtējiem kaimiņiem.
Būvdarbu un remonta laikā nedrīkst pieļaut ēkas koplietošanas telpu piesārņošanu ar būvgružiem. Par atsevišķa konteinera piegādi un būvgružu izvešanu jāparūpējas pašam dzīvokļa īpašniekam. Konteinera novietošanas vieta pie mājas jāsaskaņo ar RNP.
Ja dvieļu žāvētāju nomaina pret līdzīgu, ar identisku izvietojumu, tad pietiek ar iesniegumu, ko dzīvokļa īpašnieks iesniedz pārvaldniekam, garantējot, ka dvieļu žāvētāja diametrs netiks samazināts un izvietojums netiks mainīts. Iesniegumā dzīvokļa īpašnieks arī norāda, ka ūdens noplūdes vai traucējumu gadījumā trūkumi tiks novērsti triju dienu laikā. Toties, ja tiek veikta pārbūve, piemēram, dvieļu žāvētājs tiek pārvietots uz pretējo sienu, tam tiek izmainīts pieslēgums, demontēt dvieļu žāvētāju, nepieciešams izstrādāt projektu un saskaņot to ar pārvaldnieku, tieši tā pat, kā mainot radiatoru.
Ja izlemjat demontēt dvieļu žāvētāju, tad lieciet aiz auss, ka šī siltumelementa neesamība Jūsu dzīvokļa īpašumā neatbrīvo no maksājuma par karstā ūdens cirkulāciju. Atbilstoši metodikai, ko izmanto patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanai, Rīgas domes 2010. gada 24. augusta instrukcijas Nr. 9 „Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība” 11. punkts nosaka, ka par karstā ūdens cirkulācijai patērētās siltumenerģijas daudzumu patērētājs maksā arī gadījumos, ja īpašums atslēgts no mājas kopējās karstā ūdens padeves sistēmas, kā arī tad, ja patērētājs atrodas prombūtnē vai karstā ūdens patēriņš īpašumā norēķina periodā ir vienāds ar nulli.
Vispirms ir jāveic nepieciešamās jaudas parametru aprēķins un jāizvēlas pareizā tipa radiatori – jāizstrādā tehniskā dokumentācija pie sertificēta siltumapgādes projektēšanas speciālista pēc Jūsu izvēles, veicot dzīvokļa siltuma zuduma aprēķinu, un uz tā pamata izvēlas jauno sildķermeņu izmēru, tipu un pieslēguma shēmu. Projektā jābūt norādītiem ne tikai radiatoru tehniskajiem parametriem, bet arī jāparedz ēkā esošās siltumapgādes sistēmas izmaiņas, tai skaitā hidrauliskā režīma izmaiņu aprēķins, siltuma atdeves aprēķins ēkas koplietošanas telpu apkurei un siltuma atdeve no stāvvadiem, kuri saglabājas dzīvoklī pēc rekonstrukcijas.
Tehniskās dokumentācijas izstrāde garantē ne tikai tehniski pareizu sildķermeņu nomaiņu, lai tā neietekmētu turpmāku apkures sistēmas funkcionēšanu, bet arī ļauj veikt precīzāku aprēķinu, lai ekonomija uz sildķermeņu nomaiņu būtu lielāka. Izstrādātā tehniskā dokumentācija ir jāsaskaņo ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) iecirkņa siltumiekārtu inženieri, iesniedzot dokumentāciju 2 eksemplāros. Pēc saskaņošanas ir nepieciešams veikt apkures sistēmas attiecīgo stāvvadu atslēgšanu un iztukšošanu. Taču pēc radiatora nomaiņas pabeigšanas – apkures sistēmu jāatjauno.
Ja tiek veikta patvaļīga, nesaskaņota radiatori maiņa, tad var sabojāt apkures sistēmu visai mājai. Lai izvairītos no iespējamas problēmsituācijas izraisīšanas, radiatoru maiņu uzticiet veikt sertificētam speciālistam vai uzņēmumam. RNP radiatoru nomaiņas pakalpojumu nepiedāvā.
Lieciet aiz auss, ka radiatoru nomaiņu var veikt tikai pēc apkures sezonas pārtraukšanas līdz 31. augustam, iepriekš saskaņojot tehnisko dokumentāciju ar pārvaldnieku!
Radiatoru nomaiņu dzīvoklī var veikt tikai pēc apkures sezonas pārtraukšanas – līdz 31.augustam, iepriekš saskaņojot tehnisko dokumentāciju ar pārvaldnieku!
Jā, pirms radiatoru nomaiņas dzīvoklī, dzīvokļa īpašniekam tehniskā dokumentācija ir jāsaskaņo ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) iecirkņa siltumiekārtu inženieri, iesniedzot dokumentāciju 2 eksemplāros.
Ja tiek veikta patvaļīga, nesaskaņota radiatori maiņa, tad var sabojāt apkures sistēmu visai mājai. Lai izvairītos no iespējamas problēmsituācijas izraisīšanas, radiatoru maiņu uzticiet veikt sertificētam speciālistam vai uzņēmumam. Pirms remontdarbu uzsākšanas dzīvokļa īpašniekam vai izvēlētājam pakalpojuma sniedzējam nepieciešams vienoties par ūdens izlaišanu no attiecīgā stāvvada sildelementu nomaiņas laikā. Lai pieteiktu šo maksas pakalpojumu, jāzvana uz RNP informatīvo tālruni 8900 darba dienās no plkst. 8:00 līdz 20:00. Pakalpojuma izpildi nodrošina PS „Siltumserviss Rīga”, ar ko jāsazinās pēc remontdarbu pabeigšanas, lai veiktu apkures sistēmas hidraulisko pārbaudi, uzpildīšanu un atgaisošanu. RNP radiatoru nomaiņas pakalpojumu nepiedāvā.
Radiatoru vai dvieļu žāvētāja tehniskā dokumentācija vai iesniegums par dvieļu žāvētāja nomaiņu var iesniegt:
Nomainot uz neatbilstošas jaudas radiatoru, nekā siltumsistēmai paredzētais, tas var iespaidot apkures sistēmu visā mājā, bet nepareiza dvieļu žāvētāja uzstādīšana var ietekmēt karstā ūdens piegādi, apkures sezonā – arī apkuri. Par patvaļīgu radiatoru nomaiņu dzīvokļu īpašniekam draud naudas sods, kā arī patvaļniekam var likt nomainīt radiatorus uz piemērotas jaudas sildķermeņiem.
Ikvienam dzīvokļu īpašniekam jāatceras, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants nosaka, ka kopīpašumā esošajā daļā ietilpst atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tajā skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām). Tas nozīmē, ka radiatori un dvieļu žāvētāji dzīvokļa īpašumā (arī tajos, kas ir privatizēti) ir daļa no kopējās mājas siltuma sistēmas, nevis katra dzīvokļa īpašnieka īpašums. Mainot radiatorus par savu naudu, dzīvokļu īpašnieks labprātīgi investē kopīpašumā. Ja īpašnieks pārdod vai ir spiests atstāt to, viņam nav tiesības demontēt pa savu naudu uzstādītos radiatorus.
Atgādinām, ka maksas pakalpojumus, šajā gadījumā karstā ūdens padeves pārtraukšana un apkures sistēmas iztukšošana, tiek veikti rindas secībā, tādēļ aicinām nepieciešamos remontdarbus neatstāt uz pēdējo brīdi.
Gāzes apkures ierīkošanu jeb apkures veida maiņu visai mājai vispirms jāvēršas Mājokļu un vides departamenta Juridisko konsultāciju nodaļā atļaujas saņemšanai lokālo siltuma avotu izbūvei, rekonstrukcijai vai apkures veida maiņa. Ja dzīvojamā mājā atļauts veikt lokāla siltuma avota izbūve, lai to veiktu, vispirms dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Pēc tam būs nepieciešams projekts – plānotā siltuma avota jauda, jaudas palielielinājums pie siltumavota rekonstrukcijas, kurināma veids.
Atsevišķs dzīvoklis var atteikties no centrālās apkures. Lai ierīkotu jaunu lokālu siltumapgādes avotu, jāvēršas Rīgas Domes Mājokļu vides departamentā, lai noskaidrotu vai vispār minētajā adresē tiks atļauta jauna lokāla siltuma avota izbūve. Ja attiecīgā teritorijā ir pieļaujama jauna lokāla siltuma avota izbūve, dzīvokļa īpašniekam vispirms ir jāsaņem ¾ pārējo mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Tas tāpēc, ka ēkas inženierkomunikāciju sistēma (tostarp, arī centrālās apkures sistēma), ir kopīpašums. Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība atļauj kādam dzīvoklim atteikties no centrālapkures, tad sapulces protokols, ko ar savu parakstu apliecinājuši visi īpašnieki, jāiesniedz SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” un gāzes apkures ierīkošanas gadījumā – AS „GASO”.
Taču, pat ja atļauja ir saņemta, īstenot šādu ieceri ar kurināmā veidu, kas prasa kurināmā sadedzināšanu nebūs tik vienkārši. Dzīvoklim, kas atrodas ēkas augšējā stāvā īpašu problēmu nebūs. Taču, ja dzīvoklis atrodas jebkurā citā dzīvojamās mājas stāvā, būs nepieciešama atļauja pieslēgties ēkas kopējai ventilācijas sistēmai, lai izvadītu apkures katla radītos izmešus. Ja atļauja tiks atteikta, būs nepieciešams izstrādāt projektu, paredzot skursteņa novietojumu pie ēkas ārsienas, un tā izbūvei atkal saņemt visu dzīvokļu īpašnieku atļauju, apliecinot, ka neviens neiebilst pret fasādes izmaiņām. Turklāt būs nepieciešams veikt apkures sistēmas hidrauliskos aprēķinus, jo esošo sistēmu nāksies pārveidot.
Šādas prasības ir saistītas ar tehniskām prasībām – tas var iespaidot apkures sistēmu visā mājā vai pat apdraudēt ēkas drošību un kaimiņu dzīvības – neprasmīga rīcība ar gāzi ir ārkārtīgi bīstama.
Lai saskaņotu pieteikumu par elektroenerģijas jaudas izmaiņām, nepieciešams:
Ja dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki pieņems lēmumu slēgt tiešo norēķinu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, piemēram, par siltuma, ūdens un kanalizācijas vai atkritumu izvešanas pakalpojumu, šo pakalpojumu sniedzēji katru mēnesi, katram attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam sagatavos atsevišķu rēķinu par iepriekšējā mēnesī nodrošināto pakalpojumu (šobrīd maksa par konkrēto pakalpojumu tiek iekļauta RNP sagatavotajā ikmēneša pakalpojumu rēķinā).
Tas nozīmē, ka viena RNP rēķina vietā dzīvokļu īpašnieki saņems vairākus – atsevišķus rēķinus – RNP sagatavoto rēķinu, rēķinu par ūdeni un kanalizāciju, rēķinu par siltumenerģiju, rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu.
Piebilstams, ka bez nodrošinātā pakalpojuma izmaksām, pakalpojumu sniedzēju sagatavotajos ikmēneša rēķinos papildus tiks iekļauta arī maksa par rēķina sagatavošanu, kā arī, klientam viena RNP rēķina vietā būs jāmaksā komisijas maksa (bankai, pastam, veikalam) par vairāku rēķinu apmaksas veikšanu.
Saskaņā ar pakalpojumu sniedzēju RNP iesniegto informāciju, ikmēneša pakalpojumu rēķinu sagatavošanas maksa ir šāda:
Katrs pakalpojuma sniedzējs ir veicis savus aprēķinus par viena rēķina sagatavošanas administratīvajām izmaksām. Plašākas informācijas saņemšanai par katra konkrētā pakalpojuma rēķinu maksu RNP aicina vērsties pie attiecīgā pakalpojuma sniedzēja.
RNP apkopos dzīvokļu īpašnieku aptaujas anketas, sagatavos balsošanas protokolu un nosūtīs to visiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem.
Ja dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu „pret” tiešajiem norēķiniem, tad pakalpojumu aprēķinos saglabāsies līdzšinējā kārtība – RNP veiks pakalpojumu aprēķinus un norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar savstarpēji noslēgtiem līgumiem, un arī turpmāk ik mēnesi katrs dzīvokļa īpašnieks saņems vienu RNP sagatavoto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu rēķinu.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi pieņemami, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma (turpmāk – Likums) 16., 17., 18., 19., 20. un 21.panta nosacījumus.
Saskaņā ar Likuma 19.pantu:
Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no minētajiem veidiem tie pieņemti.
Visi dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi noformējami rakstveidā (Likuma 18.panta piektā daļa).
Dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi par tiešiem norēķiniem iesniedzami jebkurā RNP klientu apkalpošanas nodaļā un attiecīgā pakalpojuma sniedzējam 2 (divu) nedēļu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.
Papildus informācija par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un dzīvokļu īpašnieku kopsapulču protokolu noformēšanu pieejama RNP klientu apkalpošanas nodaļās un interneta vietnē www.rnparvaldnieks.lv.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā jāietver šāda informācija:
Dzīvokļu īpašnieku kopība var pieņemt lēmumu par tiešo norēķinu kārtību ar konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem vai ar visiem pakalpojumu sniedzējiem.
Piemēram, ja dzīvokļu īpašnieki lemj, ka vēlas tiešos norēķinus tikai ar SIA „Rīgas siltums”, tad turpmāk SIA „SIA „Rīgas siltums” katru mēnesi, katram dzīvokļa īpašniekam papildus RNP rēķinam izrakstīs atsevišķu rēķinu, kurā iekļaus maksu par siltumenerģiju, kā arī maksu par šī rēķina sagatavošanu.
Ja dzīvokļu īpašnieki lemj, ka vēlas tiešo norēķinus ar visiem pakalpojuma sniedzējiem, arī tad būs jāslēdz atsevišķi līgumi ar katru pakalpojuma sniedzēju, piemēram, „SIA „Rīgas siltums”, SIA „Rīgas ūdens”.
Pakalpojuma sniedzējs neatkarīgi no pakalpojumu apmaksas veida (tiešie norēķini vai ar RNP starpniecību), nodrošina pakalpojumu piegādi dzīvojamajai mājai kopumā, nevis katram dzīvokļa īpašniekam individuāli. Tādējādi, ja dzīvokļu īpašnieku vairākums (50% + 1) lems par tiešo norēķinu kārtības ieviešanu dzīvojamajā mājā, tad kārtība būs saistoša visiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, t.sk. tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri būs balsojuši „pret” tiešajiem norēķiniem.
Dabiskai ventilācijai jābūt, lai gāzes noplūdes gadījumā tā tiktu novadīta ārpus ēkas, novēršot bīstamu gāzes koncentrāciju un eksploziju. Nepietiekama ventilācija jeb zema iekštelpas gaisa kvalitāte palielina ne tikai ugunsbīstamības riskus, bet arī atstāj sekas uz cilvēka veselību un ēkas stāvokli. Pievienojot tvaika nosūcēju vienīgajam dabiskās ventilācijas kanālam, darbojas “aizvērta vāka” princips, jo izslēgtā stāvoklī tvaika nosūcējs pilnībā noslēdz dabīgo ventilāciju dzīvoklī.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) speciālisti konkrētu dzīvojamās mājas dzīvokli apseko tikai tādā gadījumā, ja ir saņemts attiecīgs pieprasījums no dzīvokļa īpašnieka. VUGD speciālisti pēc pašu ierosinājuma neveic tvaiku nosūcēju pārbaudi dzīvokļos. Ja VUGD ir saņemta sūdzība par konkrētu gadījumu, lai izvērtētu sūdzībā minētos faktus, VUGD par konkrēta dzīvokļa apsekošanas nepieciešamību savlaicīgi rakstiski informē konkrētā dzīvokļa īpašnieku.
VUGD darbiniekiem ir tiesības piekļūt atsevišķam dzīvoklim, lai pārliecinātos par dzīvoklī izbūvēto konstrukciju un citu elementu atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
Ja ir aizdomas par Ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem dzīvojamajā mājā, iedzīvotājus aicinām vērsties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) ar lūgumu veikt pārbaudi objektā. VUGD kontakti pieejami interneta vietnē – https://www.vugd.gov.lv/lv/iestades-kontakti.
Ministru kabineta noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” 89. punkta 89.10. apakšpunktā ir noteikts aizliegums daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. Tas nozīmē – ja dzīvoklī ir uzstādīta gāzes plīts un telpā nav nodrošināts papildus ventilācijas kanāls, tad tvaika nosūcēju nedrīkst pievienot ventilācijas kanālam.
Ja dzīvoklī ir uzstādīta elektroniskā plīts, tad tvaika nosūcēju drīkst pieslēgt pie ventilācijas kanāla, bet to ir nepieciešams saskaņot ar būvvaldi.
Dzīvoklī ir aizliegts dabiskās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu (tvaika nosūcēju), ja telpā izvietota apkures iekārta un ēdiena gatavošanas ierīce, kurā par kurināmo izmanto gāzi, un nav cita ventilācijas kanāla, kas nodrošinātu pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. To nosaka Ministru kabineta 01.09.2016. noteikumi Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” (89.punkts).
Ventilācijas iekārtu iespējams novadīt dzīvojamās mājas ārsienā, izstrādājot atbilstošu būvniecības dokumentāciju, kā arī ventilācijas iekārtu iespējams pieslēgt dzīvojamās mājas ventilācijas šahtai. Abi iepriekš minētie gadījumi, lai uzstādītu ventilācijas iekārtu, ir jāsaskaņo Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (e-pasts: pad@riga.lv).
Pārvaldnieks rekomendē dzīvokļa īpašumā uzstādīt ventilācijas iekārtu ar recirkulācijas režīmu (tiek izmantots filtrs), kas nav jāpievieno dzīvojamās mājas ventilācijas šahtai, kā arī šādu iekārtu nav nepieciešams novadīt dzīvojamās mājas ārsienā.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” – dzīvojamās mājas dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšana un tehniskā stāvokļa obligāta pārbaude veicama reizi piecos gados.
Izceļoties ugunsgrēkam, visu izšķir sekundes, jo uguns var strauji izplatās. Uzstādot dūmu detektoru – nelielā ierīce ar spalgas skaņas signāla palīdzību ziņos, ja mājoklī būs izveidojies ugunsgrēka radīts sadūmojums. Tas pievērsīs cilvēku uzmanību, ļaus dzīvokļa iemītniekam pašam izglābties un izsaukt ugunsdzēsējus.
Dūmu detektoru pielietošana, kā rāda pasaules pieredze, ir efektīvs risinājums, lai pasargātu mājokļa iemītnieku dzīvības no pēkšņa ugunsgrēka briesmām. Dūmu detektoru uzstādīšana mājokļos līdz pat 75% samazina ugunsgrēkos bojā gājušo skaitu.
Ugunsdrošības noteikumu Nr.238 1. punkts nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas. Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašniekam jārūpējas par ugunsdrošības prasībās ievērošanu savā dzīvokļa īpašumā.
Dūmu detektora uzstādīšana ir ļoti vienkārša. To var paveikt jebkurš, kas prot sienā vai griestos izurbt pāris nelielus caurumus, piestiprināt tiem ar ierīces komplektā ietilpstošo dībeļu un skrūvju palīdzību detektora korpusu. Vēl vienkāršāks variants – dūmu detektoru piestiprināt ar abpusējo līmlenti. Lietošanas instrukcijā ražotājs visbiežāk norāda arī ieteicamās uzstādīšanas vietas.
Detektoru cenas ir atkarīgas no ražotāja un detektorā iebūvētajām papildus funkcijām, bet vidēji tie ir aptuveni 5 līdz 10 eiro. Tas varētu radīt finansiālo slogu dzīvokļu īpašniekiem, tomēr izmaksas nav tik lielas, salīdzinājumā ar to, kādas tās varētu rasties, ja ēkā izceltos ugunsgrēks un tas netiktu savlaicīgi pamanīts.
Dūmu detektorus var iegādāties elektropreču, saimniecības preču, specializētajos ugunsdrošības aprīkojuma veikalos, kā arī ikdienas un mazumtirdzniecības preču lielveikalos.
Iegādājoties dūmu detektoru, pārliecinieties, ka uz tā korpusa ir izvietots “CE” marķējums un informācija par atbilstību Eiropas standartam NE 14604. Komplektā jābūt pievienotai instrukcijai valsts valodā.
Pati minimālākā prasība – viens ugunsgrēka dūmu detektors uz dzīvokli. Taču ieteicams to uzstādīt katrā telpā, kurā uzturas dzīvokļa iemītnieki un veic kādus saimnieciskus darbus – vietās, kur potenciāli iespējama ugunsgrēka izcelšanās.
Dūmu detektors ir samērā vienkārši uzstādāma ierīce. Pie griestiem vai pie sienas piestiprina dūmu detektora bāzi jeb plati, kura nemainīgi tur atradīsies visu laiku. Vispiemērotākā vieta detektoram būtu guļamistabas un gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm. Ja nevar detektoru uzstādīt griestos, tad to drīkst izvietot sienas augšdaļā tuvu griestiem, bet nedrīkst detektorus izvietot tieši griestu un sienas dobumā. Tas tādēļ, lai izcēlušās ugunsnelaimes gadījumā būtu iespējams pamodināt guļošos mājokļa iemītniekus. Savukārt citās telpās izvietotie detektori lieliski noderēs, lai brīdinātu mājiniekus par kādā konkrētā telpā notikušu aizdegšanos.
Uz skapja, plaukta novietots dūmu detektors savas funkcijas pildīs ierobežotā apjomā, jo dūmi ceļas augšup, griestu virzienā, tur koncentrējas un tikai pēc tam sāk piepildīt telpu virzienā uz leju, tādēļ šajā gadījumā detektors dūmus sajutīs kādu brīdi vēlāk, nekā pie griestiem novietotais. Uguns izplatās ļoti ātri, un bieži vien pat šim īsajam novēlošanās brīdim var būt izšķiroša nozīme dzīvokļa iemītnieku spējai apdzēst liesmas vai arī paspēt atstāt degošās telpas.
Attēla avots: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests “Par dūmu detektoriem”
Uzstādītā detektora tehniskā apkope ir vienkārša. Nepieciešama vien savlaicīga barošanas elementa – baterijas nomaiņa, detektoru darbības pārbaude un putekļu noslaucīšana lietošanas instrukcijā norādītajā kārtībā. Šos darbus sekmīgi var paveikt jebkurš. Jauna baterija kalpo aptuveni 2 gadus. Detektora korpusā ir baterijas jaudas automātiskā kontrole, kura laicīgi brīdinās ar skaņas signālu par baterijas nomaiņas nepieciešamību. Laiku pa laikam detektors ir jāpārbauda. To dara instrukcijā noteiktajā kārtībā. Visbiežāk – nospiežot kontroles (testa) pogu, pēc kā jāatskan spalgam skaņas signālam. Ja signāls skan – detektors ir darbspējīgs. Šādu pārbaudi ieteicams veikt reizi mēnesī.
Dūmu detektoru esamību dzīvokļa īpašumā var pārbaudīt Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, saņemot attiecīgu informāciju vai veicot neplānoto ugunsdrošības pārbaudi. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants nosaka, ka: “par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro”.
Dzīvokļa īpašniekam, lai nodrošinātu sev vai savam ģimenes loceklim mājokļa un vides pieejamību, ievērojot būvniecības prasības, kā arī iepriekš informējot dzīvokļu īpašnieku kopību (dzīvojamās mājas pārvaldnieku), būs tiesības:
Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašnieks bez saskaņošanas ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, bet ievērojot visas būvniecības prasības, dzīvojamās mājas kāpņu telpā varēs uzstādīt pacēlāju vai pie ēkas ieejas ierīkot uzbrauktuvi. Tāpat saskaņošana nebūs nepieciešama, ja uzbrauktuvi plānots ierīkot pie dzīvokļa, kam pie mājas ir atsevišķa ieeja.
Rīgas Domes Labklājības departaments sadarbībā ar Rīgas Sociālo dienestu piešķir lietošanā ratiņkrēslu pacēlāju – līdz 5950 EUR par vienu pacēlāju. Plašāku informāciju lasīt ŠEIT.
Lai iesniegtu nepieciešamos dokumentus:
Informācija par dzīvokļu/neapdzīvojamo telpu aktuālo platību tiek iegūta no Nekustamā īpašuma valsts kadastra, kas saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 3.pantu ir vienota uzskaites sistēma, kas nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu.
Pārvaldīšanas maksas aprēķinā tiek izmantota mājas lietderīgā platība, kas ir dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu kopējo platību kopsumma (dzīvokļa sastāvā esošajām ārtelpām nepiemērojot samazinošo koeficientu).
